RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes pētnieki piedalās Eiropas reģionālā attīstības fonda zinātniskajos projektos.
Šeit apkopota informācija par nozīmīgākajiem projektiem.
Finansējums: ERAF 1.1.1.1/16/A/020
Projekta vadītāji: Silvija Kukle / Dana Beļakova (Dizaina tehnoloģiju institūts, MĻĶF)
BINI grupas vadītājs: Aleksejs Kataševs
Projekts realizēts laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam.
Finansējums: ERAF 1.1.1.1/16/A/203
Projekta apraksts Preses relīze
Projekta vadītājs: Jurijs Dehtjars
Informatīvie ziņojumi: 2017-08-25 2017-11-24 2018-02-23 2018-05-23 2018-08-23 2018-11-23 2019-02-25 (Vidusposma rezultāti) 2019-05-27 2019-08-27 2019-11-27 2020-03-13 (Projekta gala rezultāti)
Projekts realizēts laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam.
Finansējums: ERAF ĀTA/2.3.1.1.1/14/69/007
Projekta vadītājs: Inga Ļašenko
Projekts realizēts laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam.
Finansējums: ERAF JPA/2.1.2.2.4/13/11/001
Projekta vadītājs: Inga Ļašenko
Projekts realizēts laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam.
Finansējums: ERAF 2011/0007/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/008
Projekta vadītājs: prof. Zigurds Markovičs (Rīgas Tehniskā universitāte)
BINI grupas vadītājs: prof. Aleksejs Kataševs
BINI mērķis: Izstrādāt pārnesamo datorizēto antropometrisko mērījumu sistēmu pacienta stājas skrīningošanai
Projekts realizēts laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam.
Finansējums: ERAF 2010/0288/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/038
Projekta vadītājs: prof. N. Vedernikovs (Koksnes Ķīmijas institūts)
BINI grupas vadītājs: prof. Jurijs Dehtjars
BINI mērķis: Izstrādāt materiālu raugu šūnu imobilizācijai fermentacijas procesā etanola ražošanai no lapkoku koksnes
Projekts realizēts laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam.
Finansējums: ERAF 1.1.1.2/VIAA
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jūlija Ušerenko
Projekta zinātniskais vadītājs: prof. Viktors Mironovs
Projekta realizēšanas laiks no 2019. līdz 2022. gads.
Projekta nosaukums: «Gaisa kuģu konstrukcijas uzraudzības lidojumu laikā monitoringa (FLY-SAFE) sistēmas izstrāde»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislav Turko
Projekta nosaukums angļu valodā: «Structural Health Monitoring system for Inflight Monitoring (FLY-SAFE)»
Projekta zinātniskais vadītājs: Margarita Urbaha
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/104
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/234
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 17.07.2021.
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa monitoringa lidojuma laikā sistēmu (turpmāk - FLY SAFE sistēmu), kas ir balstīta uz akustisko diagnostiku. Konstrukciju stāvokļa monitoringa (Structural Health Monitoring - SHM) sistēmas mērķis ir ik brīdi visā konstrukcijas ekspluatācijas laikā sniegt dažādu materiālu, detaļu un mezglu, kas veido gaisa kuģa konstrukcijas, "stāvokļa" tehnisku novērtējumu.
Aviācijas konstrukciju atteiču lielākā daļa ir saistīta ar noguruma bojājumu uzkrāšanos un noguruma plaisu attīstību. Tāpēc viens no svarīgiem jautājumiem noguruma izvērtēšanā ir zinātniski pamatotu metožu izstrāde noguruma bojājumu izvērtēšanai un konstruktīvo elementu ilgmūžības aprēķins mainīga sprieguma apstākļos. Izmantojot šādas metodes, ir iespējams izvēlēties optimālo formu un konstrukcijas izmērus projektēšanas stadijā un kontrolēt reālu bojājumu uzkrāšanās procesu konstrukcijās to ekspluatācijas laikā.
Viena no perspektīvām diagnostikas metodēm, kas dod iespēju risināt šāda veida uzdevumus ir akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metode, kas balstās uz akustiskās emisijas signālu parametru analīzes. Praktiskā šīs metodes izmantošana ir saistīta ar diagnostikas mērījumu datu interpretāciju.
