Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Parādīt izvēlni
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Nolikumi

MLĶF nolikums

Konsolidētā versija

dokumentam ir informatīvs raksturs

 

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes nolikums apstiprināts 2015. gada 23. februāra Senāta sēdē (protokollēmums Nr.587, stājies spēkā 24.02.2015), ar grozījumiem:

  • 2016. gada 27. jūnijā (stājušies spēkā 28. 06.2016.);
  • 2017. gada 20. februārī (stājušies spēkā 21.02.2017.).

 

 

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES MATERIĀLZINĀTNES UN LIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTES NOLIKUMS

 

Pieņemts saskaņā ar Augstskolu likuma

15. panta pirmo daļu.

 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (turpmāk tekstā – Fakultāte) ir patstāvīga RTU struktūrvienība, kurā tiek:

  • nodrošinātas studijas RTU Senātā apstiprinātās studiju programmās un veikta pētnieciskā darbība;
  • organizēta saimnieciskā un cita darbība savas kompetences ietvaros, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, RTU Satversmi un Senāta lēmumiem.

1.2. Fakultātes darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas likumi, RTU Satversme, RTU Senāta lēmumi, RTU vadības dokumenti un šis nolikums.

1.3. Fakultātei ir savs subkonts RTU grāmatvedībā, var būt savas veidlapas un zīmogs ar Fakultātes nosaukumu, sava simbolika.

1.4. Fakultātes nosaukums citās valodās:

  • angļu: Faculty of Materials Science and Applied Chemistry;
  • krievu: Факультет Материаловедения и прикладной химии;
  • vācu: Fakultät für Werkstoffwissenschaft und angewandte Chemie.

1.5. Fakultātes adrese: Paula Valdena iela 3/7, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, RTU, Rīga, Latvija, LV-1048.

1.6. Fakultāti izveido ar RTU Senāta lēmumu.

 

2. FAKULTĀTES DARBĪBAS MĒRĶIS UN GALVENIE UZDEVUMI

2.1. Fakultātes darbības mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgas un starptautiski atzītas augstas kvalitātes studijas bakalaura, maģistra, doktora un inženiera izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, zinātniskās un lietišķās pētniecības attīstību, inovāciju un tehnoloģiju pārnesi Materiālzinātnes, Ķīmijas inženierzinātnes un Ķīmijas zinātņu un profesionālajās nozarēs.

 

2.2. Fakultātes galvenie uzdevumi ir:

  • nodrošināt augstas kvalitātes, prestižas, starptautiski atzītas studijas, kas iemāca kritiski uztvert un radoši apstrādāt informāciju, analītiski domāt, attīstīt jaunrades spējas un pašizglītoties mūža garumā;
  • organizēt kvalitatīvus zinātniskos pētījumus, kas integrēti studiju procesā ar plašu iesaisti starptautiskajās, valsts un nozaru pētniecības programmās un sekmē tehnoloģiju pārnesi un inovāciju attīstību;
  • koordinēt un nodrošināt studiju procesu, tā darbībai un attīstībai nepieciešamo normatīvo aktu vai to projektu, metodisko un informatīvo materiālu izstrādāšanu;
  • ar Fakultātes institūtu, katedru, centru un laboratoriju darbību nodrošināt visu Fakultātes ietvaros pasniedzamo studiju priekšmetu kvalitatīvu pasniegšanu saskaņā ar studiju plāniem visos studiju līmeņos;
  • koordinēt sadarbību pētniecībā ar Latvijas Zinātnes padomi un citām pētniecības un zinātnes organizācijām Latvijas Republikā un ārzemēs;
  • sagatavot priekšlikumus par Fakultātes institūtu mācību priekšmetu izmantošanu citās RTU un Latvijas augstskolu programmās;
  • rūpēties par pedagoģiskā, zinātniskā un tehniskā personāla zināšanu un prasmes pilnveidi, kā arī nodrošināt pēctecīgu paaudžu maiņu;
  • rosināt Fakultātes struktūrvienību sadarbību ar citām Latvijas augstskolām un ražošanas uzņēmumiem, semināru un konferenču rīkošanu un pētniecības, mācību un metodiskās literatūras sagatavošanu un izdošanu;
  • īstenot ražošanas uzņēmumu, firmu un citu organizāciju darbinieku profesionālās apmācības un kvalifikācijas pilnveidi;
  • popularizēt studiju programmas un pētījumus vietējos un starptautiskajos forumos un izstādēs;
  • nodrošināt veicamā darba apjomam atbilstošu infrastruktūru un darbinieku atalgojumu;
  • nodrošināt studējošo lietvedību Fakultātes pārziņā esošajās studiju programmās.


