Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Projekti

Projekti

Sadarbības veidošana starp Latviju un Norvēģiju ķīmijas augstākajā izglītībā

Valsts izglītības attīstības aģentūra un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2015. gada 24. augustā parakstīja līgumu par Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas «Pētniecība un stipendijas» līdzfinansētā projekta Nr. EEZ/NFI/S/2015/001 «Sadarbības veidošana starp Latviju un Norvēģiju ķīmijas augstākajā izglītībā» (RTU PVS ID 1978) īstenošu aktivitātē «Stipendijas».

Projekta norises laiks ir 01.07.2015.–30.09.2016

Lasīt papildu informāciju

www.viaa.gov.lv www.eeagrants.org www.norwaygrants.org

Pašlaik realizējamie projekti
Jaunu organisko stiklveida molekulāro azobenzola materiālu izstrāde un to novērtējums lietojumam dinamiskajā hologrāfijā, kā arī difraktīvo un refraktīvo optisko elementu izgatavošanai

Apakšprojekta vadītājs: Dr. habil. phys. Andris Ozols, Tehniskās fizikas institūts

Īss projekta apraksts

Azobenzolus saturošu materiālu izpēte hologrāfiskā ieraksta veikšanas vajadzībām ir īpaši perspektīva, jo ieraksts var tikt veikts pie istabas temperatūras bez pēcapstrādes un, principā, var tikt izdzēsts un pārrakstīts. Hologrāfiskā ieraksta mehānisms azobenzolu saturošās molekulās līdz šim vēl nav pilnībā izprasts. Pie tam, līdz šim nav veikti sistemātiski pētījumi, kas korelētu azobenzolu ķīmisko struktūru un veicamā hologrāfiskā ieraksta efektivitāti. Šinī projektā plānots risināt šo problēmu, sintezējot sēriju azobenzola atvasinājumu ar lielu tādu molekulāro raksturlielumu kā dielektriskā caurlaidība un dipola moments variāciju. Šajos savienojumos veiktā hologrāfiskā ieraksta parametru analīze ļautu labāk izprast hologrāfiskā ieraksta rašanās procesu, ieskaitot virsmas reljefa režģa veidošanās mehānismu, un dotu ieskatu kā izstrādāt azobenzolu saturošus materiālus ar augstāku hologrāfiskā ieraksta efektivitāti.

Projekta mērķis ir, izmantojot racionālu dizainu un sistemātisku pieeju, izstrādāt jaunus organiskus stiklveida fāzi veidojošus materiālus un veikt to hologrāfisko īpašību izpēti ar mērķi labāk izprast struktūras-fotojutības sakarības un palielināt materiālu difrakcijas efektivitāti.

Projekta partneris: Institute of Physics, Ukrainian National Academy of Sciences,  Kiev, Ukraine

Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas. Projekts Nr. 1 Fotonika un materiāli fotonikai apakšprojekts Nr 1.3

Projekta vadītājs: Dr. habil. phys. Andris Ozols, Tehniskās fizikas institūts

Īss projekta apraksts

Projekta mērķis ir azohromoforu un neazohromoforu molekulāro stiklu kārtiņu hologrāfisko un optisko  īpašību izpēte atkarībā no to struktūras, kā arī elektriskā un magnētiskā lauka iedarbes izpēte uz hologrāfisko ierakstu šajās kārtiņās. Plānoti sekojošie rezultāti. Metodikas un iekārtas izstrāde elektriskā lauka ietekmes izpētei uz hologrāfisko ierakstu molekulārās kārtiņās. Mērījumu veikšana ZWK-2TB, WE-3, ZWK-3 un IWK-2D kārtiņās. Jaunu 13 veidu neazohromoforu kārtiņu un trīs veidu dendrimēru kārtiņu hologrāfisko parametru noteikšana. Metodikas un iekārtas izstrāde magnētiskā lauka ietekmes izpētei uz hologrāfisko ierakstu molekulārās kārtiņās. Mērījumu veikšana IWK-2D kārtiņās. Fotoinducētās anizotropijas eksperimentāla izpēte IWK-2D kārtiņās ar hologrāfisko un atomspēka mikroskopijas metodi.

Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas. (IMIS2) Projekts Nr. 2 Nanomateriāli un nanotehnoloģijas apakšprojekts Nr. 2.5. Ar lāzera starojumu iegūto nanodaļiņu optisko un elektrisko īpašību pētīšana

Apakšprojekta vadītājs: Dr. habil. phys. Artūrs Medvids, Tehniskās fizikas institūts

Finansējošā programma: Valsts pētījumu programmas (VPP)

Īss projekta apraksts

Projekta ietvaros ir paredzēts attīstīt inovatīvo un uzlaboto materiālu un nanotehnoloģiju zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, liekot uzsvaru uz tām Eiropas Komisijas noteiktajām atslēgtehnoloģiju (Key Enabling Technologies – KET) jomām, kurās Latvijā eksistē ievērojams zinātniskais potenciāls un tautsaimniecības pieprasījums. Projekta mērķis ir attīstīt nanomateriālu un tehnoloģiju nozari komercializējamu nanotehnoloģiju piedāvājuma un konkurētspējīgas nanotehnoloģiju industrijas uzturēšanai Latvijā; attīstīt konkurētspējīgas Latvijā radītās zināšanas inovatīvo materiālu jomā līdz ražošanas tehnoloģijām un materiālu ražošanas iniciēšanai. Tiek pētīta lāzera starojuma ietekme uz ZnO optiskajām īpašībām, un tiek izstrādāta lāzer metode Zn nanodaļiņu veidošanās. Projektā iegūtos rezultātus varēs izmantot, lai attīstītu Latvijai jaunus tautsaimniecības virzienus, tādus kā mikro- un optoelektronikas ražošana.

Projekta datumi: 02.01.2014 – 31.05.2018
Paātrinātāja pētniecība un inovācijas Eiropas zinātnes un sabiedrības attīstībai (ARIES)

Projekta vadītājs no Latvijas puses: Dr. habil. phys. Artūrs Medvids, Tehniskās fizikas institūts

Finansējošā programma: Apvārsnis 2020

Īss projekta apraksts

Lielais hadronu paātrinātājs ir apjomīgākais un sarežģītākais zinātniskais instruments uz planētas. Šobrīd tas sasniedzis tehnisko iespēju robežu, tāpēc Eiropas zinātnieki, arī pētnieki no RTU, apvienojas projektā, lai izstrādātu tehnoloģijas jaudīgāku, drošāku un efektīvāku paātrinātāju būvēšanai.

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskā fizikas institūta zinātnieki profesora Artūra Medvida vadībā pētīs supervadītāju niobiju, ko izmanto hadronu paātrinātāja rezonatoru pārklāšanai. Niobija īpašības nodrošina vajadzīgos apstākļus daļiņu plūsmas paātrināšanai līdz gaismas ātrumam. RTU zinātnieku uzdevums ir izstrādāt tehnoloģiju enerģijas zudumu samazināšanai un uzlabot pārklājuma noturību.

Sadarbības partneri: 41 partneris, ieskaitot CERN
Ar Nd:YAG lāzeru inducēta fotopolimerizācija Novolac polimēros

Projekta pilns nosaukums: Ar Nd:YAG lāzeru inducēta fotopolimerizācija Novolac polimēros

Projekta vadītājs: Dr. habil. phys. Artūrs Medvids, Tehniskās fizikas institūts

Finansējošā programma: RTU Pētniecības platformas

Īss projekta apraksts

Polimērs ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsu ikdienā. Tas ir lēts, viegli iegūstams un relatīvi vienkārši utilizējams materiāls. Optimizējot sastāvu un mainot polimerizācijas pakāpi ir iespējams iegūt materiālu ar kontrolējamām fizikālām īpašībām, kā piemēram, paaugstināta cietība un ķīmiskā izturība. Parasti polimēru iegūšanai sintēzes laikā izmanto termopolimerizācijas vai fotopolimerizācijas metodes. Termopolimerizācija ir laikietilpīgs process, kura laikā bieži tiek izmantota paaugstināta temperatūra virs 100oC, kas apgrūtina lielu konstrukciju pārklāšanu ar polimēra slāni. Neskatoties uz to, ka fotopolimerizācija arī ir laikietilpīgs process,  lāzerinducēta fotopolimerizācija noris daudzreiz ātrāk un ir mazāks enerģijas patēriņš.