Projekta gaitā tiks izstrādāta gaisa kuģu konstrukcijas stāvokļa uzraudzības lidojuma laikā monitoringa sistēma (FLY SAFE sistēma), izmantojot akustiskās emisijas nesagraujošās kontroles metodi. Izmantojot FLY SAFE sistēmas datorizēta modeļa CAD vidē un akustiskās emisijas mērījumu un datu apstrādes un uzglabāšanas metodikas izstrādi, tiks radīta FLY SAFE tehnoloģija gaisa kuģa kniežu un skrūvju savienojumiem, apšuvumam un kompozītmateriāla konstrukcijām. Stendu izmēģinājumi gaisa kuģu konstrukcijām tiks veikti reālā lidojuma režīmā FLY SAFE sistēmas galīgai optimizācijai.
Atslēgas vārdi: konstrukcijas stāvokļa monitorings, gaisa kuģu konstrukcijas, akustiskās emisijas, diagnostika, nogurums
Rezultāti:
Informācija atjaunota 17.07.2021.
Projekta nosaukums: «Gudrā tekstila sistēmas medicīnai un sportam»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Smart textile monitoring systems for sport and medicine»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Pēteris Eizentāls
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Aleksejs Kataševs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/153
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/229
Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 16.10.2017 līdz 15.10.2020 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma mērķis ir izstrādāt uz viedajiem tekstiliem balstītas sistēmas, kas tiktu izmantotas ar gaitu un kustību saistīto slimību diagnostikā, gaitas un kustību rehabilitācijā pēc traumām vai operācijām, kā arī sportistu (amatieru un profesionāļu) treniņa optimizācijai un kapacitātes celšanai. Šīs sistēmas veiktu pacientu kustību un vitālo parametru monitorēšanu bez ietekmes uz veiktajām darbībām, tai pat laikā pildot sporta apģērba funkciju.
Pētījuma galvenās aktivitātes ir viedtekstila aplikāciju izveide (1) podometrijai, (2) elpošanas monitorēšanai un (3) ķermeņa un ekstremitāšu pozīciju kontrolei, kā arī (4) izstrādāto sistēmu validācija. Katra aktivitāte ietver sistēmas prototipu izstrādi, saistīto elektroniku izstrādi, mērījumu apstrādes protokolu izveidi un izstrādāto sistēmu testēšanu ārstu un treneru uzraudzībā. Papildus ir plānota pētījuma rezultātu izplatīšana gan zinātnieku aprindās, gan arī sabiedrībā.
Projekta rezultātā tiks izveidoti trīs uz viedajiem tekstiliem balstīti produktu prototipi. Pētījuma rezultāti tiks publicēti piecos žurnālu rakstos un prezentēti trijās starptautiskās un reģionālā mēroga konferencēs. Pētījuma materiālu ražošanai un pētījuma rezultātu realizēšanai tiks piesaistīti tekstilražotāji no Latvijas.
Atslēgas vārdi: viedais tekstils; valkājamas sistēmas; valkājami sensori
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.10.2020.
Projekta nosaukums: «Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of innovative metal-ceramic nanostructured coatings (McBLADE) for the hot section parts of gas turbine engines »
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Konstantins Savkovs
Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/126
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/2
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2018 līdz 28.02.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Projekta "Gāzturbīnu dzinēju karstā trakta detaļu inovatīvu metālkeramisko nanopārklājumu (McBLADE) izstrāde" ietvaros tiks izveidoti inovatīvi nanopārklājumi, kas būs radīti uz vakuuma jonu-plazmas uzputināšanas tehnoloģiju pamata. Šī veida pārklājumi izceļas ar augstu tehnoloģiskumu un plašu fizikāli mehānisko un ekspluatācijas īpašību daudzveidību.
Aviopārvadājumu efektivitātes un drošības palielināšana ir viens no aviācijas industrijas pamatvirzieniem. Jaunas paaudzes gāzes turbīnas dzinēju (GTD), kam ir zems īpatnējais svars un kas patērē mazāk degvielas, izveide ir prioritārs aviācijas uzdevums. Veidojot perspektīvu GTD, kompresora saspiešanas pakāpe ir 35-40 reizes un tai piemīt tālāka palielināšanās tendence. Turklāt kompresoru gaisa darba temperatūras pēdējās pakāpēs sasniedz pat vairāk kā 500ºC, savukārt, gāzu temperatūra turbīnas ieejā sasniedz 1 900ºC.