3. FAKULTĀTES TIESĪBAS

Fakultāte ir tiesīga:

  • izstrādāt un iesniegt RTU Senātam izskatīšanai priekšlikumus par studiju procesa, pētniecības un saimnieciskās darbības pilnveidošanu RTU;
  • ieteikt priekšlikumus Promocijas un Nozaru profesoru padomju izveidei attiecīgajās zinātņu nozarēs un apakšnozarēs;
  • izveidot pastāvīgas vai īslaicīgi darbojošās darba grupas un komisijas noteiktu uzdevumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus, profesionāļus un vieslektorus;
  • pieaicināto ekspertu, profesionāļu un vieslektoru atalgošanai un citiem izdevumiem izmantot Fakultātes līdzekļus, kā arī investīcijas un starptautiskos fondus;
  • pieprasīt un saņemt no RTU vadības institūcijām un struktūrvienībām ziņas, kas nepieciešamas Fakultātes kompetencē ietilpstošo pienākumu veikšanai.

 

 

4. FAKULTĀTES STRUKTŪRA

4.1. Fakultātes struktūru veido institūti, kuru sastāvā ietilpst katedras, laboratorijas un centri:

  • Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorija;

(pievienots pamatojoties uz 2017. gada 20. februāra Senāta lēmumu)

 

  • Dizaina tehnoloģiju institūts;
  • Latvijas zemes bagātību institūts;
  • Lietišķās ķīmijas institūts;
  • Neorganiskās ķīmijas institūts;
  • Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts;
  • Polimērmateriālu institūts;
  • Silikātu materiālu institūts;
  • Tehniskās fizikas institūts
  • Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts.

 (punkts 4.1. -2016. gada 27. jūnija Senāta sēdē apstiprinātā redakcijā)

 

(4.1.2. punkts svītrots pamatojoties uz 2016. gada 27. jūnija Senāta lēmumu)

 

4.2. Fakultātes studējošajiem ir sava pašpārvalde - vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija gan Fakultātē, gan Rīgas Tehniskajā universitātē. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Fakultātes dome.

4.3. Fakultātes struktūra var tikt papildināta, pievienojot jaunas vai reorganizējot esošās RTU struktūrvienības, kā arī veidojot Fakultātes filiāles vai nodaļas.

 

5. FAKULTĀTES UN TĀS STRUKTŪRVIENĪBU VADĪBA

5.1. Fakultātes vadības funkcijas veic Fakultātes dome un dekāns. Fakultātes operatīvai vadībai var būt izveidota struktūrvienību vadītāju padome.

5.2. Fakultātes dome:

5.2.1. Fakultātes domi veido, ievērojot visu Fakultātes struktūrvienību pārstāvniecību.

5.2.2. Domes sastāvā ir:

  • Fakultātes institūtu un katedru vadītāji;
  • dekāns, dekāna vietnieki, domes sekretārs;
  • vēlēti pārstāvji no Fakultātes struktūrvienību vēlētā pilnas slodzes akadēmiskā personāla (profesori, asociētie profesori, docenti un vadošie pētnieki);
  • studējošo pārstāvji (ne mazāk kā 20% no domes locekļu kopskaita). Studējošo pārstāvjus domē ievēl Fakultātes studentu pašpārvalde.

5.2.3. Fakultātes domes sastāvu apstiprina RTU rektors.

5.2.4. Domes galvenie uzdevumi ir:

  • veidot Fakultātes darbības un attīstības stratēģiju, izstrādāt tās attīstības pamatvirzienus;
  • koordinēt studiju programmu īstenošanu un kadru sagatavošanu;
  • apstiprināt konceptuālos studiju procesu reglamentējošos dokumentus;
  • ievēlēt Fakultātes dekānu, kas ir domes priekšsēdētājs un Struktūrvienību vadītāju padomes priekšsēdētājs;
  • apstiprināt Fakultātes dekāna vietniekus (pēc dekāna priekšlikuma);
  • apstiprināt domes sekretāru (pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma);
  • ievēlēt institūtu direktorus, katedru vadītājus, zinātnisko un mācību laboratoriju vadītājus;
  • ievēlēt docentus, lektorus un asistentus, vadošos pētniekus, pētniekus un zinātniskos asistentus;
  • ievēlēt Fakultātes pārstāvjus RTU Senātā;
  • apstiprināt Fakultātes institūtu direktoru vietniekus (pēc institūta direktora priekšlikuma);
  • piešķirt akadēmiskos grādus;
  • izvirzīt vai atbalstīt pretendentus apbalvojumu un goda nosaukumu piešķiršanai.

5.2.5. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs un organizē domes sekretārs.

5.2.6. Dome sēdes rīko ne retāk kā divas reizes gadā.

5.2.7. Dome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā 2/3 no tās locekļu kopskaita.

5.2.8. Domes lēmums skaitās pieņemts, ja par to nobalsojuši puse plus viena balss no klātesošajiem domes locekļiem.

5.2.9. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem Fakultātes domē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido dome pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu Dome apstiprina ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.

5.2.10. Dome var deleģēt atsevišķas pilnvaras uz noteiktu laiku Fakultātes operatīvai vadībai – Struktūrvienību vadītāju padomei, kas par savu darbību šo pilnvaru laikā informē domi kārtējā sēdē.

5.3. Struktūrvienību vadītāju padome (SVP).

5.3.1. SVP sastāvā ietilpst Fakultātes dekāns, institūtu direktori, patstāvīgo struktūrvienību vadītāji, dekāna vietnieki, domes sekretārs, studentu pašpārvaldes priekšsēdētājs.

