Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Struktūra

Fakultāte

Dekāns

Profesors Dr. chem. Valdis KOKARS
+371 67089224

 
Amata nosaukums Adrese Tālrunis E-pasts

Dekāna vietnieks zinātniskajā darbā
Asoc. profesors Dr. chem. Mārcis DZENIS

Paula Valdena iela 3/7, Rīga +371 67089220

Dekāna vietniece mācību darbā
Profesore Dr. chem. Māra JURE

Paula Valdena iela 3/7, Rīga +371 67089220
Dizaina tehnoloģiju institūts
  • Apģērba un tekstiltehnoloģiju katedra
  • Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģijas profesoru grupa

Dizaina tehnoloģiju institūts

Institūta direktors - Dana Beļakova
Ķīpsalas iela 6-215, Rīga

Dizaina tehnoloģiju institūts veic apmācību Apģērbu un tekstila tehnoloģiju un Materiālu tehnoloģiju un dizaina bakalaura un maģistra profesionālajās, kā arī doktora studiju programmās, kā arī zinātnisko darbu Materiālzinātnes nozares Tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē.

DTI īsteno ESF aktivitātes  1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei projektu Starpnozaru zinātniskās grupas izveidošana viedo tekstiliju jaunu funkcionālo īpašību attīstīšanai un integrēšanai inovatīvos izstrādājumos (Nr. 2009/0198/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/148 )

Projekta īstenošanā ir iesaistīti jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistranti, kas pieredzējušu pētnieku vadībā (sadarbībā ar RTU Tehniskās fizikas un Polimērmateriālu institūtiem, LLU Veterinārmedicīnas fakultāti u.c.), attīsta valsts tautsaimniecībai nozīmīgas, videi draudzīgas tehnoloģijas, kuru ieviešana uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti. Pētījumu rezultātā tiks izgatavotas austu asinsvadu protēzes, tehnisko tekstiliju paraugi no Latvijas augu šķiedrām, kompozītmateriālu paraugi lietojot tekstilražotņu atlikumus, jauna veida funkcionālie tekstiliju pārklājumi; apģērbā integrējama mikroklimata kontroles sistēma un jauna veida enerģijas avoti tekstiliju elektronisko komponenšu darbināšanai. Projektā paredzēts izstrādāt metodikas nanopārklājumu ietekmes uz veselību un vidi izvērtēšanai un īpašuzdevumu apģērba atbilstības novērtēšanai.
 

Sīkāka informācija DTI mājaslapā

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Laboratorijas vadītājs: Vadošais pētnieks Dr. sc.ing. Andris Šutka
P. Valdena iela 3/7-204, Rīga

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija dibināta 2017. gadā kā neatkarīga struktūrvienība zem RTU ķīmijas fakultātes. Laboratorijā galvenokārt tiek izstrādāti funkcionālie materiāli vides un enerģētikas problēmu risināšanai. Galvenie laboratorijas pētnieciski aktīvie virzieni:

  • Triboelektriskie nanoģeneratori;
  • Fotokatalizatoru nanoheterostruktūras;
  • Eleoktro-optiski aktīvi koloīdi un polimēru kompozīti;
  • Deģenerētu oksīdu pusvadītāju nanokristāli.

Šobrīd struktūrvienībā tiek realizēti vairāki zinātniskie projekti:

Plazmonu elektrostatiskā lauka detektori

Projekta mērķis ir attīstīt A. Šutkas iesākto darbu elektromagnētiskā lauka detektoru izstrādē. Zinātnieka radītie cinka oksīda detektori ļauj ar neapbruņotu aci saskatīt elektrostatisko lauku un to savlaicīgi novērst. Tehnoloģija varētu būt noderīga arī displeju, saules paneļu un citu optoelektronisko ierīču izgatavošanai

Jaunajā projektā starptautiskā zinātnieku grupa istrādās materiālu, kas ļaus noteikt elektrostatisko lauku ar zelta nanostienīšu palīdzību. Jaunā materiāla pielietojums varētu būt daudz plašāks, jo no tā potenciāli būs iespējams izgatavot cietus kompozītmateriālus. Šādas iespējas izpēte ir viens no projekta virzieniem. 