Lai nodrošinātu tik augstas ekspluatācijas īpašības, papildus efektīvai dzesēšanas sistēmai, nepieciešams izveidot jaunus karstumizturīgus un karstumlietderīgus materiālus, kā arī nepieciešams izveidot jaunus speciālus karstumizturīgus pārklājumus GTD turbīnas, sadegšanas kameras un kompresora detaļu aizsardzībai. Kā viens no dotās problēmas risinājuma variantiem ir vairāku slāņu funkcionāla nanopārklājumu izstrāde, kuriem piemīt augstas erozijas un karstumizturības īpašības, un kas ir spējīgi izturēt augstas temperatūras gaisa plūsmu ilgā laikā periodā.
Atslēgas vārdi: gāzturbīnu dzinējs, nanopārklājums, karstumizturība
Rezultāti:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Publikācijas:
Informācija atjaunota 15.03.2021.
Projekta nosaukums: «Multifunkcionālie nanostrukturētie pārklājumi gaisa kuģu konstrukcijām (NANOCOAIRS)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Multifunctional Nanostructured Coatings for Aircraft Structures (NANOCOAIRS)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Jevgēņijs Garbuzs
Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/176
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/317
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.02.2018 līdz 31.01.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85 %), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10 %) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5 %).
Projekta kopsavilkums:
Multifunkcionālo nanostrukturēto pārklājumu gaisa kuģa konstrukcijām (NANOCOAIRS) projekta vispārīgais mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un pētniecības kompetences un veicināt zinātnieku karjeras uzsākšanu zinātniskajā institūcijā, izveidojot vienu jaunu pilna laika zinātniskā amata vietu RTU un sagatavojot un iesniedzot publicēšanai sešas zinātniskās publikācijas un vienu jaunu komercializējamu tehnoloģiju.
Projekta specifiskais (zinātniskais) mērķis ir izstrādāt inovatīvo tehnoloģiju nanostrukturēto daudzkomponentu pretapledojuma pārklājumu izveidei gaisa kuģa konstrukcijām, eksperementāli izpētīt izveidoto nanostrukturēto pārklājumu kvalitātes raksturojumus un pielietot pretapledojuma pārklājumus uz attiecīgiem gaisa kuģa konstrukciju paraugiem. Piedāvātā pārklājuma uzklāšanas tehnoloģija ir balstīta uz fizisko tvaiku uznešanas (PVD - Physical Vapor Deposition) metodi ar izsmidzināšanas magnetrona un elektroloka iztvaikotāju pielietošanu pārklājuma nepieciešamā sastāva iegūšanai katrā izsmidzināšanas posmā.
Projekts ietver materiālu un procesu specifikāciju gaisa kuģa konstrukcijas paraugiem pretapledošanas pārklājuma tehnoloģijai pamatojoties uz PVD metodi, kas ietver elektriski vadoša pārklājuma izveidi.
Materiāla un procesa tehnoloģijas sākotnēja izstrāde pirmajai pārklāto dažāda ķīmiskā sastāva pārklājumu paraugu kopai un to testēšana tiks veikta projekta pirmajā gadā. Materiālu un procesa tehnoloģija otrai pārklāto paraugu kopai, izmantojot izvēlētā ķīmiskā sastāva daudzslāņu pārklājumus, tiks īstenota trešā projekta gada sākumā, kad labākie risinājumi daudzfunkcionalitātei tiks izvēlēti tālākai NANOCOAIRS parklājumu uzklāšanai uz reāliem gaisa kuģu konstrukciju paraugiem to turpmākai testēšanai un optmizācijai.