5.3.2. SVP domes uzdevumā var:

  • pārraudzīt Fakultātes studiju, pētniecības, organizatorisko un saimniecisko darbību;
  • saskaņot studiju programmas, kuras nodrošina Fakultātes struktūrvienības;
  • rosināt akadēmiskā personāla kvalifikācijas nodrošināšanu un pilnveidi;
  • apstiprināt Fakultātes finansiālās, organizatoriskās un saimnieciskās darbības programmas un plānus;
  • apstiprināt Fakultātes iekšējās kārtības noteikumus;
  • izskatīt Fakultātes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumus un ierosināt priekšlikumus to novēršanai.

5.3.3. SVP sēdes, kurās tiek pieņemti lēmumi, tiek protokolētas.

5.3.4. SVP darbu organizē un SVP tehniskā sekretāra pienākumus pilda domes sekretārs.

5.4. Fakultātes dekāns.

5.4.1. Dekāns vada Fakultāti un personīgi atbild par tās uzdevumu izpildi.

5.4.2. Dekānu ievēlē Fakultātes dome uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekānu apstiprina RTU Senāts.

5.4.3. Par dekānu var ievēlēt Fakultātes profesoru, asociēto profesoru vai docentu - zinātņu doktoru, kas nostrādājis RTU vismaz 5 gadus.

5.4.4. Dekāna vēlēšanu kārtību nosaka Fakultātes dekāna vēlēšanu reglaments.

5.4.5. Fakultātes dekāns:

  • pārrauga Fakultātes mācību, pētniecības, organizatorisko, saimniecisko un finansiālo darbību un vada SVP darbību;
  • nodrošina Fakultātes domes lēmumu izpildi;
  • koordinē Fakultātes struktūrvienību darbību;
  • pārstāv Fakultāti RTU vadības struktūrās un savas kompetences ietvaros citās institūcijās un organizācijās;
  • atskaitās par Fakultātes darba rezultātiem Fakultātes domei un RTU Senātam;
  • izvirza dekāna vietnieku kandidatūras.

5.5. Fakultātes dekāna vietnieki.

5.5.1. Dekāna vietniekus pēc dekāna ieteikuma apstiprina Fakultātes dome.

5.5.2. Dekāna vietniekam pēc saskaņošanas ar dekānu un RTU rektoru var tikt deleģētas paraksta tiesības, kuras nepieciešamas doto funkciju izpildei;

5.5.3. Dekāna vietnieki izpilda dekāna pienākumos ietilpstošo darbu daļu, kurus dome un dekāns viņiem nosaka.

 

6. FAKULTĀTES FINANSES UN SAIMNIECISKIE JAUTĀJUMI

6.1. Fakultātes finanses tiek veidotas no:

  • RTU budžeta līdzekļu daļas, atbilstoši RTU Senāta lēmumiem;
  • citiem ienākumiem, atbilstoši RTU Satversmei (granti, sadarbības projekti, līgumdarbi, ziedojumi, saimnieciskā darbība u.c.);
  • papildasignējumiem, ko piešķir pētnieciskā un metodiskā darba nodrošināšanai.

6.2. Finanšu līdzekļu lietošana notiek atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, RTU Satversmei un Senāta lēmumiem.

6.3. Savā darbā Fakultāte izmanto RTU telpas un aprīkojumu, kas nodots tās lietošanā ar RTU rektora rīkojumu. Fakultāte veido un papildina materiālo bāzi atbilstoši darbības profilam.

6.4. Saimniecisko darbību (telpu uzturēšanu, maksu par siltumu, elektroenerģiju u.c.) Fakultāte veic atbilstoši RTU pieņemtajai kārtībai.

6.5. Fakultātes struktūrvienību darbinieku darba apmaksa notiek iedalītā un nopelnītā finansējuma un Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

 

7. CITI JAUTĀJUMI

7.1. Fakultāti reorganizē un likvidē RTU Senāts.

7.2. Fakultātes Nolikumu, kā arī tā turpmākos papildinājumus un grozījumus, apstiprina RTU Senāts pēc Fakultātes domes ieteikuma.

Padomnieku konventa nolikums

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Padomnieku konventa nolikums.

Apstiprināts:

2009. gada 5. novembra

RTU MĶF Domes lēmums (protokols Nr.3)

 

 

1.Vispārīgie noteikumi

 

1.1. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Satversmes 5.55. punktu, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MĶF) Padomnieku konvents (turpmāk KONVENTS) ir MĶF Domes ievēlēts konsultatīvs orgāns.

 

1.2. KONVENTU dibina pēc RTU MĶF Domes iniciatīvas.

 

1.3. KONVENTS darbojas ievērojot Latvijas Republikas likumus, RTU Satversmi un šo nolikumu.  

 

1.4. KONVENTA nolikumu un tā grozījumus apstiprina RTU MĶF Dome.

 

1.5. MĶF Dome ir tiesīga lemt par atsevišķu KONVENTA locekļu nomaiņu un KONVENTA darbības izbeigšanu.

 

 

 

2. Darbības mērķis un uzdevumi

 

2.1. KONVENTA galvenais mērķis ir veicināt MĶF attīstību, izvirzot darbības stratēģiskos virzienus atbilstoši valsts tautsaimniecības vajadzībām.

