Nolikumi

 Nolikums par Paula Valdena piemiņas medaļas piešķiršanu

Apstiprināts ar  2023. gada 13. aprīlis

MLĶF domes sēdes lēmumu 

(protokols Nr.149)

1. Mērķis

1.1.      Saglabāt izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņu.

1.2.      Godināt izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus.

1.3.      Popularizēt sasniegumus minētajās zinātņu nozarēs Latvijā un ārpus tās.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1.      Paula Valdena piemiņas medaļu piešķir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) ar tās domes lēmumu vienu reizi divos gados.

1.3.      Saimnieciskos izdevumus, kas saistīti ar medaļu izgatavošanu un pasniegšanu, apmaksā no MLĶF centralizētajiem līdzekļiem.

3. Medaļas pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvs un darbības principi

Pretendentus MLĶF domei apstiprināšanai izvirza speciāli dibināta Paula Valdena piemiņas medaļas pretendentu vērtēšanas Komisija.

Pretendentu izvērtēšanai izveidotās Komisijas priekšsēdētājs ir fakultātes dekāns un tajā ietilpst viņa vietnieki, kā arī pa vienam pārstāvim no fakultātes katra institūta.

Komisijas sastāvu apstiprina MLĶF dome.

Komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās dalībnieku.

Komisijas dalībnieki pirmajā sēdē no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl sekretāru.

Komisijas sēdes un tajās veicamie balsojumi var notikt gan klātienē, gan attālināti, tās tiek protokolētas un protokolus paraksta komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

Komisija izsludina konkursu par Paula Valdena piemiņas medaļas piešķiršanu, publicējot informāciju masu informācijas līdzekļos.

Konkursa pieteikumu iesniegšanas veidi, adresējot “Paula Valdena piemiņas medaļas pretendentu vērtēšanas komisijai”:

elektroniski, nosūtot to uz RTU MLĶF oficiālo e-pasta adresi , ja pieteikuma parakstīšanai ir lietots drošs elektroniskais paraksts;

papīra formātā RTU MLĶF dekanātā Paula Valdena ielā 3 – 269. kab., Rīga, LV-1048.

4. Pretendentu izvirzīšanas kritēriji un pieteikšanās kārtība

Medaļas saņemšanai var tikt izvirzīti starptautiski atzīti ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, materiālzinātnes zinātnieki un šo jomu vēstures pētnieki, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijā minētajās jomās.

Piesakoties konkursam, jāiesniedz pretendenta Curriculum Vitae un pieteikums ar pamatojumu, ko atbalstījis vismaz viens no:

zinātniskā un/vai izglītības institūcija;

valsts vai sabiedriskā organizācija;

vēlēts akadēmiskā personāla pārstāvis ar zinātņu doktora grādu;

LZA īstenais loceklis.

5. Pretendentu vērtēšanas kārtība

5.1.      Komisija izvirzītos pretendentus vērtē savā sēdē un katrs Komisijas dalībnieks izsaka savu attieksmi (par vai pret), anonīmi balsojot par katru no kandidātiem.

5.2.      Komisijas dalībnieku vērtējumus apkopo un tālāk MLĶF domei virza ne vairāk kā trīs kandidātus, kuri ir ieguvuši balsu (par) vairākumu. Ja vairāk nekā trijiem pretendentiem ir vienāds (par) balsu skaits, tad izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

5.3.      Paziņojumu par Komisijas izvirzītajiem pretendentiem Komisija iesniedz MLĶF domei vismaz desmit darba dienas pirms domes sēdes, kurā tiek lemts par medaļas piešķiršanu.