Projekta mērķis ir izstrādāt jaunu Novolac polimēru polimerizācijas tehnoloģiju, kas būtu daudz ātrāka nekā jau labi zināmā termiskā apstrāde. Tas tiks sasniegts, aizstājot termopolimerizāciju ar fotopolimerizāciju, šim nolūkam izmantojot impulsu lāzeru vai arī kombinējot to ar citu gaismas avotu, piemēram, dzīvsudraba lampu.

Sadarbības partneri: SIA "Jūras Servisa Centrs"

Projekta datumi: 02.01.2017 – 29.12.2017

GeSn fotosensori - no pētījumiem līdz lietojumam

Projekta vadītājs no Latvijas puses: Dr. habil. phys. Artūrs Medvids, Tehniskās fizikas institūts

Finansējošā programma: Latvijas–Lietuvas–Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fonds

Īss projekta apraksts

Materiāli uz silīcija bāzes ir bijuši straujas revolucionāru elektronikas tehnoloģiju attīstības pamatā un ir dominējuši tirgū pēdējo 40 gadu laikā. Ceturtās grupas elementi silīcijs un germānijs ir kalpojuši kā pamatmateriāli fotodetektoros. Sakausējumu materiāli uz germānija un alvas bāzes ir ļoti daudzsološi, lai uzlabotu fotodetektoru īpašības, ļaujot uztvert gaismu vidējā infrasarkanajā apgabalā. Projekta galvenais mērķis ir tehnoloģiju izstrāde šādu jaunu materiālu iegūšanai. Zinātnieki no RTU Lietišķās ķīmijas un materiālzinātnes fakultātes Tehniskās fizikas institūta Pusvadītāju fizikas laboratorijas profesora Artūra Medvida vadībā ir iesaistīti šajā projektā kā  speciālisti lāzertehnoloģiju jomā. Viņi veiks pētījumus par lāzer-inducēto fāžu pāreju izmantošanu projekta mērķu sasniegšanai, veidojot germānija un alvas savienojumu struktūras, pārvietojot atomus ar lāzera impulsu  radītā temperatūras lauka palīdzību.  Sadarbības partneru institūcijas: Viļņas Universitāte, Taivānas Nacionālā universitāte

Projekta datumi: 01.01.2018. – 31.12.2020.
Sprieguma mehānisma noteikšana Si-SiO2 robežvirsmā un robežvirsmas īpašību modificēšana

Projekta vadītājs no Latvijas puses: Dr. habil. phys. Artūrs Medvids, Tehniskās fizikas institūts

Finansējošā programma: Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja programma (DAAD)

Īss projekta apraksts

Ir labi zināms, ka Si-SiO2 sistēmā tās veidošanās procesā rodas iekšējie mehāniskie spriegumi, kuru cēlonis ir atšķirības starp SiO2 plēves un pamatnes termiskās izplešanās koeficientiem. Punktveida defektu pārdalīšanu var izmantot, lai daļēji samazinātu virsmas spriegumu. Tomēr šis process līdz pat šim nav izpētīts atomārā līmenī. Projekta mērķis ir izpētīt sprieguma relaksācijas mehānismu Si-SiO2 sistēmā, izmantojot EPR, IS absorbcijas spektroskopiju un  skenējošo elektronu mikroskopiju (SEM).

Sadarbības partneru institūcijas: Jūlihas pētniecības centrs, Peter Grünberg institūts, Vācija

Projekta datumi: 01.01.2017. – 15.12.2017.

ERAF pēcdoktorantūras grants «Stimuli responsive transdermal drug delivery system» (Uz stimuliem reaģējoša transdermāla zāļu piegādes sistēma)

Projektu īsteno RTU MLĶF Biomateriālu zinātniskā pētniecības laboratorija, projekta vadītājs - Kārlis Agris Gross.

