MLĶF Dome
Rektora rīkojums Nr. 01000-1.2/40, 02.05.2018. g.
Akadēmiskā personāla pārstāvji:
Dr.chem., prof. V.Kokars
Dr.chem., prof. M.Jure
Dr.sc.ing., prof. M.Dzenis
Dr.sc.ing., asoc.prof. D.Beļakova
Dr.sc.ing., prof. L.Bērziņa-Cimdiņa
Dr.phys., asoc.prof. J.Blūms
Dr.sc.ing., vad.pētn. E.Kirilovs
Dr.sc.ing., vad.pētn. A.Cimmers
Dr.habil.sc.ing., prof. J.Grabis
Dr.sc.ing., vad.pētn. K.A.Gross
Dr.habil.chem., prof. V.Kampars
Dr.habil.phys., prof. M.Knite
Dr.habil.sc.ing., prof. S.Kukle
Dr.sc.ing., asoc.prof. J.Ločs
Dr.habil.phys., prof. A.Medvids
Dr.sc.ing., prof. R.Merijs-Meri
Dr.habil.sc.ing., prof. G.Mežinskis
Dr.chem., asoc.prof. J.Millers
Dr.sc.ing., prof. J.Ozoliņš
Dr.chem., asoc.prof. M.Plotniece
Dr.sc.ing., prof. S.Reihmane
Dr.chem., vad.pētn. M.Roze
Dr.sc.ing., vad.pētn. A.Šutka
Dr.chem., prof. M.Turks
Dr.sc.ing., prof. A.Viļumsone
Dr.sc.ing., vad.pētn. V.Vītiņš
Dr.sc.ing., vad.pētn. I.Zālīte
Dr.sc.ing., vad.pētn. J.Zicāns
Vispārīgā personāla pārstāvji:
Darba aizsardzības speciālists L.Timma
Studentu pārstāvji:
Studente A.Barkāne
Studente A.Bērziņa
Studente S.Briede
Studente M.Buka
Students L.Lapčinskis
Students K.Ē.Kriķis
Studente A.Spule
Studente Z.Zelča
Padome «RTU P-01» ir tiesīga piešķirt:
Ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.) Ķīmijas nozares apakšnozarēs:
1. fizikālā ķīmija;
2. organiskā ķīmija;
3. medicīnas ķīmijas;
4. koksnes ķīmija.
Priekšsēdētājs: profesors Valdis Kampars
Sekretāre: Māra Legzdiņa (+371 27407074 )
Valdis Kampars, Dr. habil. chem., RTU
Valdis Kokars, Dr. chem., RTU
Svetlana Čornaja, Dr. chem., RTU
Māra Jure, Dr. chem., RTU
Māris Turks, Dr. chem., RTU
Raimonds Valters, Dr. habil. chem., RTU
Bruno Andersons, Dr. chem., LV KĶI
Aivars Žūriņš, Dr. sc. ing., LV KĶI
Ivars Kalviņš, Dr. habil. chem., LOSI
Edvards Liepiņš, Dr. habil. chem., LOSI
Grigorijs Veinbergs, Dr. habil. chem., LOSI
Andris Zicmanis, Dr. habil. chem., LU
Padome «RTU P-02» ir tiesīga piešķirt:
Inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.) Ķīmijas inženierzinātnes nozares apakšnozarēs:
1. silikātu materiālu tehnoloģija;
2. polimēru un šķiedrmateriālu tehnoloģija;
3. vispārīgās ķīmijas tehnoloģija;
4. augsttemperatūras materiālu un plazmas tehnoloģija.