A. Šutkas pētījums ar cinka oksīda koloīdiem pirms gada  guva starptautiskās zinātniskās sabiedrības uzmanību, kā arī tika pārpublicēts prestižajā izdevumā «Chemical and Engineering news».

Projekta norises laiks

01.07.2017. - 15.12.2017.
Projektā iesaistītās valstis un institūcijas

1. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorija, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvija

2. Leibnica jauno materiālu institūts, Zārbrikene, Vācija)

3. Fizikas institūts, Tartu Universitāte, Igaunija

Projekta mērķis(i) Uz stimuliem reaģējošu plazmonu Au nanostienīšu koloīdu optisko īpašību izpēte izmantošanai elektrostatiskā lauka detektēšanai.
Projekta tiešā un netiešā mērķa grupa un tās skaitliskais apjoms

Tiešā mērķa grupa:

Projektā iesaistītie zinātnieki (kopā 9).

Netiešā mērķa grupa:

Dalībnieki referātu prezentācijās - studenti (kopā <20)

Projekta galvenās aktivitātes un aktivitātes(šu) norises vieta(s) 

1. Zelta nanovadu sintēze, Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē

2. Uz stimuliem reaģējošu zelta nanovadu koloīdu pagatavošana, Rīgas Tehniskā Universitāte

3. Zelta nanovadu koloīdu optisko īpašību izpēte, Tartu Universitāte

4. Vizīte Tartu Universitātē

5. Vizīte Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē

Hibrīdās enerģijas ieguves sistēmas

Projekta mērķis: radīt uzlabotas TENG sistēmas un inovatīvu pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru un/vai abu šo tehnoloģiju apvienojumus mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā.

Projekta kopsavilkums. Ideja par triboelektrisku nanoģeneratoru (TENG) zinātniskajā literatūrā pirmoreiz parādījās 2012.gadā, un šobrīd to uzskata par daudzsološāko tehnoloģiju mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. TENG ierīcēs mehāniskā enerģija tiek pārvērsta elektriskajā, periodiski savienojot un atdalot divus materiālus ar atšķirīgu elektronu tieksmi.

Zinātniskajā literatūrā aprakstītajām TENG ierīcēm ir nozīmīgs trūkums: ir vajadzīgas divas atsevišķas un/vai pārvietojamas, un/vai stingas veidnes daļas, kas neļauj šīs enerģijas ieguves ierīces integrēt lielgabarīta materiālos un konstrukcijas elementos. Tāpat atsevišķo daļu materiālu virsmām jābūt nanostrukturētām liela kontakta laukuma nodrošināšanai. Nanostrukturēšanai jāizmanto grūti (sarežģīti) industrializējamas metodes. Esošo kontakta-atdalīšanas TENG ierīču darbību uzlabos, izmantojot superelastīgi sūkļa struktūras elastomēri, kāmēr mezoporainu materiālu izmantošana, kuros katra atsevišķa pora darbotos kā TENG elements, ļautu izstrādāt lielgabarīta, nanostruktūrētus TENG.

Projektā izstrādāto (uzlaboto) TENG darbības efektivitāti palielinās, veidojot hibrīdsistēmas ar pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru, kurš pavairos ar TENG iegūto elektroenerģiju, notiekot kondensatora uzlādei un izlādei attiecīgi pirms un pēc deformācijas. Plānots, ka iegūtās alternatīvo un tīro enerģiju ražojošās sistēmas spēs aizvietot baterijas, kuras izmanto zemas enerģijas sensorierīcēs veselības uzturēšanas un aprūpes, vides aizsardzības, infrastruktūras uzraudzības un drošības jomā.

Starpdisciplinārā projekta galvenās plānotās darbības: materiālu identifikācija, optimizācija un to sagatavošanas metodoloģijas izstrāde, kontakta-atdalīšanas TENG, monolīto TENG un hibrīdo mehāniskās enerģijas savākšanas ierīču izveidošana un prototipu izstrāde no efektīvākajiem materiāliem un hibrīdajām sistēmām, zināšanu un tehnoloģiju pārnese.