 

2.2. Konsultēt MĶF dekānu un MĶF Domi fakultātes attīstības stratēģijas jautājumos.

 

2.3. Atbalstīt fakultātes materiālo un finansiālo resursu veidošanu.

 

2.4. Ne retāk kā reizi gadā izvērtēt RTU MĶF darbību un sniegt rekomendācijas un priekšlikumus par fakultātes attīstību kopumā.

 

 

3. KONVENTA ievēlēšana

 

3.1. Par KONVENTA locekļiem var tikt izvirzīti augsti profesionāli un pieredzējuši ražošanas, zinātnes, izglītības, kultūras nozaru un valsts pārvaldes institūciju speciālisti,  kuru pamatdarbs nav RTU.

 

3.2. KONVENTA skaitlisko sastāvu nosaka MĶF Dome.

 

3.3. Kandidatūras KONVENTA sastāvam izvirza MĶF Dome fakultātes dekāns,  fakultātes struktūrvienību vadītāji vai KONVENTS.

 

3.4. Pēc kandidātu piekrišanas darboties KONVENTĀ, viņus ievēlē MĶF Domes sēdē aizklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

3.5. KONVENTU ievēlē uz trim gadiem. Tās locekļu priekšlaicīgās darbības pārtraukšanas gadījumā, MĶF Dome lemj par jauno locekļu ievēlēšanu KONVENTA sastāvā.

 

3.6. KONVENTS no Konventa locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku; sekretāru nodrošina fakultāte.

 

4. KONVENTA sēdes

 

4.1. KONVENTA sēdes sasauc priekšsēdētājs, ne retāk, kā vienu reizi ceturksnī un tajās ir tiesīgi piedalīties fakultātes dekāns, dekāna vietnieki un struktūrvienību vadītāji.

 

4.2. Ārkārtas sēdi sasauc pēc konventa priekšsēdētāja, vai ne mazāk kā pēc trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.

 

4.3. KONVENTS ir lemttiesīgs, ja sēdē piedalās vismaz puse no tā locekļiem.

 

4.4. Lēmumus KONVENTS pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot, tai skaitā elektroniski. Vienādā balsu skaita gadījumā pieņem to priekšlikumu, par kuru balso priekšsēdētājs (viņa prombūtnē - tā vietnieks).

 

4.5. Informācijas saņemšanai KONVENTAM ir tiesības uz savām sēdēm uzaicināt fakultātes darbiniekus.

 

5. KONVENTA tiesības

 

 

5.1. KONVENTAM ir tiesības savus jautājumus un rekomendācijas iesniegt izskatīšanai MĶF Domei.

 