5.4.      MLĶF dome, atkarībā no pretendentu veikuma nozīmības, pieņem lēmumu par apbalvojamo skaitu.

6. Medaļas pasniegšanas kārtība

6.1.      Par medaļas laureātiem MLĶF dome paziņo masu informācijas līdzekļos pirms medaļas pasniegšanas sarīkojuma.

6.2.      Medaļas un apliecības laureātiem pasniedz zinātnisko konferenču laikā vai citos svinīgos sarīkojumos.

Prof. M.Turks

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes domes priekšsēdētājs

Konsolidētā versija

dokumentam ir informatīvs raksturs

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) nolikums apstiprināts 2015. gada 23. februāra Senāta sēdē (protokols Nr.587, stājies spēkā 24.02.2015), ar grozījumiem:

• 2016. gada 27. jūnijā (stājušies spēkā 28. 06.2016.);
• 2017. gada 20. februārī (stājušies spēkā 21.02.2017.);
• 2019. gada 28. janvārī ( stājušies spēkā 29.01.2019.);
• 2020. gada 30. martā (stājušies spēkā 31.03.2020.)

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES MATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTES NOLIKUMS

Pieņemts saskaņā ar Augstskolu likuma

15. panta pirmo daļu

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (turpmāk tekstā – Fakultāte) ir patstāvīga RTU struktūrvienība, kurā tiek:

• nodrošinātas studijas RTU Senātā apstiprinātās studiju programmās un veikta pētnieciskā darbība;
• organizēta saimnieciskā un cita darbība savas kompetences ietvaros, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, RTU Satversmi un Senāta lēmumiem.

1.2. Fakultātes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas likumi, RTU Satversme, RTU Senāta lēmumi, RTU vadības dokumenti un šis nolikums.

1.3. Fakultātei ir savs subkonts RTU grāmatvedībā, var būt savas veidlapas un zīmogs ar Fakultātes nosaukumu, sava simbolika.

1.4. Fakultātes nosaukums citās valodās:

• angļu: Faculty of Materials Science and Applied Chemistry;
• krievu: Факультет Материаловедения и прикладной химии;
• vācu: Fakultät für Werkstoffwissenschaft und angewandte Chemie.

1.5. Fakultātes adrese: Paula Valdena iela 3 un P.Valdena iela 7,  Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, RTU, Rīga, Latvija, LV-1048.

( izteikts 2020. gada 30. marta Senāta sēdē apstiprinātā redakcijā)

1.6. Fakultāti izveido ar RTU Senāta lēmumu.

2. FAKULTĀTES DARBĪBAS MĒRĶIS UN GALVENIE UZDEVUMI

2.1. Fakultātes darbības mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgas un starptautiski atzītas augstas kvalitātes studijas bakalaura, maģistra, doktora un inženiera izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, zinātniskās un lietišķās pētniecības attīstību, inovāciju un tehnoloģiju pārnesi Materiālzinātnes, Ķīmijas inženierzinātnes un Ķīmijas zinātņu un profesionālajās nozarēs.

2.2. Fakultātes galvenie uzdevumi ir:

• nodrošināt augstas kvalitātes, prestižas, starptautiski atzītas studijas, kas iemāca kritiski uztvert un radoši apstrādāt informāciju, analītiski domāt, attīstīt jaunrades spējas un pašizglītoties mūža garumā;
• organizēt kvalitatīvus zinātniskos pētījumus, kas integrēti studiju procesā ar plašu iesaisti starptautiskajās, valsts un nozaru pētniecības programmās un sekmē tehnoloģiju pārnesi un inovāciju attīstību;
• koordinēt un nodrošināt studiju procesu, tā darbībai un attīstībai nepieciešamo normatīvo aktu vai to projektu, metodisko un informatīvo materiālu izstrādāšanu;
• ar Fakultātes institūtu, katedru, centru un laboratoriju darbību nodrošināt visu Fakultātes ietvaros pasniedzamo studiju priekšmetu kvalitatīvu pasniegšanu saskaņā ar studiju plāniem visos studiju līmeņos;
• koordinēt sadarbību pētniecībā ar Latvijas Zinātnes padomi un citām pētniecības un zinātnes organizācijām Latvijas Republikā un ārzemēs;
• sagatavot priekšlikumus par Fakultātes institūtu mācību priekšmetu izmantošanu citās RTU un Latvijas augstskolu programmās;
• rūpēties par pedagoģiskā, zinātniskā un tehniskā personāla zināšanu un prasmes pilnveidi, kā arī nodrošināt pēctecīgu paaudžu maiņu;
• rosināt Fakultātes struktūrvienību sadarbību ar citām Latvijas augstskolām un ražošanas uzņēmumiem, semināru un konferenču rīkošanu un pētniecības, mācību un metodiskās literatūras sagatavošanu un izdošanu;