Atslēgas vārdi: Gaisa kuģu kompozītu konstrukcijas, nanotehnoloģijas gaisa kuģu konstrukcijās, pretapledošanas pārklājums, inovatīvas PVD tehnoloģijas
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Projekta nosaukums: «Plānās kārtiņas ar nanodaļiņām jonizējošā starojuma dozimetrijai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Thin films with embedded nanoparticles for dosimetry of ionizing radiation»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Marina Romanova
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Jurijs Dehtjars
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/167
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/9
Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2018 līdz 30.04.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir piesaistīt jauno zinātnieku pētījuma veikšanai un izstrādāt dozimetrijas metodi, kas ļauj mērīt jonizējošā starojuma absorbēto dozu no nanoslāņa ar biezumu līdz 10 nm. Kā dozimetra jutīgie elementi tiks izmantotas nanodaļiņas, kas ir ieslēgtas plānā kārtiņā. Tiks veikts rūpniecisks pētījums ar aktivitātēm: 1) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām iegūšana; 2) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām raksturošana; 3) Plāno kārtiņu ar starojuma jutīgām nanodaļiņām dozimetriskās īpašības.
Plānotie galvenie rezultāti: 1) trīs publikācijas indeksētas SCOPUS datu bāzē; 2) starojuma dozimetrijas metode; 3) patenta pieteikums par dozimetrijas metodi.
Atslēgas vārdi: nanodaļiņas, starojuma dozimetrija, medicīniskā fizika, fotoelektronu emisija, jonizējošais starojums.
Rezultāti:
Dalība ar mutisko referātu Rīgas Tehniskās universitātes 61.starptautiskajā konferencē:
M. Romanova, Yu. Dekhtyar, A. Vilken, S. Chertopalov, L. Fekete, J. Lancok. Photoemission studies of charge trapping in Si/SiO2 substrate after e-beam deposition of CaF2 thin films. Riga Technical University 61st International Scientific Conference, October 15, 2020.
Dalība ar stenda referātu starptautiskajā konferencē “Materials Science and Applied Chemistry 2020”, nopublicētas konferences tēzes:
M. Romanova, V. Serga, R. Burve, K. Palskis, Yu. Dekhtyar. Influence of MeV gamma rays on thermostimulated exoelectron emission from MgO films. Materials Science and Applied Chemistry 2020 (MSAC 2020): Book of Abstracts, Latvia, Riga, October 23, 2020, p.70.
Turpinās WP1 un WP2 pētīto paraugu dozimetrisko īpašību noskaidrošana, paraugi tiek apstaroti ar dažādām jonizējošā starojuma dozām un tiek pētītas eksoelektronu emisijas strāvas izmaiņas laikā atkarībā no apstarošanas dozas ar mērķi noskaidrot, cik ilgi paraugi var saglabāt starojuma absorbēto dozu
Sagatavots un 2021. gadā 20. aprīlī Latvijas Republikas Patentu valdē iesniegts patenta pieteikums “Jonizējošā starojuma dozimetrs nanotilpumā absorbētās dozas mērīšanai” (pieteikuma Nr. LVP2021000022).
Sagatavots Deliverable 3.1. “Method of dosimetry of ionizing radiation that allows measuring doses of radiation absorbed in a nanolayer with thickness less than 10 nm”.
Pieņemts publicēšanai raksts SCOPUS indeksētajā žurnālā:
M. Romanova, R. Burve, Yu. Dekhtyar, K. Palskis, V. Serga. Influence of MeV gamma photons on thermostimulated exoelectron emission from MgO films. Key Engineering Materials (Volume “Materials Science and Applied Chemistry”).
29. aprīlī tika organizēts BINI institūta seminārs pēcdoktorantūtas projekta rezultātu prezentēšanai. Seminārā prezentēts referāts “Plānas kārtiņas ar nanodaļiņām jonizējošā starojuma dozimetrijai” un ar projekta rezultātiem tika iepazīstināti uzņēmuma SIA “Baltic Scientific Instruments” pārstāvji.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
Projekta nosaukums: «Inovatīva virsskaņas aerodinamiskā tuneļa un aerokosmisku objektu īpašību izpētes metodoloģijas izstrāde»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an Innovative High-Speed Wind Tunnel Testing Facility for the Research of the Characteristics of Aerospace Objects»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Ali Arshad
Projekta zinātniskais vadītājs: Ilmārs Blumbergs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/321
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/78
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2018 līdz 30.11.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Projekta mērķis ir izstrādāt virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju inovatīvu un modernu aerokosmisku objektu īpašību izpētei. Fokusējoties uz turpmākajiem pētījumu mērķiem, tiek plānota virsskaņas aerodinamiskā tuneļa eksperimentāla prototipa izstrāde ar ātruma diapazonu M= 1,2~4,0, kad tiks izstrādāts pārejoša tipa pārslodzes virsskaņas tuneļa prototips.
