Institūta direktore, profesore Dr. sc. ing. Irīna Boiko
Vēsturiski Rīgas Politehniskajam insūtam atdzimstot 1958. g. (atdaloties no Latvijas Valsts Universitātes (tagad LU) kā patstāvīgai mācību iestādei) tika izveidota Mehānikas fakultāte (1958–1964), tad Aparātu būvniecības un automatizācijas fakultāte (1964–1993).
1993. gadā Aparātu būvniecības katedra tika pārveidota par Aparātbūves un automatizācijas institūtu, kuru 2003. g. apvienoja ar Industriālā biznesa institūtu izveidojot Mašīnbūves tehnoloģijas institūtu (MTI). No dibināšanas brīža līdz 2018.g. MTI vadīja LZA korespondētājloceklis, Dr. habil. sc. ing. profesors Jānis Rudzītis.
Savukārt 1994. gadā tika dibināts Mehānikas institūts (MI), kuru līdz 1999. gadam vadīja LZA akadēmiķis, Dr. habil. sc. ing. profesors Egons Lavendelis. No 1999. gada līdz 2018. gadam MI vadīja LZA korespondētājloceklis, Dr. habil. sc. ing. profesors Jānis Vība.
2018. gadā notika šo divu institūtu konsolidācija, izveidojot Mehānikas un mašīnbūves institūtu (MMI). MMI nodrošina studijas vairākos līmeņos:
Svinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 160. jubileju, 2022.g. 06. jūlijā Ķīpsalā pie MTAF ēkas tika stādīta citu koku vidū ar MMI ābele!
MMI veic intensīvu zinātniski pētniecisko darbu inženierzinātņu un tehnoloģiju jomās vairākos virzienos: lietišķā mehānika, mašīnbūves tehnoloģija, siltumtehnika un ražošanas automatizācija.
MMI zinātnieki iesaistīti nacionālo un starptautisko projektu īstenošanā, publicē zinātniskās publikācijas starptautiski atzītos izdevumos, piedalās un organizē zinātniskus pasākumus, ir autori vairākiem patentētiem izgudrojumiem, kā arī zinātībai.
MMI sadarbojas ar Latvijas un ārvalsts zinātniskām institūcijām un augstskolām, kā arī ar uzņēmumiem. Cieša sadarbība ir arī ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju (MASOC).
Zinātniski pētnieciskā darbā aktīvi tiek iesaistīti visu studiju līmeņu studējošie.
MMI piedalās ikgadējā RTU starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar ziņojumiem un tēžu publikācijām:
Ik gadu MMI organizē RTU studentu zinātniski tehniskās konferences sekcijas: Industriālais dizains, Ražošanas tehnoloģija un Teorētiskā mehānika un materiālu pretestība. Katru gadu tiek publicētas konferences tēzes.
MMI Materiālu Eksperimentālās Mehānikas Zinātniskās laboratorijā tiek organizētas vasaras skolas. 2022. gadā notika vasaras skola «Fracture Structures: Material Stress Resistance». Studenti piedalījās lekcijās, laboratorijas darbos, ekskursijās un fiziskās aktivitātēs. Materiālu Eksperimentālās Mehānikas Zinātniskā laboratorija nodrošināja studentiem praktiskas apmācības par kompozītmateriālu ražošanu, testēšanu, raksturošanu un galīgo elementu modelēšanu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta pateicības rakstu (18.01.2022.) par pētījumu «Slīdamība pa ledu» saņēma MMI zinātnieki J. Lungevičs (Metroloģijas laboratorija), E. Jansons, J. Vība un M. Irbe.
Savukārt Vitauta Tamuža balvu mehānikā saņem MMI Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras docents Ivo Vaicis par promocijas darbu «Mehānisko sistēmu elementu formas optimizācija, ievērojot nenoteiktību» (zinātniskie vadītāji Dr. sc. ing. Aleksandrs Januševskis, Dr. sc. ing. Jānis Auziņš). Dr. Vaicis pērn veiksmīgi aizstāvēja promocijas darbu.
Mašīnbūves un mehatronikas katedra (MMK) ir viena no jaunākajām Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes katedrām, apvienojot līdz tam esošās Aparātu būvniecības katedru un Materiālu apstrādes katedru.
Industriālā dizaina katedra (IDK) ir izstrādājusi un realizē profesionālā bakalaura programmu «Industriālais dizains» ar mērķi sagatavot Latvijas tautsaimniecībā industriālā dizaina inženierus.
Siltumenerģētisko sistēmu katedra (SSK) daudzu desmitu gadu garumā nodrošina Latviju ar speciālistiem siltuma un elektroenerģijas ražošanas, pārvades, ekspluatācijas un siltumizmantojošo tehnoloģiju jomās.
Teorētiskā mehānika un materiālu pretestība veido tehniskās, mehāniskās projektēšanas pamatus mašīnbūvē, autobūvē, aviācijā, kuģubūvē, būvniecībā un vēl daudzās tautsaimniecībās nozarēs.
Mašīnu un mehānismu dinamikas zinātniskā laboratorija (MMDZL) dibināta 1961. gadā pēc akadēmiķu J. Panovko un E. Lavendeļa iniciatīvas.
RTU Materiālu Eksperimentālās Mehānikas Zinātniskās laboratorijas (MEMZL) darbība uzsākta 2019. g. janvārī, iekļaujoties MTAF Mehānikas un mašīnbūves Institūta sastāvā.
Sporta tehnoloģiju zinātnisko laboratorijas (STZL) darbības mērķis ir izstrādāt jaunus un inovatīvus risinājumus Sporta tehnoloģiju un mehānikas jomā.
Laboratorija darbojas kopš 2018. gada 26. novembra, kad ar RTU Senāts pieņēma lēmumu izveidot Triboloģijas zinātnisko laboratoriju (TZL) un iekļaut to MTAF Mehānikas un mašīnbūves institūta (MMI) sastāvā.
2019. g. laboratorijai tika mainīts attīstības virziens un nosaukums uz Mehānikas un biotekstilmateriālu zinātnisko laboratoriju (MBZL) un tā tika iekļauta MTAF Mehānikas un mašīnbūves institūta sastāvā.
Nodrošina neatkarīgu un objektīvu teorētisko, praktisko un tehnisko ekspertīžu slēdzienu izdarīšanu mehānikas jomā, atbilstoši Latvijas Republikas, Eiropas un starptautiskiem normatīviem aktiem.