• īstenot ražošanas uzņēmumu, firmu un citu organizāciju darbinieku profesionālās apmācības un kvalifikācijas pilnveidi;
• popularizēt studiju programmas un pētījumus vietējos un starptautiskajos forumos un izstādēs;
• nodrošināt veicamā darba apjomam atbilstošu infrastruktūru un darbinieku atalgojumu;
• nodrošināt studējošo lietvedību Fakultātes pārziņā esošajās studiju programmās.

3. FAKULTĀTES TIESĪBAS

Fakultāte ir tiesīga:

• izstrādāt un iesniegt RTU Senātam izskatīšanai priekšlikumus par studiju procesa, pētniecības un saimnieciskās darbības pilnveidošanu RTU;
• ieteikt priekšlikumus Promocijas un Nozaru profesoru padomju izveidei attiecīgajās zinātņu nozarēs un apakšnozarēs;
• izveidot pastāvīgas vai īslaicīgi darbojošās darba grupas un komisijas noteiktu uzdevumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus, profesionāļus un vieslektorus;
• pieaicināto ekspertu, profesionāļu un vieslektoru atalgošanai un citiem izdevumiem izmantot Fakultātes līdzekļus, kā arī investīcijas un starptautiskos fondus;
• pieprasīt un saņemt no RTU vadības institūcijām un struktūrvienībām ziņas, kas nepieciešamas Fakultātes kompetencē ietilpstošo pienākumu veikšanai.

4. FAKULTĀTES STRUKTŪRA

4.1. Dekanāts

(pievienots pamatojoties uz 2019. gada 28. janvāra Senāta lēmumu)

4.2.Fakultātes struktūru veido institūti, kuru sastāvā ietilpst katedras, laboratorijas un centri:

- Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija;

- Dizaina tehnoloģiju institūts;

- Lietišķās ķīmijas institūts;

- Neorganiskās ķīmijas institūts;

- Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts;

- Polimērmateriālu institūts;

- Silikātu materiālu institūts;

- Tehniskās fizikas institūts

- Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts.

(izteikts 2020. gada 30. marta Senāta sēdē apstiprinātā redakcijā)

4.3. Fakultātes studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija gan Fakultātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Fakultātes dome.

4.4. Fakultātes struktūra var tikt papildināta, pievienojot jaunas vai reorganizējot esošās RTU struktūrvienības, kā arī veidojot Fakultātes filiāles vai nodaļas.

5. FAKULTĀTES UN TĀS STRUKTŪRVIENĪBU VADĪBA

5.1. Fakultātes vadības funkcijas veic Fakultātes dome un dekāns. Fakultātes operatīvai vadībai var būt izveidota struktūrvienību vadītāju padome.

5.2. Fakultātes dome:

5.2.1. Fakultātes domi veido, ievērojot visu Fakultātes struktūrvienību pārstāvniecību.

5.2.2. Domes sastāvā ir:

• Fakultātes institūtu un katedru vadītāji;
• dekāns, dekāna vietnieki, domes sekretārs;
• vēlēti pārstāvji no Fakultātes struktūrvienību vēlētā pilnas slodzes akadēmiskā personāla (profesori, asociētie profesori, docenti un vadošie pētnieki);
• studējošo pārstāvji (ne mazāk kā 20% no domes locekļu kopskaita). Studējošo pārstāvjus domē ievēl Fakultātes studentu pašpārvalde.

