Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte
Parādīt izvēlni
Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte

RTU aicina valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai

7. septembris
.
.
Valsts atbalsta trūkumu īpaši smagi izjutīs zinātnes universitātes, to skaitā RTU, kura uztur apjomīgu un energoietilpīgu zinātnes infrastruktūru, lai nodrošinātu zinātnisko darbu, kā arī mācību laboratorijas, kurās inženiertehniskās zinātnes apgūst studenti. Foto: Elīna Karaseva, RTU

Valsts dibinātās universitātes atšķirībā no privātajām augstskolām nav iekļautas to valsts atbalsta saņēmēju lokā, kam tiks nodrošināta finansiālā palīdzība energoresursu izmaksu sadārdzinājuma apstākļos. Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) tikai līdz gada beigām tas nozīmē gandrīz divkāršu energoresursu izmaksu pieaugumu, kas vēl dramatiskāk varētu palielināties 2023. gadā.

Tā kā gaidāmā energoresursu izmaksu ietekme uz RTU budžetu apdraud universitātes spēju nodrošināt studiju procesu un zinātnisko darbu līdzšinējā līmenī, tad RTU ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam ar lūgumu rosināt valdībai iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā vai arī mudināt likumdevēju rast cita veida atbalsta mehānismu krīzes apstākļu pārvarēšanai.

Valsts dibinātās augstskolas atbalsta saņēmēju lokā nav iekļautas, jo atbalsts nav paredzēts valsts un pašvaldību iestādēm, kuru budžetu veido valsts finansējums, un grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā primāri atbalstu paredz uzņēmējdarbībai. Tomēr RTU lielāko budžeta daļu veido pašu ieņēmumi, un valsts dotācija 2022. gadā ir tikai 28% no kopējā budžeta. Tādējādi valsts dibinātās augstskolas ir nonākušas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kurām atbalsts ir paredzēts. Īpaši smagi atbalsta trūkumu izjūt zinātnes universitātes, to skaitā arī RTU, kura uztur apjomīgu un energoietilpīgu zinātnes infrastruktūru, lai nodrošinātu zinātnisko darbu, kā arī mācību laboratorijas, kurās inženiertehniskās zinātnes apgūst studenti.

Kaut arī RTU jau laikus ir ieplānojusi veikt iespējamos energoresursu taupības pasākumus, tomēr to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms nav samērojams ar energoresursu cenu pieauguma apmēru un nespēs nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu. Piemēram, RTU kopējais elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu apjoms 2021. gadā bija 2 670 075 EUR ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet šogad līdz gada beigām tas tiek prognozēts 4 115 874 EUR ar PVN, savukārt 2023. gada prognozes liecina, ka energoizmaksas varētu sasniegt 8 161 987 EUR ar PVN. 

«Ņemot vērā prognozes, RTU būs spiesta izvērtēt iespēju būtiski ierobežot RTU infrastruktūras izmantošanu – pārtraukt zinātniskā darba veikšanu RTU laboratorijās, pārtraukt studiju un darba nodrošināšanu klātienē. Minētie ierobežojumi bojās energoietilpīgo zinātnes infrastruktūru, ietekmēs RTU spēju nodrošināt zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildi, kā arī var radīt negatīvu ietekmi uz studiju un darba kvalitāti,» teikts vēstulē Valsts prezidentam. 

RTU vēstulē arī norāda, ka vēl dramatiskāku situāciju energoresursu krīzē rada pēdējie divi gadi, ko universitāte ir pavadījusi Covid-19 apstākļos, jo šajā laikā ir krities pašu ieņēmumu apjoms, toties palielinājušies izdevumi, nodrošinot informācijas tehnoloģijas infrastruktūru, lai studijas varētu notikt attālināti. Par spīti RTU lūgumam sniegt valsts atbalstu Covid-19 krīzes mazināšanai, šāds atbalsts nav saņemts. Visi minētie apstākļi bremzēs RTU virzības tempu stratēģisko mērķu sasniegšanā, tāpēc RTU cer uz lēmumpieņēmēju izpratni un atbalsta sniegšanu valsts dibinātajām universitātēm, kurās augstāko izglītību iegūst aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem Latvijas studentiem un kuras ar savu zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Jaunumi