Projekta mērķa sasniegšanai vispirms tiks veikti aerodinamiskie aprēķini, datormodelēšana par aerodinamiskā tuneļa plūsmas lauku. Aerodinamiskie aprēķini un modelēšana tiks validēti, izmantojot mūsdienu CFD instrumentus. Virsskaņas aerodinamiskā tuneļa prototipa komponentes tiks izstrādātas izmantojot mūsdienu CAD-CAM rīkus. Projekta gaitā ir paredzēts izstrādāt inovatīvu un elastīgu tuneļa testa sekcijas plānojumu, kas dos iespēju veikt daudzdimensiju aerokosmisku objektu multifunkcionālus pētījumus. Virsskaņa aerodinamiskā tuneļa eksperimentālo prototipu un pētījumu metodoloģiju būs iespēja pielietot inovatīvu aerokosmisku objektu izpētei, t.sk. virsskaņas bezpilota lidaparātu un kosmisko aparātu konstrukciju testēšanai. Projekta ietvaros tiks veikti pētījumi par aerokosmiskās inženierijas sarežģītajiem risinājumiem, kā piemēram, ātrgaitas dzinēja ieplūdes profiliem, spārnu un asmeņu plākšņiem, kosmosa kuģu un starta raķešu plūsmas īpašību papildinājumiem.
Projekta rezultātā tiks izstrādāts eksperimentāls prototips un CAD/CFD modeļi. Projekta izpildes laikā ir plānotas vismaz 6 augstas kvalitātes publikācijas, 2 patenti, vairāki ziņojumi konferencēs un semināri.
Atslēgas vārdi: Ātrgaitas vēja tunelis, aviācijas un kosmosa objekti, virsskaņas plūsma, datormodelēšanas šķidruma dinamikas aprēķini, šķidruma mehānika
Rezultāti:
Informācija atjaunota 30.11.2021.
Projekta nosaukums: «Integrētas sensoru sistēmas izveide materiālu un konstrukciju monitoringam»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of an integrated sensor system for material and structure monitoring»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Māris Hauka
Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Vitālijs Pavelko
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/326
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/79
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.11.2018 līdz 31.10.2021 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētniecības pieteikuma mērķis ir attīstīt ekonomiski efektīvu konstrukcijas tehniska stāvokļa monitoringa integrētu sistēmu, izmantojot daudzfunkcionālo pjezoelektrisko sensoru tīklu, radīt sistēmas tehnoloģiju un bāzes komponenšu prototipus, kā arī demonstrēt sistēmas efektivitāti dažādiem lietojumiem (mašīnbūves, transporta, civilās būvniecības un aerokosmiskā nozarēs).
Sistēmai jānodrošina vairāku tipu un uzdevumu konstrukcijas drošu ekspluatāciju, savlaicīgi atklājot bīstamus ražošanas vai novecošanas bojājumus. Paredzēts attīstīt tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu konstrukcijas monitoringa sistēmai, kas balstītas uz defekta atpazīšanas bez-etalona principu. Šīs problēmas sekmīgas atrisināšanas priekšnoteikums ir pēdējo oriģinālu pētījumu rezultāti par pāri „konstrukcija/sensors” slogojuma ietekmi uz ultraskaņa viļņu mijiedarbību ar strukturālu defektu. Sistēma sastāv no divām apakšsistēmām, izmantojot konstrukcijā integrētu pjezoelektrisko sensoru tīklu. Pirmajā apakšsistēmā paredzētas konstrukcijas nepārtrauktam monitoringam un primārai signalizācijai par defekta briesmām. Tās tehnoloģijas un pamatkomponentes prototipu izstrāde balstītas uz minēto slogošanas ietekmi uz pāri „konstrukcija/sensors” elektromehānisku impedanci. Otrā monitoringa apakšsistēma normāli ir gaidīšanas režīmā un tai jābūt aktivizētai ar pirmajās apakšsistēmas radītu signālu par defektu parādīšanās briesmām. Apakšsistēma ir paredzēta, lai novērstu monitoringa otrās kārtas kļūdas (signalizācija par bojājuma klātbūtni tā faktiskajā prombūtnē) un prastu novērtēt defekta esamību ar augstu drošumu, pamatojoties uz šādām tehnoloģijām: 1) aktīvo ultraskaņas viļņu; 2) piezo-pretestības efektu; 3) pasīvu ultraskaņas viļņu (modālā akustiskā emisija); 4) pjezoelektriskie akselerometri.