5.2.3. Fakultātes domes sastāvu apstiprina RTU rektors.

5.2.4. Domes galvenie uzdevumi ir:

• veidot Fakultātes darbības un attīstības stratēģiju, izstrādāt tās attīstības pamatvirzienus;
• koordinēt studiju programmu īstenošanu un kadru sagatavošanu;
• apstiprināt konceptuālos studiju procesu reglamentējošos dokumentus;
• ievēlēt Fakultātes dekānu, kas ir domes priekšsēdētājs un Struktūrvienību vadītāju padomes priekšsēdētājs;
• apstiprināt Fakultātes dekāna vietniekus (pēc dekāna priekšlikuma);
• apstiprināt domes sekretāru (pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma);
• ievēlēt institūtu direktorus, katedru vadītājus, zinātnisko un mācību laboratoriju vadītājus;
• ievēlēt docentus, lektorus un asistentus, vadošos pētniekus, pētniekus un zinātniskos asistentus;
• ievēlēt Fakultātes pārstāvjus RTU Senātā;
• apstiprināt Fakultātes institūtu direktoru vietniekus (pēc institūta direktora priekšlikuma);
• piešķirt akadēmiskos grādus;
• izvirzīt vai atbalstīt pretendentus apbalvojumu un goda nosaukumu piešķiršanai.

5.2.5. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs un organizē domes sekretārs.

5.2.6. Dome sēdes rīko ne retāk kā divas reizes gadā.

5.2.7. Dome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 2/3 no tās locekļu kopskaita.

5.2.8. Domes lēmums skaitās pieņemts, ja par to nobalsojuši puse plus viena balss no klātesošajiem domes locekļiem.

5.2.9. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Fakultātes domē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido dome pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu Dome apstiprina ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.

5.2.10. Dome var deleģēt atsevišķas pilnvaras uz noteiktu laiku Fakultātes operatīvai vadībai – Struktūrvienību vadītāju padomei, kas par savu darbību šo pilnvaru laikā informē domi kārtējā sēdē.

5.3. Struktūrvienību vadītāju padome (SVP).

5.3.1. SVP sastāvā ietilpst Fakultātes dekāns, institūtu direktori, patstāvīgo struktūrvienību vadītāji, dekāna vietnieki, domes sekretārs, studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs.

5.3.2. SVP domes uzdevumā var:

• pārraudzīt Fakultātes studiju, pētniecības, organizatorisko un saimniecisko darbību;
• saskaņot studiju programmas, kuras nodrošina Fakultātes struktūrvienības;
• rosināt akadēmiskā personāla kvalifikācijas nodrošināšanu un pilnveidi;
• apstiprināt Fakultātes finansiālās, organizatoriskās un saimnieciskās darbības programmas un plānus;
• apstiprināt Fakultātes iekšējās kārtības noteikumus;
• izskatīt Fakultātes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumus un ierosināt priekšlikumus to novēršanai.

5.3.3. SVP sēdes, kurās tiek pieņemti lēmumi, tiek protokolētas.

5.3.4.  SVP darbu organizē MLĶF domes sekretārs.

( izteikts 2020. gada 30. marta Senāta sēdē apstiprinātā redakcijā)

5.4. Fakultātes dekāns.

5.4.1. Dekāns vada Fakultāti un personīgi atbild par tās uzdevumu izpildi.

5.4.2. Dekānu ievēlē Fakultātes dome uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekānu apstiprina RTU Senāts.

5.4.3. Par dekānu var ievēlēt Fakultātes profesoru, asociēto profesoru vai docentu - zinātņu doktoru, kas nostrādājis RTU vismaz 5 gadus.

5.4.4. Dekāna vēlēšanu kārtību nosaka Fakultātes dekāna vēlēšanu reglaments.

5.4.5. Fakultātes dekāns:

• pārrauga Fakultātes mācību, pētniecības, organizatorisko, saimniecisko un finansiālo darbību un vada SVP darbību;
• nodrošina Fakultātes domes lēmumu izpildi;
• koordinē Fakultātes struktūrvienību darbību;
• pārstāv Fakultāti RTU vadības struktūrās un savas kompetences ietvaros citās institūcijās un organizācijās;
• atskaitās par Fakultātes darba rezultātiem Fakultātes domei un RTU Senātam;
• izvirza dekāna vietnieku kandidatūras.

