Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Struktūra

Fakultātes dome, padomes un komisijas
Fakultātes dome
Fakultātes vadības funkcijas veic Fakultātes dome un dekāns. Domes galvenie uzdevumi ir veidot Fakultātes darbības un attīstības stratēģiju, izstrādāt tās attīstības pamatvirzienus, koordinēt studiju programmu īstenošanu un kadru sagatavošanu.
Domes sastāvs

MLĶF Dome

Rektora rīkojums Nr. 01000-1.2/40, 02.05.2018. g.

Akadēmiskā personāla pārstāvji:

Dr.chem., prof. V.Kokars

Dr.chem., prof. M.Jure

Dr.sc.ing., prof. M.Dzenis

Dr.sc.ing., asoc.prof. D.Beļakova

Dr.sc.ing., prof. L.Bērziņa-Cimdiņa

Dr.phys., asoc.prof. J.Blūms

Dr.sc.ing., vad.pētn. E.Kirilovs

Dr.sc.ing., vad.pētn. A.Cimmers

Dr.habil.sc.ing., prof. J.Grabis

Dr.sc.ing., vad.pētn. K.A.Gross

Dr.habil.chem., prof. V.Kampars

Dr.habil.phys., prof. M.Knite

Dr.habil.sc.ing., prof. S.Kukle

Dr.sc.ing., asoc.prof. J.Ločs

Dr.habil.phys., prof. A.Medvids

Dr.sc.ing., prof. R.Merijs-Meri

Dr.habil.sc.ing., prof. G.Mežinskis

Dr.chem., asoc.prof. J.Millers

Dr.sc.ing., prof. J.Ozoliņš

Dr.chem., asoc.prof. M.Plotniece

Dr.sc.ing., prof. S.Reihmane

Dr.chem., vad.pētn. M.Roze

Dr.sc.ing., vad.pētn. A.Šutka

Dr.chem., prof. M.Turks

Dr.sc.ing., prof. A.Viļumsone

Dr.sc.ing., vad.pētn. V.Vītiņš

Dr.sc.ing., vad.pētn. I.Zālīte

Dr.sc.ing., vad.pētn. J.Zicāns

Vispārīgā personāla pārstāvji: 

Darba aizsardzības speciālists L.Timma

Studentu pārstāvji:

Studente A.Barkāne

Studente A.Bērziņa

Studente S.Briede

 Studente M.Buka

Students L.Lapčinskis

Students K.Ē.Kriķis

Studente  A.Spule

Studente Z.Zelča

Fakultātes padomes
Promocijas padomes
Padome «RTU P-01»

Padome «RTU P-01» ir tiesīga piešķirt:
Ķīmijas doktora zinātnisko grādu (Dr. chem.Ķīmijas nozares apakšnozarēs:
1. fizikālā ķīmija;
2. organiskā ķīmija;
3. medicīnas ķīmijas;
4. koksnes ķīmija.

Priekšsēdētājs: profesors Valdis Kampars
Sekretāre: Māra Legzdiņa (+371 27407074 )

Valdis Kampars, Dr. habil. chem., RTU
Valdis Kokars, Dr. chem., RTU
Svetlana Čornaja, Dr. chem., RTU
Māra Jure, Dr. chem., RTU
Māris Turks, Dr. chem., RTU
Raimonds Valters, Dr. habil. chem., RTU
Bruno Andersons, Dr. chem., LV KĶI
Aivars Žūriņš, Dr. sc. ing., LV KĶI
Ivars Kalviņš, Dr. habil. chem., LOSI
Edvards Liepiņš, Dr. habil. chem., LOSI
Grigorijs Veinbergs, Dr. habil. chem., LOSI
Andris Zicmanis, Dr. habil. chem., LU

Padome «RTU P-02»

Padome «RTU P-02» ir tiesīga piešķirt:
Inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.Ķīmijas inženierzinātnes nozares apakšnozarēs:
1. silikātu materiālu tehnoloģija;
2. polimēru un šķiedrmateriālu tehnoloģija;
3. vispārīgās ķīmijas tehnoloģija;
4. augsttemperatūras materiālu un plazmas tehnoloģija.

Priekšsēdētājs: profesors Mārtiņš Kalniņš
Sekretāre: Ināra Vancoviča (+371 67089219 )

Mārtiņš Kalniņš, Dr. habil. sc. ing., RTU
Valdis Kampars, Dr. habil. chem., RTU
Gundars Mežinskis, Dr. habil. sc. ing., RTU
Skaidrīte Reihmane, Dr. sc. ing., RTU
Gaida Sedmale, Dr. habil. chem., RTU
Visvaldis Švinka, Dr. habil. sc. ing., RTU
Jānis Zicāns, Dr. sc. ing., RTU
Jurijs Ozoliņš, Dr. sc. ing., RTU
Juris Mālers, Dr. habil. sc. ing., RTU
Līga Bērziņa-Cimdiņa, Dr. sc. ing., RTU

Padome «RTU P-11»

Padome «RTU P-11» ir tiesīga piešķirt:
Inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.) Materiālzinātnes nozares apakšnozarēs:
1. tekstila un apģērbu tehnoloģija;
2. koksnes materiāli un tehnoloģija.

