Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte
Parādīt izvēlni
Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte

RTU studenti testē robotizēto simulatoru un salīdzina to ar lidmašīnas vadīšanu

20. decembris, 2019
.
.

RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Studentu pašpārvalde (MTAF SP)  uzņēmusies iniciatīvu organizēt testa braucienus ar liela kustību diapazona robotizēto simulatoru KUKA. Tas palīdzēs palielināt gan MTAF aviācijas transporta studentu izpratni par lidaparātu darbības principiem, gan gūt papildu zināšanas citu studiju programmu studentiem. 

«Tas ir tāpat kā lidot īstajā dzīvē,» stāsta aviācijas transporta students Ģirts Duburs pēc lidojuma simulācijas ar liela kustību diapazona robotizēto simulatoru KUKA. Paralēli studijām RTU Ģirts mācās pilotu skolā, lai iegūtu privātpilota licenci (PPL), tāpēc KUKA robotā gūto pieredzi var labi salīdzināt ar realitāti.

«Simulators nodrošina 360 grādu rotāciju, līdz ar to ir iespējams izjust «lidmašīnas» manevrus, pacelšanos un nolaišanos. Ik pa laikam kabīne nošūpojās līdzīgi kā gaisa turbulenču laikā. Ar vadības iekārtu nepieciešams «lidaparātu» iecentrēt, lai veiktu koordinētu lidojumu, līdzīgi kā tas notiek ar īstu vienmotora lidaparātu,» skaidro Ģirts. 

Tomēr simulācijas pieredzē no reālās lidošanas pastāv arī zināmas atšķirības. Piemēram, simulatora kabīnē nav lidaparātiem raksturīgo trokšņu un nav iespējams izjust paātrinājumu, kā arī redzamība ir nedaudz ierobežotāka. Tāpat arī pilota mācībās vismaz sākumposmā instruktors māceklim sēž blakus līdzīgi kā autoskolā. Katram savā pusē ir vadības iekārtas, displejs, ātruma un augstuma indikators. «Agri vai vēlu pilota mācībās tomēr ir jāveic patstāvīgi lidojumi, kurus sākotnēji būtu lieliski praktizēt uz simulatora bez instruktora klātbūtnes kabīnē. Tas var iedrošināt,» ir pārliecināts Ģirts, piebilstot, ka «simulācijā instruktors paliek uz zemes, bet var sazināties caur austiņām. Tu vari kļūdīties, un instruktors tevi neizglābs, bet nekas traks arī nenotiks.»

Par savu pieredzi ar robotizēto kustību simulatoru stāsta arī Simona Granta, RTU aviācijas transporta mehānikas otrā kursa studente. «Kabīne novibrē un gandrīz apgriežas otrādi, sanāk nedaudz augšpēdus sēdēt. Pats avārijas brīdis notiek ļoti strauji, pēc tam pāriešana atpakaļ normālā stāvoklī lēnāk,» skaidro Simona. Viņa ar KUKA robotu ir «lidojusi» vairākkārt. Lai arī pirmais «lidojums» nebija pārāk veiksmīgs, Simona stāsta, ka pie procesa ātri pierod: «Vienkārši nepieciešams izjust un saprast lidmašīnas vadības mehānismu, un tad jau aiziet. Ja nav pilota prasmju un tu īsti nezini, ko tas viss nozīmē, tad pirmā reize ir tīri tāds izmēģinājums, lai saprastu, kas ir kas.» 

Tam piekrīt arī citi jaunieši. «Esmu pateicīga RTU par tādu unikālu pieredzi, nekad iepriekš nebiju domājusi, ka man būs iespēja izmēģināt lidošanas simulāciju, tās ir emocijas, kuras nezudīs gadiem ilgi,» par piedzīvoto simulācijas izmēģinājumā stāsta Jeļizaveta Poļšikova. «Man patika, nekad nebiju bijis simulācijā. Stiks bija jutīgāks nekā gaidīju, bet kopumā tāda diezgan nereāla sajūta,» saka Kārlis Staris. Viņš RTU studē mehatroniku 4. kursā.

Studenti atzīst, ka simulācija ir noderīga studiju procesā. «Es domāju, ka īpaši ar aviāciju saistītām mācībām šis ir ļoti piemērots uzskatāms veids, kā saprast, kas ko reāli regulē. Šī, protams, nav realitāte, bet vismaz nedaudz vairāk tu saproti, kā tas strādā,» teic Simona. Par to liecina arī tas, ka līdz šim uz RTU MTAF SP rīkotajiem simulāciju izmēģinājumiem pieteikušies vairāk nekā 100 studenti, un interese turpina augt.

Katrs lidojumu piedzīvo un izjūt citādi. Bet kāda ir sajūta, ikdienā palīdzot un «glābjot pilotu dzīvības» no zemes? «Mums ir jāprot reaģēt tā, lai cilvēku vispirms atvestu viņam ērtā pozīcijā, un tad jāveic glābšanas procedūras,» stāsta lidojumu operatore, zinātniskā asistente Skaidrīte Kriviša. Viņa skaidro, ka KUKA robots pagaidām piedāvā divu veidu simulācijas – ar lidaparātu CESSNA un JET reaktīvo lidaparātu. Ar CESSNA lidaparātu var lidot 90 grādu amplitūdā uz sāniem. Ar JET reaktīvo lidmašīnu var lidot arī ar galvu uz leju. «Tad gan cilvēkam jābūt tiešām pārliecinātam par savu veselības stāvokli, jo tas nav patīkami. Tāpat ir ar avārijām, jo ekrānā uzreiz parādās avārijas stāvokļa sarkanās gaismas, robots veido avārijas kustības, un tad cilvēkam var palikt slikti,» saka Skaidrīte, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi simulācijas procesā saglabāt komunikāciju ar pilotu.

Liela kustību diapazona robotizētais simulators ir unikāla – Ziemeļeiropā patlaban vienīgā – sistēma, ar kuras palīdzību iespējams veikt gan starpdisciplinārus pētījumus virtuālās realitātes, medicīnas, kustības vadības un citās jomās, gan arī nākotnē to varētu izmantot lidaparātu pilotu un sportistu treniņiem. 

Izmantojot šo un citas jaunākās tehnoloģijas, RTU stiprina savas pētniecības iespējas starptautiskā mērogā, lai sasniegtu izcilus rezultātus pētniecībā un piesaistītu pasaulē atzītas ārvalstu pētniecības partnerinstitūcijas.

Notikuma galerija sociālo mediju portālā Facebook

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

20. decembris, 2019 plkst. 13:23

Līdzīgi raksti

Ziņas

_