5.2. KONVENTA locekļiem ir tiesības piedalīties MĶF Domes sēdēs.

Zinātnes komisijas nolikums
Rīgas Tehniskās universitātes
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnes komisijas
NOLIKUMS
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk - RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnes komisija (turpmāk - FZK) ir zinātniskās darbības konsultatīva un koordinējoša fakultātes institūcija, kas darbojas FZK priekšsēdētāja – fakultātes dekāna vietnieka zinātniskajā darbā vadībā.
1.2. FZK savā darbībā ievēro LR likumus, Ministru kabineta noteikumus, RTU Satversmi, šo nolikumu un citus RTU iekšējos normatīvos aktus.
1.3. FZK nolikumu, kā arī turpmākos tā papildinājumus un grozījumus apstiprina RTU Senāts pēc RTU zinātnes padomes vai fakultātes domes ieteikuma.
1.4. FZK sastāvā ietilpst dekāna vietnieks zinātniskajā darbā, dekāna vietnieks studiju darbā, viens pārstāvis ar doktora zinātnisko grādu un LZP eksperta tiesībām no katras fakultātes sastāvā esošās patstāvīgās struktūrvienības, fakultātes Promocijas padomju vadītāji. FZK sastāvu uz 5 (pieciem) gadiem apstiprina fakultātes dome. FZK sastāvu pēc tās ieteikuma var mainīt.
1.5. FZK sēdes ir atklātas. Izņēmuma gadījumos FZK sēdes var būt slēgtas, ja to pieprasa vismaz 2/3 (divas trešdaļas) klātesošo FZK locekļu.
2. ZP darbības mērķi un uzdevumi
2.1. FZK darbības mērķis ir konsultēt un sniegt atzinumus fakultātes struktūrvienībām par fakultātes stratēģijas īstenošanu tās zinātniskās darbības jomā.
2.2. FZK galvenie uzdevumi:
2.2.1. konsultēt dokumentu un lēmumu projektu sagatavošanu, kas ir saistīti ar zinātnisko darbību un ieteikt tos apstiprināšanai fakultātes domē;
2.2.2. pārraudzīt fakultātes Pētniecības programmas ieviešanu un pilnveidošanu, t.sk. programmas aktivitāšu plāna izstrādi un apstiprināšanu fakultātes domē un sadarboties ar Starptautiskās konsultatīvās padomes locekļiem;
2.2.3. sniegt priekšlikumus fakultātes domei par, no valsts budžeta līdzekļiem piešķirtā bāzes finansējuma zinātniskās darbības veikšanai, sadali;
2.2.4. sniegt atzinumus par pētniecisko projektu un grantu virzīšanu konkursiem, pārraudzīt to izpildi;
2.2.5. veikt ar fakultātes zinātniskās darbības izvērtēšanu saistītos pienākumus;
2.2.6. piedalīties dokumentu sagatavošanā zinātniskās darbības ārējiem izvērtējumiem;
2.2.7. veikt doktorantūras reflektantu atlases procesu, doktorantūras studentu atestāciju un sniegt priekšlikumus doktorantūras studiju procesa uzlabošanai;
2.2.8. nodrošināt sadarbību ar RTU Pētniecības platformu koordinatoriem;
2.2.9. piedalīties zinātniskas komunikācijas realizēšanā un ar zinātniskajām publikācijām saistītajā darbā fakultātē;
2.2.10. regulāri informēt fakultātes personālu par aktualitātēm zinātnes jomā;
2.2.10. pildīt citus ar zinātnisko darbību saistītos uzdevumus un risināt tās problēmas.
3. FZK darbība un kompetence
2.3. FZK darbību organizē un vada FZK priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja pilnvarota persona.
2.4. Realizējot šajā nolikumā noteiktos uzdevumus, FZK ir tiesīga:
2.4.1. izstrādāt un sniegt priekšlikumus fakultātes struktūrvienībām un domei par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnisko darbību;
2.4.2. saņemt no fakultātes dekāna, fakultātes sastāvā esošo struktūrvienību vadītājiem un RTU administrācijas nepieciešamo informāciju FZK uzdevumu īstenošanai.
3. FZK sēdes un lēmumu pieņemšana
3.1. FZK sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā.
3.2. Materiālu sagatavošanu sēdei nodrošina FZK sekretārs (fakultātes zinātnes lietvedis).
3.3. Paziņojumu par FZK sēdēm, to darba kārtības projektu un sēdes materiālus sekretārs (fakultātes zinātnes lietvedis) nosūta FZK locekļiem ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas pirms sēdes.
3.4. FZK sēdes tiek protokolētas.
3.5. FZK ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā ½ (viena puse) no tās locekļu skaita. FZK lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Vienāda balsu sadalījuma gadījumā noteicošā ir FZK priekšsēdētāja balss. Ja FZK loceklis nevar apmeklēt sēdi, viņš savā vietā var deleģēt pārstāvi, par ko vismaz trīs dienas pirms plānotās FZK sēdes rakstiski informē FZK priekšsēdētāju.
3.6. Atsevišķu steidzamu jautājumu izlemšanai FZK var pieņemt lēmumus, izmantojot elektronisko pastu vai e-balsošanas vietni. FZK sekretārs (fakultātes zinātnes lietvedis) izsūta elektroniskās vēstules divu darba dienu laikā pēc attiecīgā priekšlikuma saņemšanas. Lēmumu elektroniski var pieņemt, ja:
3.6.1. atbildes ir iesūtījuši ne mazāk kā ½ no FZK locekļu skaita, nosakot, ka atbildes ir jāiesūta trīs darba dienu laikā pēc lēmuma projekta saņemšanas;
3.6.2. vairāk nekā 1/2 no atbildējušajiem FZK locekļiem ir balsojuši „par” izvirzīto lēmumprojektu;
3.6.3. FZK sekretārs (fakultātes zinātnes lietvedis) balsojuma rezultātu un pieņemto lēmumu elektroniski nosūta FZK locekļiem līdz nākamās darba dienas beigām pēc balsojuma.
3.7. Uz FZK lēmumu pamata tiek sagatavoti fakultātes vadības rīkojumi vai priekšlikumi fakultātes domei lēmumu pieņemšanai.