Priekšsēdētājs: profesore Silvija Kukle
Sekretāre: Gunta Zommere (+371 67089821 , )

Silvija Kukle, Dr. habil. sc. ing., RTU
Ausma Viļumsone, Dr. sc. ing., RTU
Dana Beļakova, Dr. sc. ing., RTU
Edgars Kirilovs, Dr. sc. ing., RTU
Guntis Strazds, Dr. habil. sc. ing., RTU
Inese Ziemele, Dr. sc. ing., RTU
Uldis Spulle, Dr. sc. ing., LLU
Jānis Grāvītis, Dr. habil. chem., LV KĶI

Padome «RTU P-18»

Padome «RTU P-18» ir tiesīga piešķirt:
Inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.) un fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys.Materiālzinātnes nozares apakšnozarēs:
1. materiālfizika;
2. polimēri un kompozītmateriāli;
3. keramikas materiāli;
4. biomateriāli;
5. inteliģentie materiāli un struktūras.

Priekšsēdētājs: profesors Māris Knite
Sekretāre: Agnese Pūra (+371 67089605 )

Māris Knite, Dr. habil. phys., RTU
Līga Bērziņa-Cimdiņa, Dr. sc. ing., RTU
Juris Blūms, Dr. phys., RTU
Jānis Grabis, Dr. habil. sc. ing., RTU
Mārtiņš Kalniņš, Dr. habil. sc. ing., RTU
Arturs Medvids, Dr. habil. phys.,RTU
Gundars Mežinskis, Dr. habil. sc. ing., RTU
Andris Ozols, Dr. habil. phys., RTU
Dagnija Loča, Dr. sc. ing., RTU
Remo Merijs Meri, Dr. sc. ing., RTU
Andris Šutka, Dr. sc. ing., RTU
Baiba Bērziņa, Dr. habil. phys., LU CFI

Profesoru padome “ MATERIĀLZINĀTNE”

Profesoru padomes “ MATERIĀLZINĀTNE” sastāvs:

  1. Dr.habil.sc.ing. Mārtiņš KALNIŅŠ, Padomes priekšsēdētājs
  2. Dr.chem. Bruno ANDERSONS
  3. Dr.habil.sc.ing. Ivars KNĒTS
  4. Dr.habil.phys. Māris KNITE
  5. Dr.habil.sc.ing. Silvija KUKLE
  6. Dr.habil.sc.ing. Gundars MEŽINSKIS
  7. Dr.habil.phys. Andris OZOLS
  8. Dr.sc.ing. Skaidrīte REIHMANE
  9. Dr.habil.sc.ing. Guntis STRAZDS
  10. Dr.habil.phys. Andris ŠTERNBERGS
RTU un DU apvienotās Astronomijas un fizikas nozaru profesoru padome
  1. Dr.habil.phys. Andris Ozols – Profesoru padomes priekšsēdētājs
  2. Dr.habil.phys. Māris Knite – priekšsēdētāja vietnieks
  3. Dr.habil.phys. Artūrs Medvids
  4. Dr.phys. Aleksejs Kataševs
  5. Dr.habil.phys. Jurijs Dehtjars
  6. Dr.phys. Valfrīds Paškēvičs
  7. Dr.phys. Edmunds Tamanis
  8. Dr.habil.phys. Uldis Rogulis
  9. Dr.habil.phys. Jānis Spīgulis
  10. Dr.phys. Jānis Balodis
Ķīmijas un ķīmijas inženierzinātnes nozaru profesoru padome

Ķīmijas un ķīmijas inženierzinātnes nozaru profesoru padomes sastāvs:

1. Dr.habil.chem. VALDIS KAMPARS, Profesoru padomes priekšsēdētājs

2. Dr.chem. MĀRA JURE

3. Dr.chem. MĀRIS TURKS

4. Dr.chem. VALDIS KOKARS

5. Dr.habil.chem. RAIMONDS VALTERS

6. Dr.habil.sc.ing. MĀRTIŅŠ KALNIŅŠ

7. Dr.sc.ing. LĪGA BĒRZIŅA - CIMDIŅA

8. Dr.habil.sc.ing. GUNDARS MEŽINSKIS

9. Dr.habil.chem. ANDRIS ZICMANIS

10. Dr.habil.chem. IVARS KALVIŅŠ

11. Dr.chem. PĒTERIS TRAPENCIERIS

Fakultātes komisijas
Studiju virzienu komisijas
Ražošana un pārstrāde

Komisijas sastāvs

Nr.

p.k.

Vārds, uzvārds

Amats

1.

Ausma Viļumsone

profesore, Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedra

2.

Silvija Kukle

profesore, Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedra, studiju programmu „Materiālu tehnoloģija un dizains (kods WCH0” un “Materiālu dizains un tehnoloģija (kods WGD0)” direktore

3.

Andrejs Broks

Latvijas Dizaineru savienības loceklis

4.

Ginta Ozoliņa

VEK priekšsēdētāja, SIA „Solutions” ražošanas direktore

5.