Galvenās aktivitātes ietver: integrēto sensoru sistēmas algoritma izstrādi; datu apstrādes elementa izstrādi; barošanas avota un integrēto sensoru sistēmas prototipa izstrādi; integrētās sensoru sistēmas testēšanu un rezultātu pārbaudi.
Atslēgas vārdi: Integrētais stāvokļa monitorings, pjezoelektriskie devēji, impedance, ultraskaņas viļņi.
Rezultāti:
Publikācijas:
Mobilitātes un tīklošanās pasākumi:
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Projekta nosaukums: «Netradicionāli betoni ar «gudro» stiegrojumu (NONCSR)»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Non-traditional concrete with smart reinforcement (NONCSR)»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vitālijs Lūsis
Projekta zinātniskais vadītājs: Vad.pētn. Andrejs Krasņikovs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/2/18/324
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/13
Projekta īstenošanas vieta: Mehānikas un mašīnbūves institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.04.2019.-31.03.2022. (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Pētījuma ietvaros tiks izstrādāti jaunie inovatīvie betoni ar netradicionāliem stiegrojumiem, kā arī tiks dotas rekomendācijas netradicionālo stiegrojumu (stikla, oglekļa, kompozīto šķiedru un citu) izgatavošanai, kā arī konstrukciju ar stiegrojumu sadalījumu izgatavošanai.
Galvenie uzdevumi:
Pētījuma ietvaros tiek pilnveidota/-s tehnoloģija/-s, kas patērē mazāk energoresursus, nekā šāda veida tirgū pieejama tehnoloģija/-s. Projekta īstenošanas rezultātā tiks iesniegtas 3 publikācijas SCOPUS vai WoS datu bāzē iekļautos konferenču rakstu krājumā/-os vai žurnālā/-os, tiek plānota dalība 5 zinātniskās konferencēs. Sabiedrības informēšanai plānota publikācija populārzinātniskā žurnālā un dalība izgudrojumu un inovāciju izstādē. Tiks iesniegti divi Latvijas Republikas vai starptautiskie izgudrojuma patenta pieteikumi.
Atslēgas vārdi: Betons, netradicionāls stiegrojums, kompozītās šķiedras
2. pārskata periods (01.07.2019.-30.09.2019.)
Informācija atjaunota 06.09.2019.
3. pārskata periods (01.10.2019.-31.12.2019.)
Informācija atjaunota 27.12.2019.
4. pārskata periods (01.01.2020.-31.03.2020.)
Informācija atjaunota 08.04.2020.
5. pārskata periods (01.04.2020.-30.06.2020.)
Informācija atjaunota 30.06.2020.
6. pārskata periods (01.07.2020.-30.09.2020.)
7. pārskata periods (01.10.2020.-31.12.2020.)
Informācija atjaunota 28.12.2020.
8. pārskata periods (01.01.2021.-31.03.2021.)
Informācija atjaunota 31.03.2021.
9. pārskata periods (01.04.2021.-30.06.2021.)
Informācija atjaunota 28.06.2021.
10. pārskata periods (01.07.2021.-30.09.2021.)
Informācija atjaunota 30.09.2021.
11. pārskata periods (01.10.2021.-31.12.2021.)
Informācija atjaunota 22.12.2021.