Priekšsēdētājs: profesors Mārtiņš Kalniņš
Sekretāre: Ināra Vancoviča (+371 67089219 )
Mārtiņš Kalniņš, Dr. habil. sc. ing., RTU
Valdis Kampars, Dr. habil. chem., RTU
Gundars Mežinskis, Dr. habil. sc. ing., RTU
Skaidrīte Reihmane, Dr. sc. ing., RTU
Gaida Sedmale, Dr. habil. chem., RTU
Visvaldis Švinka, Dr. habil. sc. ing., RTU
Jānis Zicāns, Dr. sc. ing., RTU
Jurijs Ozoliņš, Dr. sc. ing., RTU
Juris Mālers, Dr. habil. sc. ing., RTU
Līga Bērziņa-Cimdiņa, Dr. sc. ing., RTU
Padome «RTU P-11» ir tiesīga piešķirt:
Inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.) Materiālzinātnes nozares apakšnozarēs:
1. tekstila un apģērbu tehnoloģija;
2. koksnes materiāli un tehnoloģija.
Priekšsēdētājs: profesore Silvija Kukle
Sekretāre: Gunta Zommere (+371 67089821 , )
Silvija Kukle, Dr. habil. sc. ing., RTU
Ausma Viļumsone, Dr. sc. ing., RTU
Dana Beļakova, Dr. sc. ing., RTU
Edgars Kirilovs, Dr. sc. ing., RTU
Guntis Strazds, Dr. habil. sc. ing., RTU
Inese Ziemele, Dr. sc. ing., RTU
Uldis Spulle, Dr. sc. ing., LLU
Jānis Grāvītis, Dr. habil. chem., LV KĶI
Padome «RTU P-18» ir tiesīga piešķirt:
Inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.) un fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys.) Materiālzinātnes nozares apakšnozarēs:
1. materiālfizika;
2. polimēri un kompozītmateriāli;
3. keramikas materiāli;
4. biomateriāli;
5. inteliģentie materiāli un struktūras.
Priekšsēdētājs: profesors Māris Knite
Sekretāre: Agnese Pūra (+371 67089605 )
Māris Knite, Dr. habil. phys., RTU
Līga Bērziņa-Cimdiņa, Dr. sc. ing., RTU
Juris Blūms, Dr. phys., RTU
Jānis Grabis, Dr. habil. sc. ing., RTU
Mārtiņš Kalniņš, Dr. habil. sc. ing., RTU
Arturs Medvids, Dr. habil. phys.,RTU
Gundars Mežinskis, Dr. habil. sc. ing., RTU
Andris Ozols, Dr. habil. phys., RTU
Dagnija Loča, Dr. sc. ing., RTU
Remo Merijs Meri, Dr. sc. ing., RTU
Andris Šutka, Dr. sc. ing., RTU
Baiba Bērziņa, Dr. habil. phys., LU CFI
Profesoru padomes “ MATERIĀLZINĀTNE” sastāvs:
Ķīmijas un ķīmijas inženierzinātnes nozaru profesoru padomes sastāvs:
1. Dr.habil.chem. VALDIS KAMPARS, Profesoru padomes priekšsēdētājs
2. Dr.chem. MĀRA JURE
3. Dr.chem. MĀRIS TURKS
4. Dr.chem. VALDIS KOKARS
5. Dr.habil.chem. RAIMONDS VALTERS
6. Dr.habil.sc.ing. MĀRTIŅŠ KALNIŅŠ
7. Dr.sc.ing. LĪGA BĒRZIŅA - CIMDIŅA
8. Dr.habil.sc.ing. GUNDARS MEŽINSKIS
9. Dr.habil.chem. ANDRIS ZICMANIS
10. Dr.habil.chem. IVARS KALVIŅŠ
11. Dr.chem. PĒTERIS TRAPENCIERIS
Komisijas sastāvs
|
Nr. p.k. |
Vārds, uzvārds |
Amats |
|
1. |
Ausma Viļumsone |
profesore, Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedra |
|
2. |
Silvija Kukle |
profesore, Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedra, studiju programmu „Materiālu tehnoloģija un dizains (kods WCH0” un “Materiālu dizains un tehnoloģija (kods WGD0)” direktore |
|
3. |
Andrejs Broks |
Latvijas Dizaineru savienības loceklis |
|
4. |
Ginta Ozoliņa |
VEK priekšsēdētāja, SIA „Solutions” ražošanas direktore |
|
5. |
Inese Ziemele |
asoc.profesore, Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedra, studiju programmu „Apģērbu un tekstila tehnoloģija (kodi WCV0, WGV0, WDV0)” direktore, studiju virziena direktore, |
