Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Trīs RTU zinātnieki savu darbu prezentē kalendārā «Zinātne Latvijai 2022»

4. janvāris
.
.
Kalendārā «Zinātne Latvijai 2022» varēs iepazīties ar RTU jauno zinātnieku (no kreisās) Antras Gailes, Jāņa Lazovska un Kristapa Kļaviņa darbu. Foto: IZM

Trīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jaunie zinātnieki Antra Gaile, Kristaps Kļaviņš un Jānis Lazovskis zinātni un savu darbu pētniecībā prezentē tradicionālajā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izdotajā kalendārā «Zinātne Latvijai 2022». Kalendāra atvēršanas svētki notiks 6. janvārī plkst. 15.00 tiešsaistē, Facebook lapā @ZinatneLatvijai, savukārt zinātnieku foto izstādi būs iespējams apskatīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 

Kristaps Kļaviņš ir RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieks. 2020. gadā viņš atgriezās Latvijā pēc Austrijā aizvadīta darba zinātnē un pievienojās RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centram. Kristaps ir ieguvis Marijas Sklodovskas-Kirī stipendiju un pēta, kā biomateriālos iestrādāt metabolītus – savienojumus, kas rodas organisma šūnās vielmaiņas procesā –, lai pacientiem būtu veiksmīga kaulu reģenerācija ar implantmateriāliem.

RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētniece Antra Gaile ir viena no doktorantiem, kuri 2021. gada rudenī sāka studijas jaunajā RTU un Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», kas izveidota, sadarbojoties ar Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) zinātniekiem. Antrai doktorantūras studijas solās būt īpašas, jo viņa savu zinātnisko pētījumu varēs veikt CERN, kur top dažādas globālo attīstību ietekmējošas inovācijas. Antra CERN strādās pie MTD daļiņu detektora kontroles un drošības sistēmas izstrādes, lai precīzi noteiktu daļiņu šķērsošanas vietu un laiku detektorā, tādējādi pilnveidojot zināšanas par Visuma uzbūvi. 

RTU Riga Business School (RBS) docents Jānis Lazovskis ir matemātiķis, kurš nodarbojas ar trim lieliem zinātniskajiem projektiem: bērna audzināšanu, priekšmetu pasniegšanu un topoloģisko pētniecību. Ar pētniecību Jānis piedalās starptautiskajā projektā ar neirozinātniekiem, topoloģiski analizējot datorā atdarinātu smadzeņu struktūru un darbību. Darbs ar studentiem uzlabo zinātnes komunikāciju un galveno domu vienkāršošanu. Bērna «zinātne» audzina pacietību, neatlaidību un mīlestību pret apkārt esošo.

IZM kalendārā, kurš jau piekto gadu plašāku sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, šogad akcentēta zinātnieku personība, atklājot tās cilvēcisko pusi. Zinātnieku portretējumā katra personība izgaismota un izcelta kā pērle, radot vitālu stāstu, kas iesaista un uzrunā, informē IZM. 

Kalendāru papildina izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur no 6. līdz 29. janvārim «zaļajā režīmā», uzrādot Covid-19 sertifikātu, var aplūkot zinātnieku fotogrāfijas un uzzināt par viņu darbu. Gan kalendārā, gan izstādē ir  izmantotas papildinātās realitātes un QR kodu tehnoloģijas, kas apmeklētājiem ļauj, noskenējot QR kodu, viedtālrunī noskatīties trīs minūšu video stāstu par katru no zinātniekiem, tā iepazīstot tuvāk gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto nozari. 

Kalendārā vēl var iepazīties arī ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieci Daci Rasiņu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku Āri Jansonu, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas pētnieci Inesi Siricu, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Kultūras pētījumu centra zinātnieci Ilzi Kačāni, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātes zinātnieku Rūdolfu Cešeiko Hārvarda Universitātes Bostonas Bērnu slimnīcas un RSU zinātnieci Kristīni Oļeiņiku, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes zinātnieku Henriju Kaļķi, Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūta «Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs» un Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieci Lindu Gulbi un Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūta «Empa» (Swiss Federal Laboratories for Materials Science and Technology) zinātnieku, RTU absolventu Mārtiņu Zaumani. 

Kopīgot rakstu

Jaunumi