Projekta nosaukums: «Metode dzīvu, neiezīmētu šūnu identificēšanai un šķirošanai pēc telomēru garuma»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Development of method for identifying and isolating viable, non-labelled cells by telomere length»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Uldis Bērziņš
Projekta zinātniskais vadītājs: Jurijs Dehtjars
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/450
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/45
Projekta īstenošanas vieta: Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.03.2020 līdz 28.02.2023 (36 mēneši)
Projekta finansējums: 133,805.88 EUR t. sk. ERAF finansējums 113,734.99 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 13,380.58 EUR (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 6,690.31 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums:
Dielektroforēze ir metode, ar kuras palīdzību šūnas tiek polarizētas, reaģējot uz elektriskā lauka gradientu. Cilmes šūnu telomēru garumam ir būtiska nozīme šūnu potencei: dalīties, migrēt un diferencēties, veidot starpšūnu matriksu un kopumā spējai sekmēt audu reģenerāciju. Nepastāvot metodei, kas ļautu cilmes šūnas pēc telomēru garuma nomērīšanas izmantot terapijā vai orgānu veidošanai uz biočipa, pastāv aktualitāte jaunas metodes izveidei vai esošās metodes optimizēšanai.
Pēcdoktorantūras pētniecības projekta mērķis ir optimizēt dielektroforēzes metodi tā, lai to varētu izmantot, lai atdalītu cilmes šūnas pēc telomēru garuma, dzīvas un neiezīmētas no heterogēnas cilmes šūnu populācijas mikroplūsmas biočipā. Atdalīta dzīvu, neiezīmētu cilmes šūnu subpopulācija ar garām telomērām būtu efektīga terapeitiskos nolūkos, jo no tās tiktu atdalītas replikatīvi vecas šūnas, kurām piemīt zema potence un ir palielināts onkogenitātes risks. Pēc telomēru garuma atdalītas cilmes šūnu subpopulācijas arī ir izmantojamas kā izejmateriāls orgānu 3D-modeļu veidošanai uz biočipa, lai pētītu orgānu novecošanās procesus, piemēram, ādas (“Skin-on-a-chip”, “Organ-on-a-chip” modeļos); izstrādātu jaunas zāles, piemēram, senolītiķus; pētītu ar vecumu saistītas slimības, piemēram, sirds asinsvadu mazspēju, diabētu, vēža veidošanos. Dielektroforēzes optimizēta metode būs pielietojama gan ārstnieciskos, gan diagnostiskos nolūkos konvencionālajā un precīzā (personalizētā) medicīnā.
Pētniecības projekta aktivitātes sevī ietver: 1) Dielektroforēzes parametru noteikšanu metodes optimizācijai; 2) DEP-biočipa prototipa šūnu šķirošanai mikroplūsmā pēc telomēru garuma ar šķirošanas ātrumu 1 miljons šūnu 5 minūtēs, izstrādi.
Plānotie rezultāti ietver patenta pieteikumu un sagatavotas un iesniegtas 3 zinātniskas publikācijas par tēmām: replikatīvā šūnu senescence, DEP metodes optimizācija, DEP un šūnu replikatīvā senescence.
Atslēgas vārdi: Telomēru garums, dielektroforēze, neiezīmētu šūnu sortēšana
Rezultāti:
Informācija atjaunota 18.06.2020.
Informācija atjaunota 16.11.2020.
Informācija atjaunota 12.03.2021.
Informācija atjaunota 30.04.2021.
Informācija atjaunota: 15.07.2021.
Turpinās darbs pie Biočipu mikroplūsmas vadības automatizācijas izstrāde dielektroforēzes procesa realizācijai (motoru draiveru projektēšana, izgatavošana un programnodrošinājuma rakstīšana).
Informācija atjaunota: 15.09.2021..
Informācija atjaunota: 15.11.2021.
Informācija atjaunota: 15.03.2022.
Rezultāti:
Informācija atjaunota 15.09.2020.
Informācija atjaunota 15.12.2020.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
Informācija atjaunota 16.07.2021.
Informācija atjaunota 13.08.2021.
Informācija atjaunota 15.10.2021.
Informācija atjaunota 15.11.2021.
Projekta nosaukums: «Bezpilota aviācijas kompleksa izstrāde Baltijas jūras akvatorijas ekoloģiskajā monitoringa uzdevumu risināšanai»
Projekta nosaukums angļu valodā: «Developing a Remotely Piloted Aircraft System for solving environmental monitoring problems in the Baltic Sea area»
Pēcdoktorants/projekta īstenotājs: Vladislavs Žavtkēvičs
Projekta zinātniskais vadītājs: Mārtiņš Kleinhofs
Projekta pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/650
Projekta līguma numurs: 9.-14.5/307
Projekta īstenošanas vieta: Aeronautikas institūta Transporta sistēmu un loģistikas katedra
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.-30.06.2023. (30 mēneši)
Projekta finansējums: 111 504.90 EUR t. sk. ERAF finansējums 94779.16 EUR (85%), valsts budžeta finansējums 11150.49 (10%) un Rīgas Tehniskās universitātes finansējums 5 575.25 EUR (5%).