Inese Ziemele

asoc.profesore, Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedra, studiju programmu „Apģērbu un tekstila tehnoloģija (kodi WCV0, WGV0, WDV0)” direktore, studiju virziena direktore,

6.

Dana Beļakova

asoc.profesore, MLĶF Dizaina tehnoloģiju institūta direktore, Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedras vadītāja

7.

Edgars Kirilovs

docents, Dizaina un materiālu tehnoloģiju katedras vadītājs

Virzienā studējošie fakultātes pašpārvaldes pārstāvji novērotāju statusā.
Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija

Komisijas sastāvs

 

Nr.

p.k.

Vārds, uzvārds

Amats

1.

Valdis Kokars

profesors, MLĶF dekāns, studiju virziena direktors, studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija” (kodi KBL0, KML0, KDL0) direktors

2.

Valdis Kampars

profesors, studiju programmu „Ķīmija” (kodi KBK0, KDK0) un “Lietišķā ķīmija” (kods KMT0) direktors

3.

Māra Jure

profesore, MLĶF dekāna vietniece mācību darbā, studiju programmas “Rūpnieciskā farmācija” (kods KSF0) direktore

4.

Mārcis Dzenis

asoc. profesors, MLĶF dekāna vietnieks zinātniskajā darbā

5.

Gundars Mežinskis

profesors, Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedras vadītājs

6.

Līga Bērziņa-Cimdiņa

profesore, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja

7.

Jānis Zicāns

vadošais pētnieks, Polimērmateriālu institūta direktors

8.

Remo Merijs-Meri

profesors, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras vadītājs

8.

Māris Turks

profesors, Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra

9.

Ivars Kalviņš

MLĶF Padomnieku konventa loceklis, LOSI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs

10.

Juris Vanags

AS "Biotehniskais centrs" valdes priekšsēdētājs

11.

Andris Vanags

SIA „Sakret” direktors, MLĶF Padomnieku konventa priekšsēdētājs

12.

Sabīne Briede

MLĶF RKBL0 II kurss. Studentu pašpārvaldes pārstāvis novērotāja statusā

Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika

Komisijas sastāvs

 

Nr.

p.k.

Vārds, uzvārds

Amats

1.

Juris Blūms

asoc. profesors, studiju virziena direktors

2.

Māris Knite

profesors, Materiālu fizikas katedra, studiju programmas “Materiālzinātne (kods WDW0)” direktors

3.

Māra Jure

profesore, MLĶF dekāna vietniece mācību darbā

4.

Mārcis Dzenis

asoc. profesors, MLĶF dekāna vietnieks zinātniskajā darbā

5.

Gundars Mežinskis

profesors, studiju programmas „Materiālu nanotehnoloģijas” (kods KMN0) direktors

6.

Dagnija Loča

docente, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra, RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore

7.

Skaidrīte Reihmane

profesore, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra

8.

Remo Merijs-Meri

profesors, studiju programmu “Materiālzinātnes” (kodi WBW0, WMW0) direktors

9.

Andris Vanags

SIA „Sakret” direktors, MLĶF Padomnieku konventa priekšsēdētājs

10.

Jānis Strods

SIA „Tenachem” jauno produktu un tehnoloģiju inženieris

11.

Andrejs Matvejevs

profesors, studiju programmu “Finanšu inženierija (kods DCM0)” un “Finašu inženiermatemātika (kods DMN0)” direktors

12.

Inta Volodko

profesore, Inženiermatemātikas katedras vadītāja

13.

Sabīne Briede

MLĶF RKBL0 II kurss. Studentu pašpārvaldes pārstāvis novērotāja statusā

 
MLĶF zinātnes komisija

MLĶF Zinātnes komisijas sastāvs

Nr.

Uzvārds, vārds

Zinātniskais grāds, amats

Institūts

1.

Dindune Antonija

Dr.chem., vadošā pētniece

NĶI

2.

Dzenis Mārcis

Dr.sc.ing., asociētais profesors, dekāna vietnieks zinātniskā darbā

PI

4.

Gross Kārlis-Agris

Dr.phil., vadošais pētnieks

NĶI (BZPL)

5.

Jure Māra

Dr.chem., profesore, dekāna vietniece mācību darbā

OĶTI

6.

Kalniņš Mārtiņš

Dr.habil.sc.ing., "RTU P-02" priekšsēdētājs

PI

7.

Knite Māris

Dr.habil.phys., institūta direktors, "RTU P-18" priekšsēdētājs

TFI

8.

Ločs Jānis

Dr.sc.ing., vadošais pētnieks

VĶTI

9.

Kampars Valdis

Dr.habil.chem., profesors, institūta direktors, "RTU P-01" priekšsēdētājs

LĶI

10.

Kokars Valdis

Dr.chem., profesors, dekāns

LĶI

11.

Kukle Silvija

Dr.habil.sc.ing., profesore, katedras vadītāja, "RTU P-11"

priekšsēdētāja

DTI

12.

Medvids Artūrs

Dr.habil.phys., profesors, katedras vadītājs

TFI

13.