Sagaidāmais rezultāts.

  • oriģināli zinātniskie raksti, kas indeksēti vienlaicīgi gan Scopus, gan Web of Science datubāzēs;
  • jauna produkta prototipi;
  • Latvijas patents;
  • intelektuālā īpašuma licences līgums.
Farmācijas nozares notekūdeņu attīrīšana
Trīs RTU komercializācijas idejas  saņēmušas atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)  pasākuma «Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai» ietvaros, saņemot finansējumu tehniski ekonomiskās priekšizpētes veikšanai un komercializācijas stratēģijas izstrādei. Kopumā no 40 idejām tālākai izpētei izraudzītas desmit, un RTU ar trim apstiprinātiem projektiem ir uzsaukuma  līdere. Papildu informācija.
Z-Shēmas fotokatalizatoru sistēma no dabā plaši sastopamiem elementiem
Projekta “Z-shēmas fotokatalizatoru sistēma no dabā plaši sastopamiem elementiem” mērķis ir radīt redzamā gaismā aktīvas fotokatalizatoru sistēmas ar Z-shēmas pārneses mehānismu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti uzdevumi – fotokatalizatoru Z-shēmas sistēmas sintēzes metodes izstrāde, iegūto savienojumu raksturošana izmantojot dažādas metodes, piemēŗam, SEM, XRD, XPS u.c. 

Kopējais projektos piesaistītais finansējuma apjoms Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijā šobrīd sasniedz 1 milj. eiro.

Lietišķās ķīmijas institūts
  • Ķīmijas katedra
  • RTU Degvielu kvalitātes kontroles un pētījumu laboratorija

Lietišķās ķīmijas institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. habil. chem. Valdis Kampars
P. Valdena iela 3/7-464, Rīga
+371 67608606

Lietišķās ķīmijas institūts ir atbildīgs un nodrošina studiju programmas „Ķīmija” visas pakāpes: bakalaura, maģistra un doktora studijas, kā arī nodrošina daudzu bāzes izglītības studiju priekšmetu realizāciju MĶF studiju programmās «Ķīmijas tehnoloģija» un «Materiālzinātne».

Praktiski visās RTU studiju programmās ir studiju priekšmeti: «Vispārīgā ķīmija», «Inženierķīmija» vai «Lietišķā ķīmija» kuru apmācību 1. kursa neķīmijas studiju programmu studentiem arī nodrošina LĶI.

LĶI veic intensīvu zinātniski pētniecisko darbu  vairākos prioritāros virzienos, tādos kā elektrooptisko materiālu komponentu sintēze un pētījumi, biodegvielu ieguves tehnoloģijas un vietējo izejvielu racionāla izmantošana.

Organisko hromoforu, fotovoltaisko, gaismas emisijas, informācijas tehnoloģijas materiālu un degvielu ieguves un izmantošanas virzienos institūts iesaistīts divu valsts programmu, divu sadarbības projektu un divu ERAF 2.1.1.0 aktivitātes un citu projektu izpildē un divus gadus pēc kārtas tā pētījumi tika iekļauti valsts 10 labāko zinātnisko pētījumu sarakstā.

LĶI mājaslapa

Neorganiskās ķīmijas institūts
  • Elektroķīmijas laboratorija
  • Plazmas procesu laboratorija
  • Augsttemperatūras sintēzes laboratorija
  • Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorija

Neorganiskās ķīmijas institūts

Institūta vadītājs: Profesors Dr. habil. sc. ing. Jānis Grabis
Rīga, P. Valdena 3/7-207

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts
  • Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra
  • Dabasvielu pētījumu laboratorija
  • Organiskās sintēzes pētniecības un attīstības laboratorija

 

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. chem. Māris Turks
P. Valdena iela 3/7-451, Rīga
+371 67089251

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts dibināts 2010. gadā un tā direktors ir asoc. prof. Māris Turks.