|
6. |
Dana Beļakova |
asoc.profesore, MLĶF Dizaina tehnoloģiju institūta direktore, Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedras vadītāja |
|
7. |
Edgars Kirilovs |
docents, Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedras vadītājs |
| Virzienā studējošie fakultātes pašpārvaldes pārstāvji novērotāju statusā. | ||
Komisijas sastāvs
|
Nr. p.k. |
Vārds, uzvārds |
Amats |
|
|
1. |
Valdis Kokars |
profesors, MLĶF dekāns, studiju virziena direktors, studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija” (kodi KBL0, KML0, KDL0) direktors |
|
|
2. |
Valdis Kampars |
profesors, studiju programmu „Ķīmija” (kodi KBK0, KDK0) un “Lietišķā ķīmija” (kods KMT0) direktors |
|
|
3. |
Māra Jure |
profesore, MLĶF dekāna vietniece mācību darbā, studiju programmas “Rūpnieciskā farmācija” (kods KSF0) direktore |
|
|
4. |
Mārcis Dzenis |
asoc. profesors, MLĶF dekāna vietnieks zinātniskajā darbā |
|
|
5. |
Gundars Mežinskis |
profesors, Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedras vadītājs |
|
|
6. |
Līga Bērziņa-Cimdiņa |
profesore, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja |
|
|
7. |
Jānis Zicāns |
vadošais pētnieks, Polimērmateriālu institūta direktors |
|
|
8. |
Remo Merijs-Meri |
profesors, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras vadītājs |
|
|
8. |
Māris Turks |
profesors, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra |
|
|
9. |
Ivars Kalviņš |
MLĶF Padomnieku konventa loceklis, LOSI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs |
|
|
10. |
Juris Vanags |
AS "Biotehniskais centrs" valdes priekšsēdētājs |
|
|
11. |
Andris Vanags |
SIA „Sakret” direktors, MLĶF Padomnieku konventa priekšsēdētājs |
|
|
12. |
Sabīne Briede |
MLĶF RKBL0 II kurss. Studentu pašpārvaldes pārstāvis novērotāja statusā |
|
Komisijas sastāvs
|
Nr. p.k. |
Vārds, uzvārds |
Amats |
|
1. |
Juris Blūms |
asoc. profesors, studiju virziena direktors |
|
2. |
Māris Knite |
profesors, Materiālu fizikas katedra, studiju programmas “Materiālzinātne (kods WDW0)” direktors |
|
3. |
Māra Jure |
profesore, MLĶF dekāna vietniece mācību darbā |
|
4. |
Mārcis Dzenis |
asoc. profesors, MLĶF dekāna vietnieks zinātniskajā darbā |
|
5. |
Gundars Mežinskis |
profesors, studiju programmas „Materiālu nanotehnoloģijas” (kods KMN0) direktors |
|
6. |
Dagnija Loča |
docente, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra, RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore |
|
7. |
Skaidrīte Reihmane |
profesore, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra |
|
8. |
Remo Merijs-Meri |
profesors, studiju programmu “Materiālzinātnes” (kodi WBW0, WMW0) direktors |
|
9. |
Andris Vanags |
SIA „Sakret” direktors, MLĶF Padomnieku konventa priekšsēdētājs |
|
10. |
Jānis Strods |
SIA „Tenachem” jauno produktu un tehnoloģiju inženieris |
|
11. |
Andrejs Matvejevs |
profesors, studiju programmu “Finanšu inženierija (kods DCM0)” un “Finašu inženiermatemātika (kods DMN0)” direktors |