Mežinskis Gundars

Dr.habil.sc.ing., profesors, institūta direktors

SMI

14.

Turks Māris

Dr.chem., profesors, institūta direktors

OĶTI

15.

Zicāns Jānis

Dr.sc.ing., vadošais pētnieks, institūta direktors

PI

16.

Mieriņa Inese

Dr.chem., sekretāre

OSTI

Pētniecības projektu ekspertu komisija

Pamatojoties uz RTU zinātņu prorektora 2016.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.04000-1.3/3 Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniecības projektu ekspertu komisijas sastāvs (MLĶF domes lēmums, 10.03.2016., protokola Nr.39):

1. Dagnija Loča, Dr.sc.ing., MLĶF

2. Silvija Kukle, Dr.habil.sc.ing., MLĶF

3. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys., LU Cietvielu fizikas institūts

4. Andris Šutka, Dr.sc.ing., MLĶF

5. Māris Turks, Dr.chem., MLĶF

7. Ronalds Zemribo, Dr.chem., Latvijas Organiskās sintēzes institūts

8. Jānis Zicāns, Dr.sc.ing., MLĶF

MLĶF padomnieku konvents

MLĶF Padomnieku Konventa sastāvs

2018.gada 21.aprīlī MLĶF domes lēmums (protokols Nr. 66)

 

  1. Andersons Bruno, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Zinātniskās Padomes priekšsēdētājs
  2. Dūrēja-Dombrovska Raina, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore
  3. Gavare Ilga, SIA Tenachem kvalitātes sistēmas vadītāja
  4. Jegorovs Andris, A/S Grindeks Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas direktors
  5. Juris Gulbis, A/S Grindeks Aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes nodaļas vadītājs
  6. Kalniņa Rudīte , Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nodaļas vadītāja
  7. Kalniņš Raitis, SIA Eco Baltia procesu inženieris
  8. Kalviņš Ivars, LOSI Zinātniskās padomes priekšsēdētājs
  9. Kramzaka Indra, Vides pārraudzības Valsts biroja direktora vietniece
  10. Liepiņš Vilnis, A/S Olainfarm Pētniecības un attīstības departamenta direktors
  11. Marians Ļahovskis, SIA Tenachem ģenerāldirektors
  12. Pētersone Laila, Valmieras stikla šķiedra Ražošanas attīstības daļas vadītāja
  13. Skrīvelis Vitālijs, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
  14. Vanags Andris, SIA Sakret direktors
  15. Zelčāns Normunds, SIA Pharmidea izpilddirektors
RTU Satversmes dalībnieki

RTU Satversmes sapulces dalībnieki

2018.gada 15.martā MLĶF domes lēmums (protokols Nr. 64)

 

  1. ILZE BALTIŅA, DTI vadošā pētniece
  2. Silvija Kukle, DTI vadošā pētniece
  3. MODRIS ROZE, LĶI vadošais pētnieks
  4. KRISTAPS MĀLIŅŠ, LĶI vadošais pētnieks
  5. Svetlana Čornaja, LĶI vadošā pētniece
  6. Māris Turks, OĶTI vadošais pētnieks
  7. REMO MERIJS-MERI, PMI vadošais pētnieks
  8. Jānis Zicāns, PMI vadošais pētnieks
  9. SKAIDRĪTE REIHMANE, PMI vadošā pētniece
  10. Gundars Mežinskis, SMI vadošais pētnieks
  11. INNA JUHŅEVIČA, SMI vadošā pētniece
  12. RuTA ŠVINKA, SMI vadošā pētniece
  13. Pāvels Onufrijevs, TFI vadošais pētnieks
  14. IGORS KLEMENOKS, TFI vadošais pētnieks
  15. ANDRIS OZOLS, TFI vadošais pētnieks
  16. JURIJS OZOLIŅŠ, VĶTI vadošais pētnieks
  17. DAGNIJA LOČA, VĶTI vadošā pētniece
  18. Inta Timma, MLĶF mācību biroja vadātāja
Dizaina tehnoloģiju institūts
  • Apģērba un tekstiltehnoloģiju katedra
  • Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģijas profesoru grupa

Dizaina tehnoloģiju institūts

Institūta direktors - Dana Beļakova
Ķīpsalas iela 6-215, Rīga

Dizaina tehnoloģiju institūts veic apmācību Apģērbu un tekstila tehnoloģiju un Materiālu tehnoloģiju un dizaina bakalaura un maģistra profesionālajās, kā arī doktora studiju programmās, kā arī zinātnisko darbu Materiālzinātnes nozares Tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē.