  • Īstenošanas periods: 01.12.2017. – 30.11.2020.
  • Kopējais finansējums: 133 806 EUR
  • Projekta mērķis: izgatavot un pētīt uz stimuliem reaģējošas transdermālas polimēru nanošķiedru tīmekļu nanokompozītās membrānas kontrolētai mazmolekulāru vielu (zāļu) piegādei, kurās izdalīšanās kinētiku regulē ar multifunkcionālām biosavietojamām, pēc izmēriem par polimēru nanošķiedrām mazākām, nanopildvielām. Projekta gaitā pētīs pildvielu ietekmi uz mehāniskajām īpašībām, polimēra matricas šķerssaistīšanās vai destruģēšanās kinētiku, mitruma izturību un mazmolekulāru vielu izdalīšanas kinētiku. Atkarībā no nanopildvielas veida polimēru nanošķiedrās, mazmolekulāro vielu izdalīšanas kinētika tiks variēta ar kādu no stimuliem – redzamās gaismas starojums, temperatūra, magnētiskais lauks u.c..
ERAF 1.1.1.1. praktiskās ievirzes pētījumu projekts «Virsmas īpašību ietekmes uz slīdamību pa ledu pētījumi» Nr.1.1.1.1/16/A/129
Projektu īsteno RTU MLĶF Biomateriālu zinātniskā pētniecības laboratorija, projekta vadītājs - Jānis Rudzītis.
  • Īstenošanas periods: 01.04.2017. – 31.03.2020.
  • Kopējais finansējums: 594 054 EUR
  • Projekta mērķis: Uzlabot cietu materiālu virsmu slīdamību pa ledu, detalizēti izzinot virsmas slīdamību ietekmējošos parametrus, izveidojot jutīgas metodes šo īpašību testēšanai, kā arī izpētot metāla-ledus mijiedarbību.
  • Sadarbības partneri (2): Rīgas Tehniskā universitāte (koordinators – Latvija), Latvijas Universitāte (Latvija)
7.ietvara programmas ERA-NET (M-era.Net) projekts «Implants signal to bone for bone growth and attachment» («Implanti raida signālus, kas veicina kaulu augšanu un piesaisti») Nr.ESRTD/2017/4

 Projektu īsteno RTU MLĶF Biomateriālu zinātniskā pētniecības laboratorija, projekta vadītājs - Kārlis Agris Gross

  • Īstenošanas periods: 01.01.2017. – 31.12.2019.
  • Kopējais finansējums: 210 000 EUR (RTU daļa)
  • Projekta mērķis: Signaling Implant ir vērsts uz ortopēdisko implantu uzlabošanu, jaunu ražošanas tehnoloģiju izstrādi un jaunas kvalitātes kontroles metodes ieviešanu. Hidroksilapatīta pārklājumu dizains orientēs kristālus un jonu novietojumu kristālrežģī, lai radītu virsmas elektrisko potenciālu, tādejādi nodrošinot lielāku funkcionalitāti, salīdzinājumā ar esošajiem kaulu implantiem. Tiks novērtēta virsmas elektriskā potenciāla ietekme uz baktērijām, kaulu šūnām un kaulu augšanu.
  • Sadarbības partneri (6): Rīgas Tehniskā universitāte (koordinators – Latvija), Ekstremaduras Universitāte (Spānija), «Icraft» (Somija), Trauma Care Consult (Austrija), Institute for experimental and clinical traumatology (Austrija), «Sidrabe» (Latvija)
Nanolīmenī modificētu tekstiliju virsmu pārklājumu sintēze un enerģētiski neatkarīgas mērīšanas sistēmas integrācija viedapģērbā ar medicīnisko novērojumu funkcijām

Vadītāja: Dr. habil. sc. ing. Profesore Silvija Kukle

Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā» 1.1.1.1. pasākuma «Praktiskas ievirzes pētījumi» projekts «Nanolīmenī modificētu tekstiliju virsmu pārklājumu sintēze un enerģētiski neatkarīgas mērīšanas sistēmas integrācija viedapģērbā ar medicīnisko novērojumu funkcijām» Nr. 1.1.1.1/16/A/020. Projekta īstenošanas periods no 01.03.2017. līdz  31.12.2019.