|
12. |
Inta Volodko |
profesore, Inženiermatemātikas katedras vadītāja |
|
13. |
Sabīne Briede |
MLĶF RKBL0 II kurss. Studentu pašpārvaldes pārstāvis novērotāja statusā |
MLĶF Zinātnes komisijas sastāvs
|
Nr. |
Uzvārds, vārds |
Zinātniskais grāds, amats |
Institūts |
|
1. |
Dindune Antonija |
Dr.chem., vadošā pētniece |
NĶI |
|
2. |
Dzenis Mārcis |
Dr.sc.ing., asociētais profesors, dekāna vietnieks zinātniskā darbā |
PI |
|
4. |
Gross Kārlis-Agris |
Dr.phil., vadošais pētnieks |
NĶI (BZPL) |
|
5. |
Jure Māra |
Dr.chem., profesore, dekāna vietniece mācību darbā |
OĶTI |
|
6. |
Kalniņš Mārtiņš |
Dr.habil.sc.ing., "RTU P-02" priekšsēdētājs |
PI |
|
7. |
Knite Māris |
Dr.habil.phys., institūta direktors, "RTU P-18" priekšsēdētājs |
TFI |
|
8. |
Ločs Jānis |
Dr.sc.ing., vadošais pētnieks |
VĶTI |
|
9. |
Kampars Valdis |
Dr.habil.chem., profesors, institūta direktors, "RTU P-01" priekšsēdētājs |
LĶI |
|
10. |
Kokars Valdis |
Dr.chem., profesors, dekāns |
LĶI |
|
11. |
Kukle Silvija |
Dr.habil.sc.ing., profesore, katedras vadītāja, "RTU P-11" priekšsēdētāja |
DTI |
|
12. |
Medvids Artūrs |
Dr.habil.phys., profesors, katedras vadītājs |
TFI |
|
13. |
Mežinskis Gundars |
Dr.habil.sc.ing., profesors, institūta direktors |
SMI |
|
14. |
Turks Māris |
Dr.chem., profesors, institūta direktors |
OĶTI |
|
15. |
Zicāns Jānis |
Dr.sc.ing., vadošais pētnieks, institūta direktors |
PI |
|
16. |
Mieriņa Inese |
Dr.chem., sekretāre |
OSTI |
Pamatojoties uz RTU zinātņu prorektora 2016.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.04000-1.3/3 Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniecības projektu ekspertu komisijas sastāvs (MLĶF domes lēmums, 10.03.2016., protokola Nr.39):
1. Dagnija Loča, Dr.sc.ing., MLĶF
2. Silvija Kukle, Dr.habil.sc.ing., MLĶF
3. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys., LU Cietvielu fizikas institūts
4. Andris Šutka, Dr.sc.ing., MLĶF
5. Māris Turks, Dr.chem., MLĶF
7. Ronalds Zemribo, Dr.chem., Latvijas Organiskās sintēzes institūts
8. Jānis Zicāns, Dr.sc.ing., MLĶF
MLĶF Padomnieku Konventa sastāvs
2018.gada 21.aprīlī MLĶF domes lēmums (protokols Nr. 66)
RTU Satversmes sapulces dalībnieki
2018.gada 15.martā MLĶF domes lēmums (protokols Nr. 64)
Institūta direktors - Dana Beļakova
Ķīpsalas iela 6-215, Rīga
DTI īsteno ESF aktivitātes 1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei projektu Starpnozaru zinātniskās grupas izveidošana viedo tekstiliju jaunu funkcionālo īpašību attīstīšanai un integrēšanai inovatīvos izstrādājumos (Nr. 2009/0198/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/148 )