DTI īsteno ESF aktivitātes  1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei projektu Starpnozaru zinātniskās grupas izveidošana viedo tekstiliju jaunu funkcionālo īpašību attīstīšanai un integrēšanai inovatīvos izstrādājumos (Nr. 2009/0198/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/148 )

Projekta īstenošanā ir iesaistīti jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistranti, kas pieredzējušu pētnieku vadībā (sadarbībā ar RTU Tehniskās fizikas un Polimērmateriālu institūtiem, LLU Veterinārmedicīnas fakultāti u.c.), attīsta valsts tautsaimniecībai nozīmīgas, videi draudzīgas tehnoloģijas, kuru ieviešana uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti. Pētījumu rezultātā tiks izgatavotas austu asinsvadu protēzes, tehnisko tekstiliju paraugi no Latvijas augu šķiedrām, kompozītmateriālu paraugi lietojot tekstilražotņu atlikumus, jauna veida funkcionālie tekstiliju pārklājumi; apģērbā integrējama mikroklimata kontroles sistēma un jauna veida enerģijas avoti tekstiliju elektronisko komponenšu darbināšanai. Projektā paredzēts izstrādāt metodikas nanopārklājumu ietekmes uz veselību un vidi izvērtēšanai un īpašuzdevumu apģērba atbilstības novērtēšanai.
 

Sīkāka informācija DTI mājaslapā

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija

Laboratorijas vadītājs: Vadošais pētnieks Dr. sc.ing. Andris Šutka
P. Valdena iela 3/7-204, Rīga

Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija dibināta 2017. gadā kā neatkarīga struktūrvienība zem RTU ķīmijas fakultātes. Laboratorijā galvenokārt tiek izstrādāti funkcionālie materiāli vides un enerģētikas problēmu risināšanai. Galvenie laboratorijas pētnieciski aktīvie virzieni:

  • Triboelektriskie nanoģeneratori;
  • Fotokatalizatoru nanoheterostruktūras;
  • Eleoktro-optiski aktīvi koloīdi un polimēru kompozīti;
  • Deģenerētu oksīdu pusvadītāju nanokristāli.

Šobrīd struktūrvienībā tiek realizēti vairāki zinātniskie projekti:

Plazmonu elektrostatiskā lauka detektori

Projekta mērķis ir attīstīt A. Šutkas iesākto darbu elektromagnētiskā lauka detektoru izstrādē. Zinātnieka radītie cinka oksīda detektori ļauj ar neapbruņotu aci saskatīt elektrostatisko lauku un to savlaicīgi novērst. Tehnoloģija varētu būt noderīga arī displeju, saules paneļu un citu optoelektronisko ierīču izgatavošanai

Jaunajā projektā starptautiskā zinātnieku grupa istrādās materiālu, kas ļaus noteikt elektrostatisko lauku ar zelta nanostienīšu palīdzību. Jaunā materiāla pielietojums varētu būt daudz plašāks, jo no tā potenciāli būs iespējams izgatavot cietus kompozītmateriālus. Šādas iespējas izpēte ir viens no projekta virzieniem. 

A. Šutkas pētījums ar cinka oksīda koloīdiem pirms gada  guva starptautiskās zinātniskās sabiedrības uzmanību, kā arī tika pārpublicēts prestižajā izdevumā «Chemical and Engineering news».

Projekta norises laiks

01.07.2017. - 15.12.2017.
Projektā iesaistītās valstis un institūcijas

1. Funkcionālo materiālu tehnoloģiju laboratorija, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvija

2. Leibnica jauno materiālu institūts, Zārbrikene, Vācija)

3. Fizikas institūts, Tartu Universitāte, Igaunija

Projekta mērķis(i) Uz stimuliem reaģējošu plazmonu Au nanostienīšu koloīdu optisko īpašību izpēte izmantošanai elektrostatiskā lauka detektēšanai.
Projekta tiešā un netiešā mērķa grupa un tās skaitliskais apjoms

Tiešā mērķa grupa:

Projektā iesaistītie zinātnieki (kopā 9).

Netiešā mērķa grupa:

Dalībnieki referātu prezentācijās - studenti (kopā <20)

Projekta galvenās aktivitātes un aktivitātes(šu) norises vieta(s) 

1. Zelta nanovadu sintēze, Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē

2. Uz stimuliem reaģējošu zelta nanovadu koloīdu pagatavošana, Rīgas Tehniskā Universitāte

3. Zelta nanovadu koloīdu optisko īpašību izpēte, Tartu Universitāte

4. Vizīte Tartu Universitātē

5. Vizīte Leibnica jauno materiālu institūtā, Zārbrikenē

Hibrīdās enerģijas ieguves sistēmas

Projekta mērķis: radīt uzlabotas TENG sistēmas un inovatīvu pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru un/vai abu šo tehnoloģiju apvienojumus mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā.

Projekta kopsavilkums. Ideja par triboelektrisku nanoģeneratoru (TENG) zinātniskajā literatūrā pirmoreiz parādījās 2012.gadā, un šobrīd to uzskata par daudzsološāko tehnoloģiju mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā. TENG ierīcēs mehāniskā enerģija tiek pārvērsta elektriskajā, periodiski savienojot un atdalot divus materiālus ar atšķirīgu elektronu tieksmi.

