Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Latvija zinātnieki attīsta kūdras filtra prototipu kuģu attīrīšanas iekārtām, lai samazinātu mikroplastmasas piesārņojumu Baltijas jūrā

7. jūlijs
.
.
Foto: Pixabay.com

Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Apvienojot kompetences, Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki attīsta inovatīvas un zaļas tehnoloģijas kuģu balasta un notekūdeņu attīrīšanai. Tiek pētīta kūdras izmantošana ūdens attīrīšanā no mikroplastmasas.

Paaugstināta fosfora un slāpekļa koncentrācijas dēļ ūdens Baltijas jūrā aizaug un veidojas mirušās zonas. Problēmas rada arī dažādas invazīvas sugas un atkritumi. Arvien biežāk tiek novērots mikroplastmasas piesārņojums, uzsver LJA pētniece Renāte Kalniņa. Lai arī daudz piesārņojuma jūrā nonāk no sauszemes, daļu vainas jāuzņemas arī kuģiem. Tāpēc pēcdoktorantūras pētniecības projektā «Zaļās tehnoloģijas risinājumi kuģa ekoefektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai» (Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/477) viņa ar RTU kolēģu atbalstu attīsta prototipus kuģu notekūdeņu un balasta ūdeņu attīrīšanai – gan efektīvus kūdru saturošus biosorbējošus filtrus, gan fotokatalizatorus.

«Viens pasažieris kruīza kuģī patērē 236 litrus ūdens dienā. Kravas kuģī patēriņš ir mazāks – ap 105 litriem. Patērēto ūdeni iedala melnajā un pelēkajā. Par melno dēvē ūdeni no tualetēm, par pelēko – dažādu mazgājamo ūdeni no kambīzes, dušām. Melno un pelēko ūdeņu attiecība uz kuģiem ir viens pret desmit. Likumsakarīgi – pelēkie ūdeņi satur vairāk mikroplastmasas. Esmu veikusi kuģu notekūdeņu analīzi. Lielā daudzumā notekūdeņos parādās šķiedras – tās ir veļas mazgāšanas ūdeņos. Šķiedras veido līdz 90% no visas vidē sastopamās mikroplastmasas. Mikroplastmasas piesārņojums ūdenī rodas arī no dažādiem mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļiem, piemēram, zobu pastas un kosmētikas,» stāsta LJA pētniece.

Viņa rosina apvienot kambīzes ūdeņus ar tualetes ūdeņiem un nodot tos ostās. Tas būtu labs resurss biogāzes ražošanai. Savukārt pelēkos ūdeņus attīrīt un laist apritē atkārtoti kā tehniskos ūdeņus, tādējādi būtiski ietaupot  saldūdens resursus. Tomēr uz kuģiem uzstādītās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas īsti nespēj aizturēt mikroplastmasu. 

Sadarbībā ar RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktoranti Kristīni Irtiševu tiek attīstīti biosorbējoši filtri, par sorbentu divpakāpju filtrēšanā izmantojot kūdras šķiedras. Rezultāti ir daudzsološi – izdevies aizturēt līdz 80% piesārņojuma.

«Runājot līdzībās, filtrs ir kā tunelis. Mikroplastmasas aizturēšanā tas nedos vēlamo efektu, tam ir nepieciešams tunelis ar labirintu un šķēršļiem, kur plastmasas daļiņām aizķerties. Kūdra apraksta šo būtību, jo pati ir šķiedraina. Kā ķīmiķi smejas – līdzīgs šķīst līdzīgā, šajā gadījumā – līdzīgs ķer līdzīgu,» atklāj K. Irtiševa. Līdz šim viņa ar kolēģiem vairāk pētījusi naftas produktu absorbciju ar kūdru un papildelementiem. «Kūdras resurss mūsdienās netiek pienācīgi novērtēts,» ir pārliecināta K. Irtiševa. 

Projektā tiek pētīta arī fotokatalīzes izmantošana gan notekūdeņu, gan kuģu balasta ūdeņu attīrīšanā. Arī balasta ūdeņu attīrīšana ir ļoti būtiska, jo ar tiem piesārņojums izplatās no vienas jūras uz citu. 

Kopīgot rakstu

Jaunumi