Projekta īstenošanā ir iesaistīti jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistranti, kas pieredzējušu pētnieku vadībā (sadarbībā ar RTU Tehniskās fizikas un Polimērmateriālu institūtiem, LLU Veterinārmedicīnas fakultāti u.c.), attīsta valsts tautsaimniecībai nozīmīgas, videi draudzīgas tehnoloģijas, kuru ieviešana uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti. Pētījumu rezultātā tiks izgatavotas austu asinsvadu protēzes, tehnisko tekstiliju paraugi no Latvijas augu šķiedrām, kompozītmateriālu paraugi lietojot tekstilražotņu atlikumus, jauna veida funkcionālie tekstiliju pārklājumi; apģērbā integrējama mikroklimata kontroles sistēma un jauna veida enerģijas avoti tekstiliju elektronisko komponenšu darbināšanai. Projektā paredzēts izstrādāt metodikas nanopārklājumu ietekmes uz veselību un vidi izvērtēšanai un īpašuzdevumu apģērba atbilstības novērtēšanai.Laboratorijas vadītājs: Vadošais pētnieks Dr. sc.ing. Andris Šutka
P. Valdena iela 3/7-204, Rīga
Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija dibināta 2017. gadā kā neatkarīga struktūrvienība zem RTU ķīmijas fakultātes. Laboratorijā galvenokārt tiek izstrādāti funkcionālie materiāli vides un enerģētikas problēmu risināšanai. Galvenie laboratorijas pētnieciski aktīvie virzieni:
Šobrīd struktūrvienībā tiek realizēti vairāki zinātniskie projekti:
Projekta mērķis ir attīstīt A. Šutkas iesākto darbu elektromagnētiskā lauka detektoru izstrādē. Zinātnieka radītie cinka oksīda detektori ļauj ar neapbruņotu aci saskatīt elektrostatisko lauku un to savlaicīgi novērst. Tehnoloģija varētu būt noderīga arī displeju, saules paneļu un citu optoelektronisko ierīču izgatavošanai
Jaunajā projektā starptautiskā zinātnieku grupa istrādās materiālu, kas ļaus noteikt elektrostatisko lauku ar zelta nanostienīšu palīdzību. Jaunā materiāla pielietojums varētu būt daudz plašāks, jo no tā potenciāli būs iespējams izgatavot cietus kompozītmateriālus. Šādas iespējas izpēte ir viens no projekta virzieniem.
A. Šutkas pētījums ar cinka oksīda koloīdiem pirms gada guva starptautiskās zinātniskās sabiedrības uzmanību, kā arī tika pārpublicēts prestižajā izdevumā «Chemical and Engineering news».
|
Projekta norises laiks |
01.07.2017. - 15.12.2017. |
| Projektā iesaistītās valstis un institūcijas |
1. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorija, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvija 2. Leibnica jauno materiālu institūts, Zārbrikene, Vācija) 3. Fizikas institūts, Tartu Universitāte, Igaunija |
| Projekta mērķis(i) | Uz stimuliem reaģējošu plazmonu Au nanostienīšu koloīdu optisko īpašību izpēte izmantošanai elektrostatiskā lauka detektēšanai. |
| Projekta tiešā un netiešā mērķa grupa un tās skaitliskais apjoms |
Tiešā mērķa grupa: Projektā iesaistītie zinātnieki (kopā 9). Netiešā mērķa grupa: Dalībnieki referātu prezentācijās - studenti (kopā <20) |
| Projekta galvenās aktivitātes un aktivitātes(šu) norises vieta(s) |
1. Zelta nanovadu sintēze, Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē 2. Uz stimuliem reaģējošu zelta nanovadu koloīdu pagatavošana, Rīgas Tehniskā Universitāte 3. Zelta nanovadu koloīdu optisko īpašību izpēte, Tartu Universitāte 4. Vizīte Tartu Universitātē 5. Vizīte Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē |
Projekta mērķis: radīt uzlabotas TENG sistēmas un inovatīvu pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru un/vai abu šo tehnoloģiju apvienojumus mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā.