Nolikums par maģistra darbu noformēšanu
Apstiprināts 2014. gada 3. aprīlī
RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes sēdē
Protokols Nr. 17
Dekāns …………………………. prof. V. Kokars
N O L I K U M S
PAR MAĢISTRA DARBU
DABASZINĀTŅU UN INŽENIERZINĀTŅU JOMĀS ĶĪMIJAS NOZARĒ UN
INŽENIERZINĀTŅU JOMĀ MATERIĀLZINĀTNES NOZARĒ
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Maģistra darba (MD) izstrādāšana un aizstāvēšana ir programmas gala pārbaudījuma sastāvdaļa. Maģistra darbs ir pētniecisks darbs izvēlētajā zinātņu vai praktiskās darbības nozarē, kurā maģistrants izdarījis patstāvīgus zinātniskus secinājumus. Pie MD aizstāvēšanas tiek pielaists students, kurš pilnā apjomā izpildījis pārējo studiju programmu. MD ir konkrētas zinātniskas problēmas risinājums, kura saturs, noformēšanas kvalitāte un aizstāvēšanā parādītās zināšanas un prasmes ir pamats maģistra grāda piešķiršanai. MD apjoms ir 20 KP.
1.2. Prasības maģistra darbam izstrādā studiju virzienu „Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija” un „Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika” komisijas un apstiprina Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) dome.
1.3. Par maģistra darba zinātnisko vadītāju var būt profesora, asociētā profesora, docenta, vadošā pētnieka, lektora, pētnieka, asistenta amatā esoša persona ar doktora zinātnisko grādu, izņēmuma gadījumos – docents bez doktora grāda. Viena persona vienlaicīgi drīkst vadīt ne vairāk kā piecu maģistra darbu izstrādi.
1.4. Studējošie maģistra darbu izstrādā studiju laikā un pēc akadēmiskajām studijām to aizstāv gala pārbaudījumā, kurā vienlaikus ar maģistra darba aizstāvēšanu, notiek svarīgāko fundamentālo un zinātnes vai praktiskās darbības nozares/apakšnozares teorētisko zināšanu pārbaude.
2. Tēmas izvēle un apstiprināšana
2.1. Maģistra darba tematu un darba zinātnisko vadītāju students izvēlas no fakultātes struktūrvienību, kā arī no jebkuru firmu, uzņēmumu vai iestāžu piedāvātajām tēmām, kas pieejamas dekanātā, un saskaņo ar fakultātē strādājošo vadītāju vai konsultantu maģistrantūras studiju pirmajā semestrī. Darba vadītājs vai konsultants, kā arī tās struktūrvienības vadītājs, kurā paredzēta MD aizstāvēšana, parakstās studenta individuālās izvēles priekšmetu kartiņā kā atbildīgie par MD. Maģistra darba tematu un zinātnisko vadītāju akceptē atbildīgās struktūrvienības (katedras) vai institūta padomes sēdē. Atbildīgā struktūrvienība (katedra, institūts) nodrošina MD izstrādāšanu (atsevišķos zemāk minētajos gadījumos tikai konsultēšanu) un organizē tā aizstāvēšanu.
2.2. Ārpus fakultātes izstrādājamajiem MD bez fakultātē strādājoša vadītāja (vai konsultanta) darba vadītājs obligāti ir tajā institūcijā, kurā reāli notiek darba izstrādāšana. Ja ārpus fakultātes darba izstrādāšana notiek akadēmiskā institūtā, kura zinātniskais potenciāls un darba izstrādāšanas nodrošinājums ir augsts, studentu lietvedību veicošā struktūrvienība nozīmē konsultantu, kura uzdevums ir nodrošināt MD formālu atbilstību šī nolikuma prasībām.
2.3. MD tematu, vadītāju un recenzentu ne vēlāk kā mēnesi pirms darba aizstāvēšanas apstiprina ar fakultātes dekāna rīkojumu. Rīkojumā jāuzrāda studiju programmu, maģistranta vārdu un uzvārdu, maģistra darba nosaukumu latviešu un angļu valodā, darba vadītāja un recenzenta vārdus, uzvārdus, viņu darba vietas un amatus, jānorāda aizstāvēšanas vieta un laiks. Maģistra darba(u) recenzentu(s) izvēlas atbildīgās
2
struktūrvienības vadītājs. Par recenzentiem ieteicams nozīmēt attiecīgās zinātnes
nozares/apakšnozares speciālistus, kuri strādā ārpus maģistra darba vadītāja pārstāvētās RTU struktūrvienības (katedras, institūta) vai citas organizācijas.
3. Maģistra darba saturs un noformējums
3.1. MD sastāv no sekojošām sadaļām:
 Titullapa
 Darba uzdevums
 Darba reģistrācijas un novērtējuma lapa
 Anotācija (latviešu un angļu valodā)
 Lietotie saīsinājumi (nav obligāti)
 Saturs
 Ievads
 Literatūras apskats
 Rezultātu izvērtējums
 Eksperimentālā daļa
 Secinājumi (latviešu un angļu valodā)
 Literatūra
 Pielikumi (nav obligāti)
3.2. MD pamatsadaļu - literatūras apskata, rezultātu izvērtējuma, eksperimentālās daļas - secību, kā arī eksperimentālās daļas saturu un apjomu nosaka struktūrvienība, kurā darbs tiks aizstāvēts. Literatūras apskatam jāietver jaunākā informācija. MD jāatbilst 20 KP, t.i., studenta 800 stundu darba apjomam. Darba ieteicamais kopējais apjoms ir 50-75 lappuses.
3.3. Darbs jānoformē saskaņā ar RTU „Norādījumiem studiju noslēguma darbu noformēšanai” (2014); citēšana, shēmu, attēlu, tabulu un literatūras saraksta noformēšana pieļaujama pēc SCOPUS atreferēta ķīmijas vai materiālzinātnes nozares žurnāla noteikumiem. Aizstāvētie noslēguma darbi elektroniskā veidā tiek glabāti ORTUS sistēmā. Noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas un glabāšanas kārtību nosaka rīkojums „Par studiju noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas un glabāšanas kārtība”.