Zinātniskajā literatūrā aprakstītajām TENG ierīcēm ir nozīmīgs trūkums: ir vajadzīgas divas atsevišķas un/vai pārvietojamas, un/vai stingas veidnes daļas, kas neļauj šīs enerģijas ieguves ierīces integrēt lielgabarīta materiālos un konstrukcijas elementos. Tāpat atsevišķo daļu materiālu virsmām jābūt nanostrukturētām liela kontakta laukuma nodrošināšanai. Nanostrukturēšanai jāizmanto grūti (sarežģīti) industrializējamas metodes. Esošo kontakta-atdalīšanas TENG ierīču darbību uzlabos, izmantojot superelastīgi sūkļa struktūras elastomēri, kāmēr mezoporainu materiālu izmantošana, kuros katra atsevišķa pora darbotos kā TENG elements, ļautu izstrādāt lielgabarīta, nanostruktūrētus TENG.

Projektā izstrādāto (uzlaboto) TENG darbības efektivitāti palielinās, veidojot hibrīdsistēmas ar pjezopermitīva elastomēra nanokompozīta kondensatoru, kurš pavairos ar TENG iegūto elektroenerģiju, notiekot kondensatora uzlādei un izlādei attiecīgi pirms un pēc deformācijas. Plānots, ka iegūtās alternatīvo un tīro enerģiju ražojošās sistēmas spēs aizvietot baterijas, kuras izmanto zemas enerģijas sensorierīcēs veselības uzturēšanas un aprūpes, vides aizsardzības, infrastruktūras uzraudzības un drošības jomā.

Starpdisciplinārā projekta galvenās plānotās darbības: materiālu identifikācija, optimizācija un to sagatavošanas metodoloģijas izstrāde, kontakta-atdalīšanas TENG, monolīto TENG un hibrīdo mehāniskās enerģijas savākšanas ierīču izveidošana un prototipu izstrāde no efektīvākajiem materiāliem un hibrīdajām sistēmām, zināšanu un tehnoloģiju pārnese.

Sagaidāmais rezultāts.

  • oriģināli zinātniskie raksti, kas indeksēti vienlaicīgi gan Scopus, gan Web of Science datubāzēs;
  • jauna produkta prototipi;
  • Latvijas patents;
  • intelektuālā īpašuma licences līgums.
Farmācijas nozares notekūdeņu attīrīšana
Trīs RTU komercializācijas idejas  saņēmušas atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA)  pasākuma «Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai» ietvaros, saņemot finansējumu tehniski ekonomiskās priekšizpētes veikšanai un komercializācijas stratēģijas izstrādei. Kopumā no 40 idejām tālākai izpētei izraudzītas desmit, un RTU ar trim apstiprinātiem projektiem ir uzsaukuma  līdere. Papildu informācija.
Z-Shēmas fotokatalizatoru sistēma no dabā plaši sastopamiem elementiem
Projekta “Z-shēmas fotokatalizatoru sistēma no dabā plaši sastopamiem elementiem” mērķis ir radīt redzamā gaismā aktīvas fotokatalizatoru sistēmas ar Z-shēmas pārneses mehānismu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti uzdevumi – fotokatalizatoru Z-shēmas sistēmas sintēzes metodes izstrāde, iegūto savienojumu raksturošana izmantojot dažādas metodes, piemēŗam, SEM, XRD, XPS u.c. 

Kopējais projektos piesaistītais finansējuma apjoms Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijā šobrīd sasniedz 1 milj. eiro.

Lietišķās ķīmijas institūts
  • Ķīmijas katedra
  • RTU Degvielu kvalitātes kontroles un pētījumu laboratorija

Lietišķās ķīmijas institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. habil. chem. Valdis Kampars
P. Valdena iela 3/7-464, Rīga
+371 67608606

Lietišķās ķīmijas institūts ir atbildīgs un nodrošina studiju programmas „Ķīmija” visas pakāpes: bakalaura, maģistra un doktora studijas, kā arī nodrošina daudzu bāzes izglītības studiju priekšmetu realizāciju MĶF studiju programmās «Ķīmijas tehnoloģija» un «Materiālzinātne».

Praktiski visās RTU studiju programmās ir studiju priekšmeti: «Vispārīgā ķīmija», «Inženierķīmija» vai «Lietišķā ķīmija» kuru apmācību 1. kursa neķīmijas studiju programmu studentiem arī nodrošina LĶI.

LĶI veic intensīvu zinātniski pētniecisko darbu  vairākos prioritāros virzienos, tādos kā elektrooptisko materiālu komponentu sintēze un pētījumi, biodegvielu ieguves tehnoloģijas un vietējo izejvielu racionāla izmantošana.

Organisko hromoforu, fotovoltaisko, gaismas emisijas, informācijas tehnoloģijas materiālu un degvielu ieguves un izmantošanas virzienos institūts iesaistīts divu valsts programmu, divu sadarbības projektu un divu ERAF 2.1.1.0 aktivitātes un citu projektu izpildē un divus gadus pēc kārtas tā pētījumi tika iekļauti valsts 10 labāko zinātnisko pētījumu sarakstā.