Projekta kopsavilkums. Ideja par triboelektrisku nanoģeneratoru (TENG) zinātniskajā literatūrā pirmoreiz parādījās 2012.gadā, un šobrīd to uzskata par daudzsološāko tehnoloģiju mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. TENG ierīcēs mehāniskā enerģija tiek pārvērsta elektriskajā, periodiski savienojot un atdalot divus materiālus ar atšķirīgu elektronu tieksmi.
Zinātniskajā literatūrā aprakstītajām TENG ierīcēm ir nozīmīgs trūkums: ir vajadzīgas divas atsevišķas un/vai pārvietojamas, un/vai stingas veidnes daļas, kas neļauj šīs enerģijas ieguves ierīces integrēt lielgabarīta materiālos un konstrukcijas elementos. Tāpat atsevišķo daļu materiālu virsmām jābūt nanostrukturētām liela kontakta laukuma nodrošināšanai. Nanostrukturēšanai jāizmanto grūti (sarežģīti) industrializējamas metodes. Esošo kontakta-atdalīšanas TENG ierīču darbību uzlabos, izmantojot superelastīgi sūkļa struktūras elastomēri, kāmēr mezoporainu materiālu izmantošana, kuros katra atsevišķa pora darbotos kā TENG elements, ļautu izstrādāt lielgabarīta, nanostruktūrētus TENG.
Projektā izstrādāto (uzlaboto) TENG darbības efektivitāti palielinās, veidojot hibrīdsistēmas ar pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru, kurš pavairos ar TENG iegūto elektroenerģiju, notiekot kondensatora uzlādei un izlādei attiecīgi pirms un pēc deformācijas. Plānots, ka iegūtās alternatīvo un tīro enerģiju ražojošās sistēmas spēs aizvietot baterijas, kuras izmanto zemas enerģijas sensorierīcēs veselības uzturēšanas un aprūpes, vides aizsardzības, infrastruktūras uzraudzības un drošības jomā.
Starpdisciplinārā projekta galvenās plānotās darbības: materiālu identifikācija, optimizācija un to sagatavošanas metodoloģijas izstrāde, kontakta-atdalīšanas TENG, monolīto TENG un hibrīdo mehāniskās enerģijas savākšanas ierīču izveidošana un prototipu izstrāde no efektīvākajiem materiāliem un hibrīdajām sistēmām, zināšanu un tehnoloģiju pārnese.
Sagaidāmais rezultāts.
Kopējais projektos piesaistītais finansējuma apjoms Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijā šobrīd sasniedz 1 milj. eiro.
Institūta direktors: Profesors Dr. habil. chem. Valdis Kampars
P. Valdena iela 3/7-464, Rīga
+371 67608606
Lietišķās ķīmijas institūts ir atbildīgs un nodrošina studiju programmas „Ķīmija” visas pakāpes: bakalaura, maģistra un doktora studijas, kā arī nodrošina daudzu bāzes izglītības studiju priekšmetu realizāciju MĶF studiju programmās «Ķīmijas tehnoloģija» un «Materiālzinātne».
Praktiski visās RTU studiju programmās ir studiju priekšmeti: «Vispārīgā ķīmija», «Inženierķīmija» vai «Lietišķā ķīmija» kuru apmācību 1. kursa neķīmijas studiju programmu studentiem arī nodrošina LĶI.
LĶI veic intensīvu zinātniski pētniecisko darbu vairākos prioritāros virzienos, tādos kā elektrooptisko materiālu komponentu sintēze un pētījumi, biodegvielu ieguves tehnoloģijas un vietējo izejvielu racionāla izmantošana.
Organisko hromoforu, fotovoltaisko, gaismas emisijas, informācijas tehnoloģijas materiālu un degvielu ieguves un izmantošanas virzienos institūts iesaistīts divu valsts programmu, divu sadarbības projektu un divu ERAF 2.1.1.0 aktivitātes un citu projektu izpildē un divus gadus pēc kārtas tā pētījumi tika iekļauti valsts 10 labāko zinātnisko pētījumu sarakstā.
