Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte dibināta 1863. gadā. Tā darbojās Rīgas Politehnikumā (1863–1896), Rīgas Politehniskajā institūtā (1896–1919 un 1958–1990), Latvijas Universitātē (1919–1944), Latvijas Valsts universitātē (1944–1958) un kopš 1990. gada Rīgas Tehniskajā universitātē.
Pirmais ķīmijas profesors bija fiziķis A. Teplers (1864–1868), no 1878. gada – ķīmijas tehnoloģijas profesors M. Glāzenaps.
Fakultātes ievērojamāko ķīmiķu saimi ievadīja Nobeļa prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds, kura samērā īslaicīgā (1881–1887) darbība Rīgas Politehnikumā lika pamatus ķīmijas zinātniskajām tradīcijām. V. Ostvalds Rīgā atklāja homogēnās skābju bāzu katalīzes likumus, skābju vērtības noteikšanas likumu, izgudroja viskozimetru, piloša dzīvsudraba elektrodu.
Karla Ādama Bišofa profesūras laikā (1887–1908) Rīga kļuva par vienu no stereoķīmijas pētījumu centriem. K. Ā. Bišofs izvirzīja telpisko traucējumu hipotēzi (1889), ieviesa rotācijas izomērijas jēdzienu (1891).
Vēl nozīmīgāks stereoķīmijā un šķīdumu teorijā bija Paula Valdena pētnieciskais darbs Rīgā (1887–1919). P.Valdens atklāja organisko savienojumu optiskās inversijas parādību (1896, Valdena apgriezenība, šī atklājuma sakarā P. Valdena vārdu min organiskās ķīmijas mācību grāmatās visā pasaulē), autoracemizāciju, lika pamatus neūdens šķīdumu elektroķīmijai.
M. Centneršvers kopā ar M. Straumani izveidoja Rīgas korozionistu skolu. 1935. gadā M. Straumanis kopā ar A. Ieviņu izstrādāja jaunu kristālrežģa parametru noteikšanas metodi rentgenogrāfijā (asimetriskā metode).
Latvijas Universitātes pastāvēšanas laikā (1919–1944) M. Centneršvērs un J. Krustiņsons pētīja sāļu termisko disociāciju, A. Petrikalns – fotoķīmijas un luminiscences parādības, A. Janeks un B. Jirgensons – biokoloīdus, V. Fišers – kristalizēšanas likumsakarības pārsātinātos šķīdumos.
V. Fišers pirmais pievērsās 1,3-indandiona ķīmijai, šos pētījumus tālāk izvērsa G. Vanags.
E. Iegrīve atklāja vairākus nozīmīgus organiskus reaģentus neorganisko jonu pierādīšanai.
No pēckara gados veiktajiem pētījumiem jāatzīmē A. Ķešāna darbi borātu sintēzē, L. Liepiņas pētījumi par metālu un ūdens mijiedarbības kinētiku, J. Eiduka vadībā veiktie pētījumi stiklveida pārklājumu un glazūru jomā, G. Vanaga un viņa skolnieku pētījumi ciklisko 1,3-diketonu ķīmijā. G. Vanags izveidoja plašu Rīgas ķīmiķu organiķu skolu.