LĶI mājaslapa

Neorganiskās ķīmijas institūts
  • Elektroķīmijas laboratorija
  • Plazmas procesu laboratorija
  • Augsttemperatūras sintēzes laboratorija
  • Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorija

Neorganiskās ķīmijas institūts

Institūta vadītājs: Profesors Dr. habil. sc. ing. Jānis Grabis
Rīga, P. Valdena 3/7-207

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts
  • Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra
  • Dabasvielu pētījumu laboratorija
  • Organiskās sintēzes pētniecības un attīstības laboratorija

 

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. chem. Māris Turks
P. Valdena iela 3/7-451, Rīga
+371 67089251

Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts dibināts 2010. gadā un tā direktors ir asoc. prof. Māris Turks.

Mācību darbu, kas saistīts ar dažādu organiskās, bioorganiskās ārstniecības vielu un bioķīmijas priekšmetu nodrošināšanu, realizē institūta sastāvā esošā Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra, kuru vada prof. M. Jure (), +371 28662916

Aktīva zinātniskā darbība notiek Organiskās sintēzes un attīstības laboratorijā un Dabasvielu pētījumu laboratorijā

Polimēru materiālu institūts
  • Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra
  • RTU polimēru pārbaužu laboratorija

Polimērmateriālu institūts

Institūta direktors: Dr. sc. ing. Jānis Zicāns
P. Valdena 3-256, Rīga
+371 67089252

Dibinoties Rīgas Politehniskajam institūtam, 1958. gadā tika izveidota Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra, kuras uzdevums – organizēt inženierstudijas un doktorantūras studijas, kā arī veikt zinātnisko darbu tādā Latvijas industrijai nozīmīgā un ar materiālzinātni saistītā virzienā kā polimēru materiālu ķīmija un tehnoloģija.

Apvienojoties Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedras un RTU Polimēru kompozītmateriālu pētnieciskās laboratorijas (dibināta 1967. gadā) darbinieku kolektīviem, 1994. gadā tika izveidots Polimērmateriālu institūts (PI). Tas tika darīts, lai maksimāli efektīvi un radoši izmantotu intelektuālo un tehnisko potenciālu polimēru materiālzinību plašākai iekļaušanai gan studiju, gan zinātniski - pētnieciskajā darbā.

PI mācību spēki nodrošina atsevišķu disciplīnu pasniegšanu bakalauru studiju programmā „Ķīmijas tehnoloģija” kā arī organizē un nodrošina šīs programmas ietvaros maģistrantūras un doktorantūras studijas specialitātē «Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija».

Sākot ar 1990. gadu PI mācību spēki studiju programmas «Ķīmija» ietvaros koordinē un nodrošina studentu apmācību specializācijā «Konservācija un restaurācija», kas saistīta ar kultūras mantojuma saglabāšanu, sagatavojot bakalaurus, inženierus un maģistrus. Studijas aptver organisko un neorganisko materiālu konservāciju un restaurāciju.

Attīstoties dažādu tautsaimnieciski nozīmīgu materiālu (plašs būvmateriālu, konstrukciju materiālu un apdares materiālu spektrs) ražošanai un izmantošanai Latvijā, līdzās speciālistiem atsevišķu materiālu grupu tehnoloģijā, radās nepieciešamība arī pēc lietpratējiem ar teorētiskām un praktiskām zināšanām materiālzinību jomā. 1998. gadā PI direktors profesors M. Kalniņš dibina Materiālzinību profesora grupu.

Ar 1999./2000. m. g. PI darbinieki organizē un nodrošina bakalauru studijas (3 gadi) un ar 2002./2003. m. g. maģistrantūras studijas (2 gadi) programmā «Materiālzinātnes».

2005. m.g. Tehniskās fizikas institūta direktors profesors M.Knite izveido doktora studiju programmu «Materiālzinātnes», kurā arī uzņēma pirmos doktorantus.

PMI mājaslapa

Silikātu materiālu institūts
  • Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedra
  • Stikla un keramikas zinātniskās pētniecības laboratorija
  • Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centrs

Silikātu materiālu institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. habil. sc. ing. Gundars Mežinskis
P. Valdena 3/7 - 234, Rīga
+371 67089141 +371 29130496 +371 67089107

1947. gada 1. oktobris ir Silikātu tehnoloģijas katedras (STK) dibināšanas diena un tā ir saistīta ar pirmā katedras vadītāja profesora Jūlija Eiduka vārdu. 1994. gadā pēc tā laika STK vadītāja prof. U. Sedmaļa ierosmes nodibināja Silikātu materiālu institūtu (SMI), kurā sākotnēji iekļāva STK un zinātniski pētniecisko stikla un keramikas laboratoriju. 1999. gadā katedru pārveido par silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupu, kuras vadītājs kļūst prof. G. Mežinskis, kurš 2000. g. tiek ievēlēts SMI direktora amatā. 2007. gadā profesora grupu pārveido par Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedru, par kuras vadītāju apstiprina prof. G. Mežinskis

SMI ietilpst Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedra, Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centrs, Stikla un keramikas zinātniski pētnieciskā laboratorija, Materiālu virsmas morfoloģijas un struktūras analīzes laboratorija un Nanodaļiņu un nanomateriālu ķīmiskās tehnoloģijas laboratorija.