Institūta direktors: Profesors Dr. chem. Māris Turks
P. Valdena iela 3/7-451, Rīga
+371 67089251
Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts dibināts 2010. gadā un tā direktors ir asoc. prof. Māris Turks.
Mācību darbu, kas saistīts ar dažādu organiskās, bioorganiskās ārstniecības vielu un bioķīmijas priekšmetu nodrošināšanu, realizē institūta sastāvā esošā Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra, kuru vada prof. M. Jure (), +371 28662916
Aktīva zinātniskā darbība notiek Organiskās sintēzes un attīstības laboratorijā un Dabasvielu pētījumu laboratorijā
Institūta direktors: Dr. sc. ing. Jānis Zicāns
P. Valdena 3-256, Rīga
+371 67089252
Dibinoties Rīgas Politehniskajam institūtam, 1958. gadā tika izveidota Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra, kuras uzdevums – organizēt inženierstudijas un doktorantūras studijas, kā arī veikt zinātnisko darbu tādā Latvijas industrijai nozīmīgā un ar materiālzinātni saistītā virzienā kā polimēru materiālu ķīmija un tehnoloģija.
Apvienojoties Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedras un RTU Polimēru kompozītmateriālu pētnieciskās laboratorijas (dibināta 1967. gadā) darbinieku kolektīviem, 1994. gadā tika izveidots Polimērmateriālu institūts (PI). Tas tika darīts, lai maksimāli efektīvi un radoši izmantotu intelektuālo un tehnisko potenciālu polimēru materiālzinību plašākai iekļaušanai gan studiju, gan zinātniski - pētnieciskajā darbā.
PI mācību spēki nodrošina atsevišķu disciplīnu pasniegšanu bakalauru studiju programmā „Ķīmijas tehnoloģija” kā arī organizē un nodrošina šīs programmas ietvaros maģistrantūras un doktorantūras studijas specialitātē «Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija».
Sākot ar 1990. gadu PI mācību spēki studiju programmas «Ķīmija» ietvaros koordinē un nodrošina studentu apmācību specializācijā «Konservācija un restaurācija», kas saistīta ar kultūras mantojuma saglabāšanu, sagatavojot bakalaurus, inženierus un maģistrus. Studijas aptver organisko un neorganisko materiālu konservāciju un restaurāciju.
Attīstoties dažādu tautsaimnieciski nozīmīgu materiālu (plašs būvmateriālu, konstrukciju materiālu un apdares materiālu spektrs) ražošanai un izmantošanai Latvijā, līdzās speciālistiem atsevišķu materiālu grupu tehnoloģijā, radās nepieciešamība arī pēc lietpratējiem ar teorētiskām un praktiskām zināšanām materiālzinību jomā. 1998. gadā PI direktors profesors M. Kalniņš dibina Materiālzinību profesora grupu.
Ar 1999./2000. m. g. PI darbinieki organizē un nodrošina bakalauru studijas (3 gadi) un ar 2002./2003. m. g. maģistrantūras studijas (2 gadi) programmā «Materiālzinātnes».
2005. m.g. Tehniskās fizikas institūta direktors profesors M.Knite izveido doktora studiju programmu «Materiālzinātnes», kurā arī uzņēma pirmos doktorantus.
Institūta direktors: Profesors Dr. habil. sc. ing. Gundars Mežinskis
P. Valdena 3/7 - 234, Rīga
+371 67089141 +371 29130496 +371 67089107
SMI ietilpst Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedra, Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centrs, Stikla un keramikas zinātniski pētnieciskā laboratorija, Materiālu virsmas morfoloģijas un struktūras analīzes laboratorija un Nanodaļiņu un nanomateriālu ķīmiskās tehnoloģijas laboratorija.