5.5. Fakultātes dekāna vietnieki.

5.5.1. Dekāna vietniekus pēc dekāna ieteikuma apstiprina Fakultātes dome.

5.5.2. Dekāna vietniekam pēc saskaņošanas ar dekānu un RTU rektoru var tikt deleģētas paraksta tiesības, kuras nepieciešamas doto funkciju izpildei;

5.5.3. Dekāna vietnieki izpilda dekāna pienākumos ietilpstošo darbu daļu, kurus dome un dekāns viņiem nosaka.

6. FAKULTĀTES FINANSES UN SAIMNIECISKIE JAUTĀJUMI

6.1. Fakultātes finanses tiek veidotas no:

• RTU budžeta līdzekļu daļas, atbilstoši RTU Senāta lēmumiem;
• citiem ienākumiem, atbilstoši RTU Satversmei (granti, sadarbības projekti, līgumdarbi, ziedojumi, saimnieciskā darbība u.c.);
• papildasignējumiem, ko piešķir pētnieciskā un metodiskā darba nodrošināšanai.

6.2. Finanšu līdzekļu lietošana notiek atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, RTU Satversmei un Senāta lēmumiem.

6.3. Savā darbā Fakultāte izmanto RTU telpas un aprīkojumu, kas nodots tās lietošanā ar RTU rektora rīkojumu. Fakultāte veido un papildina materiālo bāzi atbilstoši darbības profilam.

6.4. Saimniecisko darbību (telpu uzturēšanu, maksu par siltumu, elektroenerģiju u.c.) Fakultāte veic atbilstoši RTU pieņemtajai kārtībai.

6.5. Fakultātes struktūrvienību darbinieku darba apmaksa notiek iedalītā un nopelnītā finansējuma un Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

7. CITI JAUTĀJUMI

7.1. Fakultāti reorganizē un likvidē RTU Senāts.

7.2. Fakultātes Nolikumu, kā arī tā turpmākos papildinājumus un grozījumus, apstiprina RTU Senāts pēc Fakultātes domes ieteikuma.

Rīgas Tehniskās universitātes

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes

PRAKSES METODISKIE NORĀDĪJUMI

akadēmiskajām bakalauru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālu inženierija”, un maģistru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija”

un “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”

Pieņemti pamatojoties uz RTU Senāta lēmumu (28.01.2019., protokols Nr.626)

“Par Prakses organizēšanas kārtības Rīgas Tehniskajā universitātē apstiprināšanu jaunā redakcijā”

un

MLĶF prakses nolikumu akadēmiskajām bakalauru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālu inženierija”, un maģistru studiju programmām „Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija” un “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”

(pieņemts 14.01.2021)

1. Prakses metodiskie norādījumi ir studiju programmas dokuments, kas nosaka prakses norisi un saturu. Tie apraksta prakses mērķus un uzdevumus, plānojumu, vērtēšanas kārtību un prasības prakses atskaitei. Prakses gaitā students atbilstoši prakses metodiskajiem norādījumiem izpilda vispārējos prakses uzdevumus un individuālo prakses uzdevumu, ko viņam izsniedz par attiecīgo prakses studiju kursu atbildīgais mācībspēks.

2. Prakses mērķi:

2.1.             Iegūt studiju programmai atbilstošu profesionālo pieredzi un apgūt praktisko iemaņu kopumu, kas nepieciešams attiecīgās jomas ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas vai materiālzinātnes profesiju darbiniekiem (bakalaura līmenis) vai vadošajiem speciālistiem (maģistra līmenis), veikt izvirzītās problēmas pētījumu prakses vietā un izstrādāt priekšlikumus prakses vietas darbības efektivitātes paaugstināšanai.

2.2.             Nostiprināt prasmi efektīvi plānot un organizēt savu darbu, patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, attīstīt komunikatīvās, patstāvīga darba un komandas darba prasmes, t.sk. spējas publiski aizstāvēt savas domas un argumentēti izteikt savu viedokli.