4. Maģistra darba pieņemšana aizstāvēšanai un aizstāvēšana
4.1. Maģistra darbus pēc akadēmiskām studijām novērtē gala pārbaudījuma komisija. Komisijas sastāvā ir vismaz trīs personas, t.sk. studiju programmu īstenojošās struktūrvienības vadītājs vai viņa izraudzīts tās pašas struktūrvienības profesors vai asociētais profesors un vismaz divi nozares speciālisti ar zinātnisku grādu, kuri var būt pieaicināti arī no citas struktūrvienības. Komisijas sastāvu apstiprina fakultātes dekāns.
4.2. Pie maģistra darba aizstāvēšanas tiek pielaisti tikai studējošie, kuri iepriekš ir apguvuši visus studiju programmā paredzētos priekšmetus un priekšmetos paredzētajos pārbaudījumos saņēmuši sekmīgu vērtējumu.
4.3. Aizstāvēšanai pieņem tikai tos maģistra darbus, kuriem ir atbildīgās struktūrvienības vadītāja atļauja, darba vadītāja atsauksme un recenzenta recenzija. Maģistrants iesniedz MD reģistrēšanai struktūrvienībā 5 dienas pirms aizstāvēšanas. Noteiktajā termiņā neiesniegtie darbi netiek izskatīti.
4.4. Maģistra darba(u) recenzentu(s) izvēlas atbildīgās struktūrvienības vadītājs un apstiprina fakultātes dekāns. Par recenzentiem ieteicams nozīmēt attiecīgās zinātnes nozares/apakšnozares speciālistus, kuri strādā ārpus maģistra darba vadītāja pārstāvētās RTU struktūrvienības (katedras, institūta) vai citas organizācijas. Struktūrvienība nosūta MD obligātai rakstiskai recenzēšanai. Recenzenta kvalifikācija nevar būt zemāka par inženiera vai maģistra kvalifikāciju. Recenzija jāsaņem ne vēlāk kā 1 dienu pirms aizstāvēšanas un ar to jāiepazīstina darba autors. Studentam atļauj aizstāvēt darbu arī negatīvas recenzijas gadījumā.
3
4.5. MD recenzija satur sekojošus elementus:
 MD autora vārds, uzvārds un darba nosaukums,
 darba satura analīze un atbilstība 20 KP apjomam,
 vērtējums par darba aktualitāti, izstrādāšanas dziļumu un nozīmīgumu, secinājumu pamatotību,
 slēdziens par darba noformēšanas kvalitāti,
 MD novērtējums ar atzīmi.
4.6. MD aizstāvēšana notiek publiski, ko struktūrvienība izziņo vismaz 2 nedēļas pirms darbu aizstāvēšanas sesijas sākuma.
4.7. Ja maģistra darbs satur ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu, studējošais ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms darba aizstāvēšanas par to rakstveidā informē struktūrvienības vadītāju pievienojot informācijas sniedzēja (fiziskas vai juridiskas personas) rakstisku pamatojumu. Struktūrvienības vadītājs 10 (desmit) darba dienu laikā pieņem lēmumu par ierobežotas pieejamības statusa piešķiršanu maģistra darbam. Šāds darbs tiek aizstāvēts slēgtā gala pārbaudījumu komisijas sēdē.
4.8. Aizstāvēšanas procedūra sastāv no maģistranta referāta, diskusijas un auditorijas iepazīstināšanas ar recenzijas saturu. Maģistranta sniegumu gala pārbaudījumu komisija novērtē slēgtā sēdē, pamatojoties uz darba autora ziņojumu, atbilžu kvalitāti uz jautājumiem, kas attiecas gan uz izstrādāto darbu, gan uz svarīgākajiem fundamentāliem un nozares/apakšnozares teorētiskajiem priekšmetiem, gan uz recenzenta piezīmēm, kā arī ņemot vērā darba zinātniskā vadītāja un recenzenta novērtējumu. Pēc komisijas apspriedes tās pilnvarotais loceklis publiski analizē aizstāvēšanas norisi un paziņo komisijas slēdzienu par darba un tā aizstāvēšanas novērtējumu. Aizstāvēšanas rezultāts tiek fiksēts protokolā, kuru paraksta visi klātesošie gala pārbaudījuma komisijas locekļi.
4.9. Gala pārbaudījumu komisijas sēdē studentam uzdotie jautājumi un sēdes lēmumi tiek protokolēti. Protokolēšanu veic sekretārs, kurš nav pārbaudījumu komisijas loceklis un kuram nav vērtēšanas tiesības. Protokolu paraksta visi komisijas locekļi un sekretārs. Protokoli glabājami un arhivējami atbilstoši RTU Lietu nomenklatūrā noteiktajām prasībām. Aizstāvētie maģistra darbi trīs gadus tiek uzglabāti atbildīgajā struktūrvienībā. Pēc trīs gadiem tos iznīcina, sastādot par to aktu.
4.10. Pamatojoties uz maģistra akadēmisko studiju programmas apgūšanas un maģistra darba aizstāvēšanas rezultātiem, MLĶF dome pieņem lēmumu par maģistra akadēmiskā grāda piešķiršanu.
4.11. Pēc negatīvi novērtēta gala pārbaudījuma atskaitītie, un vēlāk maģistra studijām atjaunotie, studenti izstrādā maģistra darbu par citu tematu vai, pamatojoties uz gala pārbaudījuma komisijas lēmumu, pārstrādā negatīvi novērtēto iepriekšējo darbu.
4.12. Apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka RTU Senāta (22.02.2010.; protokols Nr.538) lēmums „Par apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas kārtību par gala un valsts pārbaudījumu norisi”. Apelācijas sūdzību par gala pārbaudījumu norisi un vērtēšanas procedūru studējošais var iesniegt MLĶF dekānam ne vēlāk kā trīs dienas pēc pārbaudījuma. Apelācijas sūdzību izskata fakultātes dekāna izveidota apelācijas komisija, kas pieņem lēmumu ne vēlāk kā 5 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Studējošā gala pārbaudījumā iegūtā vērtējuma izmaiņas neietilpst apelācijas komisijas kompetencē
Nolikums par Valdena medaļas piešķiršanu