Mācību darbu, kas saistīts ar dažādu organiskās, bioorganiskās ārstniecības vielu un bioķīmijas priekšmetu nodrošināšanu, realizē institūta sastāvā esošā Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra, kuru vada prof. M. Jure (), +371 28662916

Aktīva zinātniskā darbība notiek Organiskās sintēzes un attīstības laboratorijā un Dabasvielu pētījumu laboratorijā

Polimēru materiālu institūts
  • Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra
  • RTU polimēru pārbaužu laboratorija

Polimērmateriālu institūts

Institūta direktors: Dr. sc. ing. Jānis Zicāns
P. Valdena 3-256, Rīga
+371 67089252

Dibinoties Rīgas Politehniskajam institūtam, 1958. gadā tika izveidota Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra, kuras uzdevums – organizēt inženierstudijas un doktorantūras studijas, kā arī veikt zinātnisko darbu tādā Latvijas industrijai nozīmīgā un ar materiālzinātni saistītā virzienā kā polimēru materiālu ķīmija un tehnoloģija.

Apvienojoties Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedras un RTU Polimēru kompozītmateriālu pētnieciskās laboratorijas (dibināta 1967. gadā) darbinieku kolektīviem, 1994. gadā tika izveidots Polimērmateriālu institūts (PI). Tas tika darīts, lai maksimāli efektīvi un radoši izmantotu intelektuālo un tehnisko potenciālu polimēru materiālzinību plašākai iekļaušanai gan studiju, gan zinātniski - pētnieciskajā darbā.

PI mācību spēki nodrošina atsevišķu disciplīnu pasniegšanu bakalauru studiju programmā „Ķīmijas tehnoloģija” kā arī organizē un nodrošina šīs programmas ietvaros maģistrantūras un doktorantūras studijas specialitātē «Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija».

Sākot ar 1990. gadu PI mācību spēki studiju programmas «Ķīmija» ietvaros koordinē un nodrošina studentu apmācību specializācijā «Konservācija un restaurācija», kas saistīta ar kultūras mantojuma saglabāšanu, sagatavojot bakalaurus, inženierus un maģistrus. Studijas aptver organisko un neorganisko materiālu konservāciju un restaurāciju.

Attīstoties dažādu tautsaimnieciski nozīmīgu materiālu (plašs būvmateriālu, konstrukciju materiālu un apdares materiālu spektrs) ražošanai un izmantošanai Latvijā, līdzās speciālistiem atsevišķu materiālu grupu tehnoloģijā, radās nepieciešamība arī pēc lietpratējiem ar teorētiskām un praktiskām zināšanām materiālzinību jomā. 1998. gadā PI direktors profesors M. Kalniņš dibina Materiālzinību profesora grupu.

Ar 1999./2000. m. g. PI darbinieki organizē un nodrošina bakalauru studijas (3 gadi) un ar 2002./2003. m. g. maģistrantūras studijas (2 gadi) programmā «Materiālzinātnes».

2005. m.g. Tehniskās fizikas institūta direktors profesors M.Knite izveido doktora studiju programmu «Materiālzinātnes», kurā arī uzņēma pirmos doktorantus.

PMI mājaslapa

Silikātu materiālu institūts
  • Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedra
  • Stikla un keramikas zinātniskās pētniecības laboratorija
  • Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centrs

Silikātu materiālu institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. habil. sc. ing. Gundars Mežinskis
P. Valdena 3/7 - 234, Rīga
+371 67089141 +371 29130496 +371 67089107

1947. gada 1. oktobris ir Silikātu tehnoloģijas katedras (STK) dibināšanas diena un tā ir saistīta ar pirmā katedras vadītāja profesora Jūlija Eiduka vārdu. 1994. gadā pēc tā laika STK vadītāja prof. U. Sedmaļa ierosmes nodibināja Silikātu materiālu institūtu (SMI), kurā sākotnēji iekļāva STK un zinātniski pētniecisko stikla un keramikas laboratoriju. 1999. gadā katedru pārveido par silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupu, kuras vadītājs kļūst prof. G. Mežinskis, kurš 2000. g. tiek ievēlēts SMI direktora amatā. 2007. gadā profesora grupu pārveido par Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedru, par kuras vadītāju apstiprina prof. G. Mežinskis

SMI ietilpst Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedra, Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centrs, Stikla un keramikas zinātniski pētnieciskā laboratorija, Materiālu virsmas morfoloģijas un struktūras analīzes laboratorija un Nanodaļiņu un nanomateriālu ķīmiskās tehnoloģijas laboratorija.