Apakšprojekta vadītājs: Dr. phys. Juris Blūms, Tehniskās fizikas institūts

Īss projekta apraksts

Pētījumi enerģētiski neatkarīgas sistēmas pilnveidei un optimālai integrācijai apģērbā, kas apģērba valkātāja ķermeņa daļu kustību enerģiju transformētu elektrībā, iegūtu datus par cilvēka fizioloģisko stāvokli, un spētu nosūtīt informāciju attālinātiem uztvērējiem.

Vieds un drošs darba apģērbs

Vadītāja Dr. sc. ing. Asoc. Profesore Inga Dāboliņa

Starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa «Eiropas teritoriālā sadarbība» programmas starptautiskais zinātnieki pētnieciskais projekts Nr. R006 «Vieds un drošs darba apģērbs» Projekta īstenošanas periods no 01.03.2016 līdz 01.03.2019.

Circular ECOnomy Innovative Skills in the TEXtile Sector – ECO-TEX

Vadītāja Dr. sc. ing. Asoc. Profesore Dana Beļakova

ERASMUS+ KA2 aktivitātes Stratēģisko partnerību sektora projekts Nr. 2017-1-ES01-KA202-038419 «Circular ECOnomy Innovative Skills in the TEXtile Sector – ECO-TEX». Projekta īstenošanas periods no 01.11.2017. līdz 30.04.2020.

Viedo izolācijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai

Vadītājs Dr. sc. ing. docents Edgars Kirilovs

Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā» 1.1.1.2. pasākuma «Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts» projekts Nr. Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/152 «Viedo izolācijas materiālu struktūru un tehnoloģiju izstrāde iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai». Projekta īstenošanas periods no 16.10.2017. līdz  15.10.2020.

Development of novel organic glass forming  molecular azobenzene  based materials and their evaluation for dynamic holography and design of diffractive and refractive optical elements  
Projekta vadītājs Valdis Kampars, RTU MLKF Lietišķās ķīmijas institūts
The joint Ukrainian- Latvian  R&D projects for the period of 2016 – 2017 Інститут фізики НАН України
1.1.1.1/16/A/131. Design and Investigation of Light Emitting and Solution Processable Organic Molecular Glasses
Projekta vadītājs Valdis Kampars, RTU MLKF Lietišķās ķīmijas institūts
1.1.1.1/16/A/078. Biodīzeļdegvielas sintēze rapšu eļļas interesterifikācijā
Projekta vadītājs Valdis Kampars, RTU MLKF Lietišķās ķīmijas institūts
Ūdeņraža un biodegvielu ieguves inovatīvās tehnoloģijas, to uzglabāšana, kvalitātes kontrole, kvalitātes nodrošināšana un izmantošana Latvijā
Projekta vadītājs Valdis Kampars, RTU MLKF Lietišķās ķīmijas institūts
Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (LATENERGI)
Plazmonu elektrostatiskā lauka detektori

Vadītājs Dr.sc.ing. Andris Šutka , Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Kontaktinformācija:

Projekta mērķis ir attīstīt A. Šutkas iesākto darbu elektromagnētiskā lauka detektoru izstrādē. Zinātnieka radītie cinka oksīda detektori ļauj ar neapbruņotu aci saskatīt elektrostatisko lauku un to savlaicīgi novērst. Tehnoloģija varētu būt noderīga arī displeju, saules paneļu un citu optoelektronisko ierīču izgatavošanai.

Jaunajā projektā starptautiskā zinātnieku grupa istrādās materiālu, kas ļaus noteikt elektrostatisko lauku ar zelta nanostienīšu palīdzību. Jaunā materiāla pielietojums varētu būt daudz plašāks, jo no tā potenciāli būs iespējams izgatavot cietus kompozītmateriālus. Šādas iespējas izpēte ir viens no projekta virzieniem.

A. Šutkas pētījums ar cinka oksīda koloīdiem pirms gada  guva starptautiskās zinātniskās sabiedrības uzmanību, kā arī tika pārpublicēts prestižajā izdevumā «Chemical and Engineering news».

