Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

RTU profesors LR1 atklāj, vai veiksmīga nejaušība ķīmijā ir ikdiena vai tomēr ilgu gadu darbs

19. jūlijs, 2017
.
.
RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors profesors Māris Turks LR1 raidījumā «Zināmais Nezināmajā» stāsta, kā nejaušības mainījušas pasaules gaitu, atbild uz jautājumu par ķīmiju kā nejaušību zinātni, kā arī skaidro, vai veiksmīga nejaušība ķīmijā ir ikdiena vai tomēr ilgu gadu darbs. Foto – Pixabay

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors profesors Māris Turks Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais Nezināmajā» stāsta, kā nejaušības mainījušas pasaules gaitu, atbild uz jautājumu par ķīmiju kā nejaušību zinātni, kā arī skaidro, vai veiksmīga nejaušība ķīmijā ir ikdiena vai tomēr ilgu gadu darbs.

RTU profesors Māris Turks saka, ka nav iespējams realizēt ieplānoto tā, lai tas simtprocentīgi vienmēr sanāktu – tā tas nenotiek privātajā dzīvē, tā tas nenotiek arī zinātnē. Tomēr atzīst, ka pētījumu gaitā ik pa laikam gadās kaut kas interesants un tālāk attīstāms. Kā piemēru profesors min ar RTU studentiem kopīgi veikto nukleozīdu pētījumu, kas beidzās ar pilnīgi citu iznākumu, nekā sākotnēji cerēts, – tika atklāta jauna reakcijas spēja, kaut arī idejiski bija plānots sintezēt konkrētas vielas.

Jautāts, vai studentiem tiek stāstīts, ka ķīmijā pastāv nejaušības un apstākļu sakritības, Māris Turks atbild: «Protams, un dažiem jauniešiem sākumā to pat grūti aptvert. Tomēr zinātniski pētnieciskajos darbos patiesībā nemaz nevar būt tā, ka sanāk uzreiz. Visu nav iespējams izplānot. Atklājumu var nosapņot, tomēr tā pamatā ir konkrētas zināšanas. Tātad – nav būtiski, vai atklājums noticis sapnī, ejot pāri tiltam vai sēžot pie galda laboratorijā,» skaidro M. Turks.

Profesors atzīst, ka cilvēkiem mūsdienās pieejams vairāk faktu materiālu un viņi arvien vairāk lietas pēta apzināti. Cilvēki izvirza teorijas, kas citreiz izrādās tikai mazliet nepareizas, tādējādi dodot pamatu jau atkal citām teorijām, izgudrojumiem, vielām un produktiem, kas rezultējas negaidītos atklājumos.

«Jāapzinās, ka mūsdienās pilnīgi tukšā vietā vairs nekas nerodas, pamatā noteikti ir ideja, zināšanas un nojausma, kā ko darīt, un tā tas ir jau pēdējos 50 līdz 70 gadus,» saka M. Turks. Līdzīgi noticis, atklājot «Viagru», ko lieto erektilās disfunkcijas ārstēšanai. Proti, brīdī, kad tika veikti klīniskie testi medikamentiem sirds asinsvadu slimību ārstēšanai, novēroja zināmos «Viagras»  blakusefektus.

Virkne negaidītu sakritību noticis arī penicilīna – pirmās atklātās dabiskās antibiotikas – kontekstā.

Raidījumu var noklausītie Latvijas Radio mājaslapas arhīvā (19.07.2017.).

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

19. jūlijs, 2017 plkst. 15:53

Līdzīgi raksti

Ziņas

_