3. Prakses vispārējie uzdevumi:

3.1.             Iepazīties ar specializācijai atbilstošās prakses vietas organizācijas struktūru, darbību, tās mērķiem, uzdevumiem, darbības sistēmu, objektiem un metodēm, saistību ar pārējām organizācijām, atbilstoši tās darba laukam un jomai.

3.2.             Iepazīties ar prakses vietas aprīkojumu, tehnoloģiskajiem procesiem, kvalitātes kontroles pasākumiem un problemātiku, kas tiek risināta prakses vietā, to risināšanas gaitu un metodēm. Iepazīties ar prakses izpildes gaitā izmantojamo iekārtu un procesu darbības principiem un darbu tehniku.

3.3.             Praktiski piedalīties prakses vietas darbā, risinot individuālo(s) prakses uzdevumu(s) atbilstoši noteiktajam grafikam, kopā ar prakses vietas kolektīvu.

3.4.             Savākt materiālus, apkopot tos un sastādīt atskaiti par praksi.

4. Individuālais prakses uzdevums tiek definēts pirms prakses uzsākšanas, bet tas var būt konkretizēts un izmainīts atbilstoši prakses vietas un konkrētās struktūrvienības darba plāniem, iespējām un darbības metodēm. Individuālais prakses uzdevums tiek pielāgots konkrētai studenta darba vietai un balstās uz šinī darba vietā iegūstamajiem datiem. Par tā izmaiņām uzsākot vai prakses laikā students ziņo prakses koordinatoram.

5. Prakses norise:

5.1.             Prakses sākumā ir jāiepazīstas ar prakses vietas darba organizāciju, nodaļu un struktūrvienību darbību, savstarpējo sadarbību un pakļautību, prakses vietas dokumentāciju, darba drošības noteikumiem, ugunsdrošības, iekšējās kārtības un materiālās atbildības noteikumiem prakses un konkrētajā darba vietā. Jāiepazīstas ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz konkrēto prakses darba vietu.

5.2.             Pirmajā prakse dienā, konsultējoties ar prakses vadītāju, jāsastāda konkrēts prakses darba grafiks tādā veidā, lai būtu iespējams izpildīt visus prakses uzdevumus, t.sk. individuālo prakses uzdevumu. Prakses grafiku paraksta students un prakses vadītājs. Parakstīto grafika eksemplāru pievieno prakses atskaitei pielikumā.

5.3.             Jāveic individuālais prakses uzdevums.

5.4.             Atbilstoši individuālajam prakses uzdevumam jāsavāc un jāizanalizē informācija (tehniskā, zinātniskā un patentu literatūra), kas nepieciešama prakses uzdevumos izvirzīto problēmu risināšanai (piemēram, par ražotnes tehnoloģiskajiem procesiem, produktu analīzes metodēm un kvalitātes kontroli vai laboratorijā veicamo darbu metodoloģiju, tehniku, vielu analīzes metodēm un zinātnisko pētījumu rezultātiem); pamatojoties uz veikto informācijas analīzi, jāizstrādā un prakses atskaitē jāapraksta ieteikumi problēmu risināšanai.

6. Prakses atskaite

6.1.Bakalaura līmeņa prakses, kuras noris ar ķīmiskajiem vai materiālu apstrādes procesiem saistītā organizācijā (uzņēmums, iestāde, laboratorija, struktūrvienība, u.c.), un maģistra līmeņa prakses, kuras noris ar ķīmiskajiem procesiem vai materiālu ražošanu saistītā uzņēmumā, noslēgumā jāuzraksta prakses atskaite, kas noformēta pēc atbilstoši spēkā esošajiem gala pārbaudījuma darbu noformēšanas noteikumiem. Atskaites apjomam jābūt 20-25 lappusēm datorsalikumā (fonts Times New Roman, 12 punkti, rindstarpa 1,5), neskaitot pielikumus.