Projekta kopsavilkums: Pētījuma mērķis ir izstrādāt optimizētas un inovatīvās lietderīgas slodzes, izstrādāt inovatīvu datu apvienošanu, izmantojot GPS datus, kā arī augstas izšķirtspējas attēlveidošanu apstrādei ar GIS tehnoloģijām, izstrādāt inovatīvu paraugu iegūšanas sistēmu un uzlabot paraugu iegūšanas tehnoloģijas, izstrādāt ūdens kvalitātes un naftas piesārņojuma monitoringa inovatīvu metodoloģiju, izmantojot tālvadības gaisa kuģus (TGK). Ierosinātais rūpnieciskais projekts novedīs pie jaunas ekoloģiskās uzraudzības metodoloģijas, izmantojot TGK, datorizētās projektēšanas (CAD) modeļiem, kā arī vairākām publikācijām un patentiem. Izstrādātā ūdens kvalitātes un naftas piesārņojuma monitoringa metodika nodrošinās platformu pētniekiem un RTU nākamās desmitgades pētījumiem vides monitoringa jomā, izmantojot TGK. Ierosinātais projekts tiks izmantots izglītojošiem, kā arī rūpniecisko pētījumu un izstrādes mērķiem. Projekts ne vien sniegs interesantas iespējas vietējiem studentiem, bet arī pavērs durvis jaunam TGK izmantojuma laikmetam Latvijā, izstrādājot augstas pievienotās vērtības produktu – ūdens kvalitātes uzraudzības metodoloģiju un tehnoloģiju. Ieviešot šo inovatīvo produktu rūpniecībā vai izmantojot to monitoringam, uzņēmumi paaugstinās savu konkurētspēju un sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību. Ierosinātais projekts var veicināt augstu standarta pētījumus un sniegt sadarbības iespējas pētniekiem no Baltijas un Eiropas valstīm, kā arī citām valstīm ārpus Eiropas.
Plānotie galvenie rezultāti: Ierosinātais projekts tiks izmantots izglītojošiem, kā arī rūpniecisko pētījumu un izstrādes mērķiem. Akadēmiskais pētījums tiks arī integrēts ekoloģiskajā uzraudzībā, izmantojot TGK pētījumu. Sagaidāms, ka šī ekoloģiskā ūdens kvalitātes uzraudzība ar TGK palīdzēs veidot pamatu RTU nākamās desmitgades pētījumiem saistībā ar TGK izmantošanu gaisa kvalitātes uzraudzībā. Šis pētījums bruģēs ceļu uz starptautisko sadarbību ar institūtiem un nozarēm, kurām ir iepriekšēja pieredze un panākumi jūras akvatoriju ekoloģiskajā uzraudzībā. RTU apmaiņas studentu programmas varētu paplašināt, lai apmainītos ar pētījumu programmām, tiklīdz ūdens kvalitātes uzraudzības metodoloģija būs izstrādāta. Pēcdoktorantūras pētniekam ir arī starptautiska pētījumu pieredze, un šī projekta laikā (un arī vēlāk) tiks turpināta sadarbība ar Latvijas un Eiropas pētniekiem. Tajā pašā laikā pēcdoktorantūras pētnieks varēs turpināt veidot karjeru ekoloģiskās uzraudzības nozarē ar TGK, īstenojot savus ilgtermiņa pētījumu plānus.
Atslēgas vārdi: TGK; Naftas piesārņojums; Ūdens kvalitāte; Numuriskais modelis; TGK lietderīgā slodze; Paraugu ņemšanas sistēma; Datu apvienošana.
Informācija atjaunota 05.02.2021.
1. periods 01.01.2021.-30.04.2021.
Informācija atjaunota 20.04.2021.
2. periods 01.05.2021.-31.08.2021.
Informācija atjaunota 30.08.2021.
3. periods 01.09.2021.-31.12.2021.
Informācija atjaunota 22.12.2021.