 Nolikums par Paula Valdena piemiņas medaļas piešķiršanu

Apstiprināts ar 2019. gada 30. maija

MLĶF domes sēdes lēmumu

(protokols Nr.80)

1. Mērķis

1.1. Saglabāt izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņu.

1.2. Godināt izcilākos Latvijā strādājošos, kā arī ar Latviju saistītos ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes zinātniekus un šo jomu vēstures pētniekus.

1.3. Popularizēt sasniegumus minētajās zinātņu nozarēs Latvijā un ārpus tās.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. P Valdena piemiņas medaļu piešķir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) ar tās domes lēmumu vienu reizi divos gados.

2.2. Saimnieciskos izdevumus, kas saistīti ar medaļu izgatavošanu un pasniegšanu, apmaksā no MLĶF centralizētajiem līdzekļiem.

3. Medaļas pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvs un darbības principi

3.1. Pretendentus MLĶF domei apstiprināšanai izvirza speciāli dibināta P. Valdena piemiņas medaļas pretendentu vērtēšanas Komisija.

3.2. Pretendentu izvērtēšanai izveidotās Komisijas priekšsēdētājs ir fakultātes dekāns un tajā ietilpst viņa vietnieki, kā arī pa vienam pārstāvim no katras fakultātes patstāvīgās struktūrvienības.

3.3. Komisijas sastāvu apstiprina MLĶF dome.

3.4. Komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās dalībnieku.

3.5. Komisijas dalībnieki pirmajā sēdē no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl sekretāru.

3.6. Komisijas sēdes tiek protokolētas, protokolus paraksta visi klātesošie Komisijas locekļi.

3.7. Komisija izsludina konkursu par Paula Valdena piemiņas medaļas piešķiršanu, publicējot informāciju LZA laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis" un RTU tīmekļa vietnē.

3.8. Konkursa pieteikumi jāiesniedz RTU MLĶF dekanātā (Paula Valdena ielā 3 – 269. kab., Rīga, LV-1048) un to iesniegšanas termiņš ir 15 darba dienas kopš sludinājuma publicēšanas.

 

4. Pretendentu izvirzīšanas kritēriji un kārtība

4.1. Medaļas saņemšanai var tikt izvirzīti starptautiski atzīti ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas, materiālzinātnes zinātnieki un šo jomu vēstures pētnieki, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijā minētajās jomās.

4.2. Medaļas pretendentus komisijai var izvirzīt zinātnes un izglītības institūcijas, valsts un sabiedriskās organizācijas vai privātās personas, iesniedzot pieteikumu ar pamatojumu un pretendenta CV.

4.3. Paziņojumu par izvirzītajiem pretendentiem Komisija iesniedz MLĶF domei vismaz desmit darba dienas pirms domes sēdes, kurā tiek lemts par medaļas piešķiršanu.

 

5. Pretendentu vērtēšanas kārtība

5.1. Komisija izvirzītos pretendentus vērtē savā sēdē un katrs Komisijas dalībnieks izsaka savu attieksmi (par vai pret), atklāti balsojot par katru no kandidātiem.

5.2. Komisijas dalībnieku vērtējumus apkopo un tālāk MLĶF domei virza ne vairāk kā trīs kandidātus, kuri ir ieguvuši balsu (par) vairākumu. Ja vairāk nekā trijiem pretendentiem ir vienāds (par) balsu skaits, tad izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

5.3. MLĶF dome, atkarībā no pretendentu veikuma nozīmības, pieņem lēmumu par apbalvojamo skaitu.

6. Medaļas pasniegšanas kārtība

6.1. Par medaļas laureātiem MLĶF dome paziņo masu informācijas līdzekļos vienu mēnesi pirms medaļas pasniegšanas sarīkojuma.

6.2. Medaļas un apliecības laureātiem pasniedz svinīgā sarīkojumā, ko organizē RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte.

 

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes domes priekšsēdētājs, prof.M.Turks

 

_