SMI ir izveidojies par centru, kurā veic sistemātiskus pētījumus par jaunu neorganisku materiālu sintēzi, izpēti un pielietojumu. Šobrīd pastiprināta uzmanība tiek veltīta pētījumiem par jaunu materiālu izstrādi no Latvijas minerālām izejvielām un neorganisko nanomateriālu ķīmijai un tehnoloģijai.

Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedrā tiek realizētas bakalaura, maģistra un doktora studijas.

SMI izveidojušies cieši sakari ar RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu, LU Ķīmijas fakultāti un LU Cietvielu fizikas institūtu. Tam ir labi kontakti ar vairākām ārzemju augstākām mācību iestādēm Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV.

SMI mājaslapa

Tehniskās fizikas institūts
  • Pusvadītāju fizikas katedra
  • Materiālu fizikas katedra
  • Optikas katedra
  • Materiālu optikas zinātniski pētnieciskā laboratorija
  • Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratorija
  • Pusvadītāju fizikas zinātniskās pētniecības laboratorija

Tehniskās fizikas institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. habil. phys. Māris Knite
P. Valdena 3/7 - 322, Rīga
+371 67089380

Tehniskās fizikas institūta (TFI) darbinieku galvenais uzdevums ir nodrošināt dažādu fizikas studiju priekšmetu kvalitatīvu un mūsdienīgu pasniegšanu visu studiju līmeņu studentiem gandrīz visās RTU fakultātēs, kā arī veikt zinātniskos darbus tehniskās fizikas un materiālu fizikas nozarēs augstā starptautiski atzītā līmenī.

TFI ir atbildīgs par RTU akreditētās akadēmiskās doktora augstākās izglītības programmas «Materiālzinātne» (51521) realizāciju sadarbībā ar citām RTU struktūrvienībām.Vairāki TFI profesori un asociētie profesori piedalās RTU promocijas padomes «RTU P-18» Materiālzinātnes nozarē darbā.

Tehniskās fizikas institūtā ietilpst arī Fizikas mācību laboratorija, kurā laboratorijas darbus fizikā izstrādā gandrīz visu RTU fakultāšu I un II kursu studenti, kā arī Materiālu fizikas laboratorija, kurā atbilstoši savām konkrētajām studiju programmām zinātnisko darbu strādā bakalauranti, maģistranti un doktoranti..

Mācību laboratorijas vadītājs:  Mg. sc. ing. A. Krivičs +371 67089384

Materiālu fizikas laboratorijas vadītājs: Profesors Dr. habil. phys. Māris Knite +371 67089142,

TFI mājaslapa

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
  • Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra
  • RTU Rīgas biomateriālu inovācijas un attīstības centrs
  • RTU vides tehnoloģijas laboratorija

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Institūta direktore: Profesore Dr. sc. ing. Līga Bērziņa-Cimdiņa
+371 67089211

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts dibināts 2010. gadā, apvienojoties Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrai un RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centram. Institūtu vada prof. Dr. sc. ing. Līga Bērziņa-Cimdiņa. Institūtā strādā 2 profesori, 2 asociētie profesori, 6 docenti, 14 vadošie pētnieki ar akadēmiskā zinātniskā doktora grāda kvalifikāciju, 21 pētnieks un 10 asistenti ar bakalaura vai maģistra zinātniskajiem grādiem, kā arī 7 vecākie laboranti. Kopā 62 darbinieki (ar vidējo vecumu 40 gadi) veic pedagoģisko un zinātnisko darbu jauno speciālistu sagatavošanā inženierzinātņu nozarēs, vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas, vides inženierzinātņu un biomateriālu apakšnozarēs. Institūts realizē virkni Latvijas un starptautiska mēroga zinātniskās programmas un projektus iepriekš minētajās nozarēs, tai skaitā Valsts Pētījuma programmas (NatRes, IMIS), ESF un ERAF projektus.

VKTI mājaslapā