SMI ir izveidojies par centru, kurā veic sistemātiskus pētījumus par jaunu neorganisku materiālu sintēzi, izpēti un pielietojumu. Šobrīd pastiprināta uzmanība tiek veltīta pētījumiem par jaunu materiālu izstrādi no Latvijas minerālām izejvielām un neorganisko nanomateriālu ķīmijai un tehnoloģijai.

Silikātu, augsttemperatūras un neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedrā tiek realizētas bakalaura, maģistra un doktora studijas.

SMI izveidojušies cieši sakari ar RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu, LU Ķīmijas fakultāti un LU Cietvielu fizikas institūtu. Tam ir labi kontakti ar vairākām ārzemju augstākām mācību iestādēm Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV.

SMI mājaslapa

Tehniskās fizikas institūts
  • Pusvadītāju fizikas katedra
  • Materiālu fizikas katedra
  • Optikas katedra
  • Materiālu optikas zinātniski pētnieciskā laboratorija
  • Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratorija
  • Pusvadītāju fizikas zinātniskās pētniecības laboratorija

Tehniskās fizikas institūts

Institūta direktors: Profesors Dr. habil. phys. Māris Knite
P. Valdena 3/7 - 322, Rīga
+371 67089380

Tehniskās fizikas institūta (TFI) darbinieku galvenais uzdevums ir nodrošināt dažādu fizikas studiju priekšmetu kvalitatīvu un mūsdienīgu pasniegšanu visu studiju līmeņu studentiem gandrīz visās RTU fakultātēs, kā arī veikt zinātniskos darbus tehniskās fizikas un materiālu fizikas nozarēs augstā starptautiski atzītā līmenī.

TFI ir atbildīgs par RTU akreditētās akadēmiskās doktora augstākās izglītības programmas «Materiālzinātne» (51521) realizāciju sadarbībā ar citām RTU struktūrvienībām.Vairāki TFI profesori un asociētie profesori piedalās RTU promocijas padomes «RTU P-18» Materiālzinātnes nozarē darbā.

Tehniskās fizikas institūtā ietilpst arī Fizikas mācību laboratorija, kurā laboratorijas darbus fizikā izstrādā gandrīz visu RTU fakultāšu I un II kursu studenti, kā arī Materiālu fizikas laboratorija, kurā atbilstoši savām konkrētajām studiju programmām zinātnisko darbu strādā bakalauranti, maģistranti un doktoranti..

Mācību laboratorijas vadītājs:  Mg. sc. ing. A. Krivičs +371 67089384

Materiālu fizikas laboratorijas vadītājs: Profesors Dr. habil. phys. Māris Knite +371 67089142,

TFI mājaslapa

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
  • Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra
  • RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts

Institūta direktors : asoc. profesors Dr. sc.ing. Jānis Ločs

P. Valdena 3/7-331, Rīga
+371 67089211

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts (VĶTI) izveidots, apvienojoties divām struktūrvienībām Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrai (VĶTK) un RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centram (RBIAC).

VĶT katedras mācībspēki ir vienlaikus aktīvi zinātnieki un konsultanti Latvijas rūpniecības tehnoloģisko un vides jautājumu jomā un apmāca ne tikai Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes visu līmeņu studentus, bet piedalās arī citu RTU fakultāšu studentu apmācībā. Jaunajās, modernajās ķīmijas tehnoloģijas mācību laboratorijās un RBIAC zinātniskajās laboratorijās studenti apgūst zināšanas par ķīmijas un materiālu tehnoloģijas procesiem un aparātiem, šo procesu datormodelēšanu, automatizāciju, biomateriālu ķīmiju un tehnoloģijām, ūdens sagatavošanas un attīrīšanas tehnoloģijām un videi draudzīgu materiālu tehnoloģijām.

VĶTI piedalās vairāku vietējo un starptautisko projektu izpildē, piemēram, ERAF, EuroNanoMed un ERA-NET, kuru ietvaros notiek sadarbība ar starptautiskiem zinātniskajiem un rūpnieciskajiem partneriem. Pēdējo piecu gadu laikā VĶTI zinātniskie rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 70 zinātniskajos rakstos, kas indeksēti Scopus un ISIS Web of Science datubāzēs un atspoguļoti Latvijas un starptautiskos patentos.

VĶTI veiksmīgi izveidojis sadarbības partneru tīklu ar universitātēm un pētniecības centriem Vācijā, Šveicē, Somijā, Francijā, Argentīnā, Itālijā, Portugālē, ASV, Polijā, Lietuvā, Igaunijā u.c.

VKTI mājaslapā

 

MLĶF studentu pašpārvalde
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Studentu pašpārvalde ir studentus pārstāvoša institūcija, kas pārstāv un atbalsta studentus akadēmiskajos, sociālajos un kultūras dzīves jautājumos. Studentu pašpārvalde ir IESPĒJA, kur atklāt savas stiprās puses un attīstīt vājākās, padarot krāsaināku nevien savu ikdienas dzīvi ārpus studiju kursiem, bet ietekmējot arī visu studentu studiju laika kvalitāti.
 
 
Kontakti:
Studentu pašpārvaldes vadītāja Madara Buka
Sekot Facebook lapā - https://www.facebook.com/MlkfSp/