 

Projekta norises laiks

01.07.2017.–15.12.2017.
Projektā iesaistītās valstis un institūcijas

1. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorija, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvija
2. Leibnica jauno materiālu institūts, Zārbrikene, Vācija)
3. Fizikas institūts, Tartu Universitāte, Igaunija

Projekta mērķis (-/i) Uz stimuliem reaģējošu plazmonu Au nanostienīšu koloīdu optisko īpašību izpēte izmantošanai elektrostatiskā lauka detektēšanai.
Projekta tiešā un netiešā mērķa grupa un tās skaitliskais apjoms

Tiešā mērķa grupa:
Projektā iesaistītie zinātnieki (kopā 9).
Netiešā mērķa grupa:
Dalībnieki referātu prezentācijās – studenti (kopā <20).

Projekta galvenās aktivitātes un aktivitātes(šu) norises vieta(s) 

1. Zelta nanovadu sintēze, Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē
2. Uz stimuliem reaģējošu zelta nanovadu koloīdu pagatavošana, Rīgas Tehniskā Universitāte
3. Zelta nanovadu koloīdu optisko īpašību izpēte, Tartu Universitāte
4. Vizīte Tartu Universitātē
5. Vizīte Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē

Hibrīdās enerģijas ieguves sistēmas

Projekta mērķis: radīt uzlabotas TENG sistēmas un inovatīvu pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru un/vai abu šo tehnoloģiju apvienojumus mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā.

Projekta kopsavilkums. Ideja par triboelektrisku nanoģeneratoru (TENG) zinātniskajā literatūrā pirmoreiz parādījās 2012. gadā, un šobrīd to uzskata par daudzsološāko tehnoloģiju mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. TENG ierīcēs mehāniskā enerģija tiek pārvērsta elektriskajā, periodiski savienojot un atdalot divus materiālus ar atšķirīgu elektronu tieksmi.

Zinātniskajā literatūrā aprakstītajām TENG ierīcēm ir nozīmīgs trūkums: ir vajadzīgas divas atsevišķas un/vai pārvietojamas, un/vai stingas veidnes daļas, kas neļauj šīs enerģijas ieguves ierīces integrēt lielgabarīta materiālos un konstrukcijas elementos. Tāpat atsevišķo daļu materiālu virsmām jābūt nanostrukturētām liela kontakta laukuma nodrošināšanai. Nanostrukturēšanai jāizmanto grūti (sarežģīti) industrializējamas metodes. Esošo kontakta-atdalīšanas TENG ierīču darbību uzlabos, izmantojot superelastīgi sūkļa struktūras elastomēri, kāmēr mezoporainu materiālu izmantošana, kuros katra atsevišķa pora darbotos kā TENG elements, ļautu izstrādāt lielgabarīta, nanostruktūrētus TENG.

Projektā izstrādāto (uzlaboto) TENG darbības efektivitāti palielinās, veidojot hibrīdsistēmas ar pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru, kurš pavairos ar TENG iegūto elektroenerģiju, notiekot kondensatora uzlādei un izlādei attiecīgi pirms un pēc deformācijas. Plānots, ka iegūtās alternatīvo un tīro enerģiju ražojošās sistēmas spēs aizvietot baterijas, kuras izmanto zemas enerģijas sensorierīcēs veselības uzturēšanas un aprūpes, vides aizsardzības, infrastruktūras uzraudzības un drošības jomā.

Starpdisciplinārā projekta galvenās plānotās darbības: materiālu identifikācija, optimizācija un to sagatavošanas metodoloģijas izstrāde, kontakta-atdalīšanas TENG, monolīto TENG un hibrīdo mehāniskās enerģijas savākšanas ierīču izveidošana un prototipu izstrāde no efektīvākajiem materiāliem un hibrīdajām sistēmām, zināšanu un tehnoloģiju pārnese.

Sagaidāmais rezultāts.

