Horeogrāfe Dagmāra Bārbale: «Ir ārkārtīgi liels gandarījums, saprotot, ka skatītājus šī izrāde ir ne tikai pārsteigusi tehnoloģisko risinājumu dēļ, bet arī spējusi tos dziļi un emocionāli uzrunāt. Nenoliegšu, ka biju satraukusies pirms pirmizrādes. «Latvju zīmēs rotāties» formāts ir kas līdz šim nepieredzēts, tāpēc vēl jo vairāk priecājamies, ka skatītāji to uzņēma ar tādu atzinību. Ambiciozo ideju sadzirdēja un realizēt palīdzēja lieliski sadarbības partneri - Latvijas Nacionālais kultūras centrs, biedrība «Vektors», Forum Cinemas un Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī finansētāji Valsts Kultūrkapitāla fonds un pašmāju veikalu tīkls DEPO - bez kuru atbalsta šo māksliniecisko ieceri nevarētu realizēt ar esošo vērienu.»
Pēc pirmizrādes ar saviem novērojumiem dalījās režisors Dzintars Dreibergs: «Izrādei «Latvju zīmēs rotāties» ir izdevies neticamais - radīt deju svētku sajūtu caur kino ekrānu. Ik sekundi var just tradicionālo svētku pamatsastāvdaļas - milzīgo ieguldīto darbu, horeogrāfijas un mūzikas radītāju talantu, kolektīvu vadītāju pacietību, kā arī pašu dalībnieku spēju šajos apstākļos parādīt gan savu individualitāti, gan arī cieņu pret kopējo darbu. Ja kādam ir bijušas šaubas par Latvijas vērtību - Dziesmu un deju svētku izdzīvošanu, tad šis projekts pilnībā parāda, cik ļoti tādas sarunas nenovērtē mūsu cilvēku spītu un izdomas bagātību.»
Pirmizrādes skatītājs, TDA «Gatve» repetitors Aigars Bajārs atzīst: «Dejotājiem pandēmijas laika apstākļos tas bija tik saistoši… Jauni deju soļi, skaista mūzika, atkal uzvilkt tautas tērpu un patiešām dejot - tas pārspēja visu. Šis ir ne vien piedzīvojums dejotājiem, vadītājiem, darba grupai, bet arī skatītājiem - neparasts un noteikti atmiņā paliekošs. Deja ir apmetusi varenlielu kūleni un līdz ar jauniem horeogrāfiem, kā Dagmāra Bārbale, deja ir mainījusies un tas nozīmē, ka tai ir nākotne!»
Savukārt pirmizrādes skatītāja Rūta Dvinska norāda: «Dejas izrāde «Latvju zīmēs rotāties» ir laikmeta liecība, kas ne tikai atspoguļo šo citādo pasauli, kādā jau labu laiku dzīvojam, bet brīnišķīgi parāda arī to, kā šodien tiek mīlētas un cienītas mūsu tradīcijas. Tās nav kaut kas senils, attālinājies no realitātes un nesavienojams ar 21.gadsimtu. Tā ir mūsdienīgu, progresīvi domājošu cilvēku neatņemama ikdienas sastāvdaļa un tieši tādēļ tās dzīvo un, līdz ar to, dzīva ir arī mūsu unikalitāte.»
Deju skolotājs, horeogrāfs Agris Daņiļevičs pēc pirmizrādes bija lakonisks: «Šo projektu saskatu kā laipu, kas pārmesta pār pelēko pandēmijas upi. Noteikti iesaku šo noskatīties. Jūs gaida reāls pārsteigums!»
