Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Augstākās izglītības eksperti iesaka lēmumu pieņemšanā aktīvāk izmantot lielos datus

24. marts
.
.
RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps (no kreisās) un Hārvarda Universitātes doktorants Arkādijs Zvaigzne analizē lielo datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā augstākajā izglītībā

Datu analīzei un tās izmantošanai lēmumu pieņemšanā ir liela nozīme gan valsts, gan institucionālajā līmenī. Kā lielie dati tiek izmantoti izglītības sistēmas pilnveidei? To 24. marta portālā ir.lv publicētajā viedokļa rakstā «Ar labiem nodomiem vien nepietiek jeb datu nozīme attīstības plānošanā izglītības jomā» analizē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības prorektors Artūrs Zeps un Hārvarda Universitātes doktorants, augstākās izglītības pētnieks Arkādijs Zvaigzne. 

«Lai jēgpilni strādātu ar datiem, nepieciešami trīs priekšnosacījumi. Pirmkārt, paši dati. Tiem jābūt uzticamiem un pieejamiem nepieciešamajā apjomā. Otrkārt, cilvēki, kuri prot datus analizēt un interpretēt, izmantojot atbilstošās datu analīzes metodes. Treškārt un laikam jau visbūtiskāk, – jābūt izpratnei par datu nozīmību un vēlmei saņemtos datus un to analīzi izmantot lēmumu pieņemšanā,» skaidro autori. 

Rakstā minēti piemēri, kā dati tiek izmantoti lēmumu pieņemšanā augstskolās. Piemēram, RTU ir izveidojusi Zināšanu vadības centru, kas bija aktīvi iesaistīts universitātes attīstības stratēģijas izveidē, ārējās un iekšējās vides izpētē, kā arī tās darbības rezultātu un datu analīzē nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Balstoties datu analīzē, RTU ir pieņēmusi lēmumu par studentu uzņemšanas prasību paaugstināšanu, pirms tam izvērtējot šāda soļa ietekmi uz universitātes darbību un absolventu skaitu nākotnē.

Autori arī norāda, ka Latvijā ir arī citi piemēri, kad lēmumu pieņemšanā tiek izmantoti dažādi dati. Piemēram, jau vairākus gadus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veic datu analīzi un nāk klajā ar absolventu nodarbinātības statistiku un tās analīzi. Tāpat IZM ir izmantojusi datos balstītu pieeju dažādu augstākās izglītības sistēmas pārmaiņu plānošanai. Tomēr tiek iezīmēta problēma, ka bieži vien izmantotie dati un analīze nav pieejama publiski, kā arī IZM kapacitāte neļauj šādu procesu izmantot biežāk.

Tāpēc autori iesaka Latvijā radīt analogu institūciju Lietuvā izveidotajam Pētniecības un augstākās izglītības analīzes centram, kas darbojas ārpus ministrijas un ar datu analīzi sniedz nepieciešamo atbalstu politikas veidošanai.

«Ar labiem nodomiem vien nepietiek jeb datu nozīme attīstības plānošanā izglītības jomā» (ir.lv, 24.03.2022.)

Jaunumi