  • oriģināli zinātniskie raksti, kas indeksēti vienlaicīgi gan Scopus, gan Web of Science datubāzēs;
  • jauna produkta prototipi;
  • Latvijas patents;
  • intelektuālā īpašuma licences līgums.
Farmācijas nozares notekūdeņu attīrīšana
Valsts pētījumu programma «Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2)»
Vadītājs Dr. habil. phys. A. Šternbergs,
projekts Nr. 23 «Nanomateriāli un nanotehnoloģijas», projekta vadītājs Dr. habil. sc. ing. Jānis Grabis
ERAF projekts Nr. 1.1.1.1./16/A/079 «Saules gaismā aktīvu fiksētu TiO2-ZnO sistēmas fotokatalizatoru izstrāde»
Vadītājs Dr. habil. sc. ing. Jānis Grabis.

Kontaktinformācija: ; +371 67089151 +371 29450343

Sadarbības projekts Nr. 666/2014 «Kontrolējamas porainības kompozītmateriālu sintēze un pētījumi plāno slāņu un to sistēmu iegūšanai enerģijas uzkrāšanas un pārveidošanas pielietojumiem»

Vadītājs Dr. phys. A. Kleperis, apakšprojekts Nr. 666/2014.3. «Neorganisko litija interkalācijas materiālu un cieto elektrolītu sintēze un izpēte», apakšprojekta vadītāja Dr. chem. Antonija Dindune.

Kontaktinformācija: +371 26869911

Dalība ERAF projektā Nr. 1.1.1.1/16/A/085 «Elektrosārņu process labākai titāna nogulsnējumu morfoloģijai», projekta vadītājs Dr. phys. E. Platacis
No Neorganiskās ķīmijas institūta projektā: Dr. chem. V. Serga, Mg. A. Krūmiņa
Kontaktinformācija:
Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas. (IMIS2) Projekts Nr. 3 Nanokompozītu materiāli apakšprojekts Nr.3.2. Viedie nanokompozītu materiāli

Projekta vadītājs: Dr.sc.ing. Jānis zicāns, Polimērmateriālu institūts

Apakšprojekta vadītājs: Dr. habil. phys. Māris Knite, Tehniskās fizikas institūts

Īss apakšprojekta apraksts

Apakšprojekta mērķis ir izstrādāt jaunus viedos nanokompozītu materiālus – polimēra – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītus, kas varētu rast pielietojumu dažādu sensoru izveidē, kā arī izpētīt šo jauno materiālu īpašības un noteikt raksturīgos parametrus. Projektā paredzēts arī izstrādāt metodiku, kas ļautu noteikt elektrovadošo nanodaļiņu dispersijas pakāpi polimēra matricā, izmantojot atomu spēka mikroskopu ar elektrovadošu nanozondi.

Rezultātā tiks iegūti inovatīvi pjezopermitīvi polimēra nanokompozīti iespējamai pielietošanai spiediena kondensātoros un chemorezistīvi polimēra nanokompozīti iespējamia pielietošanai ķīmisko vielu tvaiku sensoros.

Zemsprieguma elektroietaišu strāvu vadošo elektroiekārtu daļu siltuma zudumu aplēse un sasiluma temperatūras prognozēšanas metodoloģija

Apakšprojekta vadītājs: Dr. phys. Juris Blūms, Tehniskās fizikas institūts

Projekta mērķis ir izstrādāt zemsprieguma sadalņu inspicēšanas tehnoloģiju, kas ietver strāvu vadošo daļu siltuma zudumu aplēsi un sadalņu elementu temperatūras prognozēšanu. Projekta rezultātā tiks izstrādāta zemsprieguma elektrosadalņu ekspluatācijas stāvokļa noteikšanās tehnoloģija.

Sadarbības partneris: AS Inspecta Latvia

Nanolīmenī modificētu tekstiliju virsmu pārklājumu sintēze un enerģētiski neatkarīgas mērīšanas sistēmas integrācija viedapģērbā ar medicīnisko novērojumu funkcijām” (ERAF Vienošanās Nr.1.1.1.1/16/A/020)

Apakšprojekta vadītājs: Dr. phys. Juris Blūms, Tehniskās fizikas institūts

Pētījumi enerģētiski neatkarīgas sistēmas pilnveidei un optimālai integrācijai apģērbā, kas apģērba valkātāja ķermeņa daļu kustību enerģiju transformētu elektrībā, iegūtu datus par cilvēka fizioloģisko stāvokli, un spētu nosūtīt informāciju attālinātiem uztvērējiem.