Prakses atskaitē ietilpst šādas obligātās sadaļas minētajā secībā:

                                           i. Titullapa (norāda studentu, prakses vadītāju un prakses koordinatoru, paredzot vietu viņu parakstiem, prakses atskaiti paraksta visas trīs uzskaitītās personas minētajā secībā);

                                         ii.Anotācija (latviešu un angļu valodā);

                                       iii. Saturs (satura rādītājs);

                                       iv. Ievads (satur individuālā prakses mērķa un uzdevuma izklāstu);

                                          v.Literatūras apskats par individuālo prakses uzdevuma tēmu;

                                       vi. Atskaites sadaļas attiecīgā kārtībā (vismaz 15 lpp.):

a)    prakses vietas vispārējs apraksts un struktūra (ne vairāk kā viena lpp.);

b)   prakses vietas darbības galvenie nozīmīgākie rezultāti un sasniegumi (ne vairāk kā viena lpp.);

c)    prakses vietas struktūrvienība (nodaļas, laboratorijas, grupas, utml.), kurā strādā praktikants, nosaukums, loma, uzdevumi un mērķi prakses vietā, struktūrvienības darbības un rezultātu apraksts (ne vairāk kā viena lpp.);

d)   praktikanta konkrētās darbavietas apraksts – amata nosaukums, amata pienākumi, darbības būtība un darba metodes;

e)    atskaite par individuālā prakses uzdevuma izpildi (atbilstoši prakses specifikai var būt noformēta arī 3 sadaļās: literatūras apskats par risināmajām problēmām, rezultātu izvērtējums un eksperimentālā daļa) (vismaz 10 lpp.);

                                     vii.Secinājumi un priekšlikumi par uzlabojumiem vai veicamajām izmaiņām (balstīti uz literatūras analīzi un praksē gūtajām atziņām);  

                                   viii. Izmantotās literatūras saraksts (satur vismaz 10 avotus, kas galvenokārt ir zinātniskā un patentu literatūra);

                                       ix. Pielikumi, tajā skaitā:

a.    prakses līguma kopija ar prakses līguma 1.pielikumu vai MLĶF dekāna rīkojums par nozīmēšanu praksē un saskaņotie prakses uzdevumi, ja prakse noris kādā no RTU struktūrvienībām;

b.    prakses grafiks;

c.    prakses vadītāja atsauksme (skat. „Par prakses organizēšanas kārtību RTU” 2. pielikumu).

Atskaiti vēlams ilustrēt ar faktu materiālu - datiem, tabulām, grafikiem, attēliem un citām ilustrācijām, kā arī pievienot savāktos papildus materiālus. Atskaitē var tikt izmantoti visi prakses laikā iegūtie materiāli, ja ir saņemta prakses vadītāja atļauja to izmantošanai.

6.2.Maģistra līmeņa prakses, kura izieta zinātniskā institūcijā un ir par zinātniska pētījuma tēmu, noslēgumā jāuzraksta prakses atskaite zinātniskas publikācijas formā, kas noformēta pēc izvēlēta zinātniskā žurnāla noformēšanas noteikumiem un valodas. Atskaites apjomam jābūt 3-5 lappusēm žurnāla datorsalikuma formātā, neskaitot pieli­kumus. Zinātniskas publikācijas formā sagatavotai prakses atskaitei jāsatur visas izvēlētājam žurnālam raksturīgās daļas, kā arī jābūt pievienotiem visiem nepiecie­šamajiem pielikumiem, tajā skaitā:

a.       prakses līguma kopija ar prakses līguma 1.pielikumu vai MLĶF dekāna rīkojums par nozīmēšanu praksē un saskaņotie prakses uzdevumi, ja prakse noris kādā no RTU struktūrvienībām;

b.      prakses grafiks;

c.       prakses vadītāja atsauksme (skat. „Par prakses organizēšanas kārtību RTU” 2. pielikumu).

7. Prakses atskaites aizstāvēšana

7.1.              Aizstāvēšana notiek atbilstošā semestra laikā, bet ne vēlāk, kā līdz 16.nedēļai par prakses studiju kursu atbildīgās MLĶF struktūrvienības noteiktajā datumā; aizstāvēšana notiek publiski pie komisijas.

