Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas zinātnes un izglītības sistēma ir pilnveidojusies un starptautiskie eksperti atzinuši, ka vairumam zinātnisko institūciju ir labs zinātniskais līmenis, bet daļai – pat izcils, taču vienlaikus zinātne un izglītība nesaņem pietiekamu finansējumu. Šādu uzskatu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) laikrakstam «Zinātnes Vēstnesis» 30. janvārī publicētajā intervijā «Latvijas zinātne ir uztrenēta dinamiski reaģēt uz projektu iespējām» pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna, kurš ir arī viens no diviem RTU rektora amata kandidātiem. RTU jaunā rektora vēlēšanas paredzētas 22. februārī.
Ar T. Juhnas interviju «Zinātnes Vēstnesis» uzsāk interviju ciklu ar augstāko izglītības iestāžu vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ar Latvijas izglītības kvalitāti saistītus jautājumus.
Intervijā RTU zinātņu prorektors akcentē, ka proporcija starp projektos iegūto un bāzes finansējumu neveicina ilgtermiņa zinātniskos pētījumus un pētnieku atjaunotni, ko apliecina fakts, ka Latvijā ir relatīvi mazs doktorantu un pēcdoktorantu skaits.
«Mums ir vai bija daudzas veiksmīgas atbalsta programmas, piemēram doktorantu un pēcdoktorantu granti, tehnoloģiju pārnese un citi labi finanšu instrumenti, bet diemžēl, tā kā tie pārsvarā ir īstermiņa, jo finansējums nāk no struktūrfondiem un atveseļošanās noturības mehānisma, tad ir grūti plānot universitātes zinātnes stratēģiju ilgtermiņā,» saka T. Juhna.
Viņš uzskata, ka Latvijā nepieciešams veicināt jaunu zinātņietilpīgu uzņēmumu attīstību. Pēdējo gadu laikā, izmantojot kompetences centru projektus, tehnoloģiju pārneses vai Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (European Institute of Innovation & Technology – EIT) programmas, Latvijā veidojas jauni uzņēmumi, piemēram, robotikas, klimata tehnoloģiju un pārtikas jomās. Universitātes un daži zinātniskie institūti izveidojuši veiksmīgas sistēmas šādu uzņēmumu izaugsmei, piemēram, universitāšu zinātnieki izveidojuši jaunuzņēmumus «Spirulina Nord» un «Altenative Plants». Taču, lai šis process notiktu vēl veiksmīgāk, T. Juhna uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt zinātnisko institūciju tehnoloģiju pārneses vienības un jāievieš uzlabojumi arī likumos attiecībā uz intelektuālā īpašuma politiku.
Runājot par reitingiem, RTU prorektors norāda, ka zinātnes universitātes tajos pakāpeniski kāpina savas pozīcijas, tomēr, lai nonāktu starp 500 pasaules labākajām universitātēm, ir būtiski jāpalielina zinātnisko publikāciju vidējā citējamība. «Saskaņā ar jauno reitinga aprēķina metodiku, nepietiek, ja universitātē ir dažas spēcīgas zinātnieku grupas, bet jāpanāk, ka lielākā daļa akadēmiskā personāla, ieskaitot mācībspēkus, publicējas augstas raudzes žurnālos un viņu publikācijas tiek citētas. Tam, savukārt, ir vajadzīgas investīcijas, lai nodrošinātu stabilu ilgtermiņa finansējumu akadēmiskā ceļa attīstībai. Ja Latvijas universitāšu vietas reitingos rēķinātu pret valsts ieguldīto finansējumu, mūsu sasniegumi ir vērtējami kā ļoti labi,» uzskata T. Juhna.
Viņš arī intervijā stāsta, ka RTU kā zinātnes universitāte savā stratēģijā par mērķi ir izvirzījusi zinātnes un studiju izcilību un vēl ciešāku sadarbību ar industriju: «Mums ir moderna inovāciju un zināšanu pārneses atbalsta sistēma. Savu infrastruktūru pamatā esam koncentrējuši mūsu studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur attīstīta studentiem un darbiniekiem pievilcīga vide, kas veicina starpdisciplināru sadarbību.»
T Juhna intervijā stāsta, ka, pretendējot uz RTU rektora amatu, viņš savu vīziju būvē uz RTU stiprajām pusēm: «Esmu izvirzījis vairākas prioritātes. Pirmkārt, personalizētāks un uz nākotnes prasmēm – uzņēmīgumu, kritisko domāšanu un spēju pašizglītoties – orientēts studiju process. Lai to panāktu studiju programmās jāiekļauj vairāk studentu projektu un jāpadara brīvāka izvēle starp studiju priekšmetiem, kā arī jāievieš modernas pasniegšanas metodes. Otrkārt, jāveicina akadēmiskās karjeras stabilitāte un konkurētspēja, jo gribam palielināt akadēmiskā personāla skaitu, kas var vairāk veltīt laiku pasniegšanai, vienlaikus paliekot aktīvs zinātnē. Treškārt, jāstiprina zinātnes izcilība un jādrošina zināšanu efektīva nodošana ne tikai jau esošiem uzņēmumiem, bet arī jārada jauni uzņēmumi.»
«Latvijas zinātne ir uztrenēta dinamiski reaģēt uz projektu iespējām», LZA «Zinātnes Vēstnesis» (30.01.2023.)