SMI ir izveidojies par centru, kurā veic sistemātiskus pētījumus par jaunu neorganisku materiālu sintēzi, izpēti un pielietojumu. Šobrīd pastiprināta uzmanība tiek veltīta pētījumiem par jaunu materiālu izstrādi no Latvijas minerālām izejvielām un neorganisko nanomateriālu ķīmijai un tehnoloģijai.
Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedrā tiek realizētas bakalaura, maģistra un doktora studijas.
SMI izveidojušies cieši sakari ar RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu, LU Ķīmijas fakultāti un LU Cietvielu fizikas institūtu. Tam ir labi kontakti ar vairākām ārzemju augstākām mācību iestādēm Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV.
Institūta direktors: Profesors Dr. habil. phys. Māris Knite
P. Valdena 3/7 - 322, Rīga
+371 67089380
Tehniskās fizikas institūta (TFI) darbinieku galvenais uzdevums ir nodrošināt dažādu fizikas studiju priekšmetu kvalitatīvu un mūsdienīgu pasniegšanu visu studiju līmeņu studentiem gandrīz visās RTU fakultātēs, kā arī veikt zinātniskos darbus tehniskās fizikas un materiālu fizikas nozarēs augstā starptautiski atzītā līmenī.
TFI ir atbildīgs par RTU akreditētās akadēmiskās doktora augstākās izglītības programmas «Materiālzinātne» (51521) realizāciju sadarbībā ar citām RTU struktūrvienībām.Vairāki TFI profesori un asociētie profesori piedalās RTU promocijas padomes «RTU P-18» Materiālzinātnes nozarē darbā.
Tehniskās fizikas institūtā ietilpst arī Fizikas mācību laboratorija, kurā laboratorijas darbus fizikā izstrādā gandrīz visu RTU fakultāšu I un II kursu studenti, kā arī Materiālu fizikas laboratorija, kurā atbilstoši savām konkrētajām studiju programmām zinātnisko darbu strādā bakalauranti, maģistranti un doktoranti..
Mācību laboratorijas vadītājs: Mg. sc. ing. A. Krivičs +371 67089384
Materiālu fizikas laboratorijas vadītājs: Profesors Dr. habil. phys. Māris Knite +371 67089142,
Institūta direktors : asoc. profesors Dr. sc.ing. Jānis Ločs
P. Valdena 3/7-331, Rīga
+371 67089211
Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts (VĶTI) izveidots, apvienojoties divām struktūrvienībām Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrai (VĶTK) un RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centram (RBIAC).
VĶT katedras mācībspēki ir vienlaikus aktīvi zinātnieki un konsultanti Latvijas rūpniecības tehnoloģisko un vides jautājumu jomā un apmāca ne tikai Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes visu līmeņu studentus, bet piedalās arī citu RTU fakultāšu studentu apmācībā. Jaunajās, modernajās ķīmijas tehnoloģijas mācību laboratorijās un RBIAC zinātniskajās laboratorijās studenti apgūst zināšanas par ķīmijas un materiālu tehnoloģijas procesiem un aparātiem, šo procesu datormodelēšanu, automatizāciju, biomateriālu ķīmiju un tehnoloģijām, ūdens sagatavošanas un attīrīšanas tehnoloģijām un videi draudzīgu materiālu tehnoloģijām.
VĶTI piedalās vairāku vietējo un starptautisko projektu izpildē, piemēram, ERAF, EuroNanoMed un ERA-NET, kuru ietvaros notiek sadarbība ar starptautiskiem zinātniskajiem un rūpnieciskajiem partneriem. Pēdējo piecu gadu laikā VĶTI zinātniskie rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 70 zinātniskajos rakstos, kas indeksēti Scopus un ISIS Web of Science datubāzēs un atspoguļoti Latvijas un starptautiskos patentos.
VĶTI veiksmīgi izveidojis sadarbības partneru tīklu ar universitātēm un pētniecības centriem Vācijā, Šveicē, Somijā, Francijā, Argentīnā, Itālijā, Portugālē, ASV, Polijā, Lietuvā, Igaunijā u.c.