7.2.             Prakses atskaiti studējošais iesniedz prakses koordinatoram nedēļu pirms prakses atskaites aizstāvēšanas datuma;

7.3.             Pirms atskaites iesniegšanas students to saskaņo ar prakses vadītāju, kurš ar savu parakstu titullapā apliecina, ka ir iepazinies ar atskaiti. Prakses koordinators pārbauda prakses atskaitē esošās informācijas atbilstību individuālajam prakses uzdevumam, uzrāda prakses atskaites titullapā trūkumus, ja tādi ir, un ar savu parakstu uz atskaites apliecina tās atbilstību prakses nolikuma un šo metodisko norādījumu prasībām.

7.4.             Prakses aizstāvēšanai studentam tiek dotas ne vairāk kā 10 minūtes. Aizstāvēšanai jāsagatavo prezentācija digitālā formātā, kas ietver uzskatāmu informāciju (tabulas, shēmas, grafikus utt.) un atvieglo informācijas izklāstu.

7.5.             Prezentācijai atvēlētajā laikā lakoniski, bet izsmeļoši ir jāizklāsta galvenie rezultāti, kas iegūti prakses laikā un jādod savi secinājumi un priekšlikumi prakses uzdevumos izvirzīto problēmu risināšanai. Studējošajam jāpaskaidro problēmu raksturojošā informācija, jāpamato ražošanas vai zinātnisko pētījumu procesā pielietotās metodes un paņēmieni. Pēc uzstāšanās maģistrants atbild uz komisijas locekļu un klātesošo uzdotajiem jautājumiem, sniedzot īsas, precīzas un izsmeļošas atbildes.

8. Prakses novērtēšana

8.1.             Rezultātu vērtēšanas kritēriji:

8.1.1.      Prakse izpildīta nozīmētajā laika posmā noteiktajā kredītpunktu apjomā atbilstoši RTU MLĶF prakses nolikumam un prakses metodiskajiem norādījumiem.

8.1.2.      Prakses laikā nav reģistrēti darba disciplīnas pārkāpumi, darba drošības pārkāpumi.

8.1.3.      Prakses vadītāja vērtējums ir vismaz 4 balles.

8.1.4.      Praktikants ir izpildījis prakses vispārējos un individuālos uzdevumus un godprātīgi pildījis prakses darba vietai un amatam atbilstošos pienākumus.

8.1.5.      Prakses atskaite atbilst prakses metodiskajiem norādījumiem un RTU MLĶF noslēguma darbu noformēšanas prasībām vai izvēlētā žurnāla noformēšanas prasībām.

8.2.             Atskaite tiek aizstāvēta kvalitatīvi, ar attiecīgo ilustratīvo materiālu, tiek dotas precīzas un pilnīgas atbildes uz komisijas locekļu jautājumiem.

8.3.             Prakses vadītājs atsauksmē par studenta darbu prakses laikā dod 50% no gala vērtējuma, 25% - prakses recenzenta vērtējums, un 25% - prakses atskaites aizstāvēšanas komisijas vērtējums, 10 baļļu sistēmā.

8.4.            Ja darba vadītāja un recenzenta vērtējums atšķiras par vairāk kā 3 ballēm, darbam ir jānozīmē otrs recenzents.

9. Nokavēto nodarbību atstrādāšanas prasības un kārtība

Attaisnoti drīkst būt kavēti līdz 10% no prakses laika. Neattaisnoti kavētais prakses laiks jāatstrādā RTU noteikumos „Akadēmisko parādu kārtošanas noteikumi un sankcijas par akadēmiskajiem parādiem pilna laika studentiem” paredzētajā kārtībā.

Apstiprināts Studiju virziena „Ķīmija, ķīmijas tehnoloģija un biotehnoloģija” komisijas 2021.gada 15.decembra sēdē un Studiju virziena „Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” komisijas 2021.gada 13.decembra sēdē; stājas spēkā ar 2021./2022.st.g. pavasara semestri.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, profesors

/M.Turks/

2021. gada 15.decembrī