«Mēs jau vairāk nekā 150 gadu sagatavojam inženierus visās jomās. Bet Baltijas un Ziemeļu reģiona kontekstā RTU ir vadošā tehniskā universitāte, jo mums ir lielākais studentu skaits kopumā, tostarp arī lielākais ārvalstu studentu skaits, lielākais zinātnisko publikāciju kopējais skaits, labāka sadarbība ar tautsaimniecību, ko parasti salīdzina dažādos reitingos.» Tā intervijā laikrakstam «Diena» pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.
Viņš norāda, ka RTU ir arī labākie rādītāji attiecībā uz absolventu nodarbinātību gan pēc studiju beigšanas, gan arī studiju laikā, un labākie reitingi pasaules līmenī, salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām. RTU arī ir vienīgā tehniskā universitāte Baltijā ar visu veidu valorizācijas aktivitātēm, kas ir tehnoloģiju pārnese, komercializācija, jaunu uzņēmumu radīšana, produktu attīstība no idejas līdz gatavam produktam.
L. Ribickis intervijā arī norāda uz joprojām nepietiekamo finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, nepieciešamību valdībai daudz vairāk ieklausīties ES ieteikumos par augstākās izglītības un zinātnes finansēšanu. Šobrīd, pēc viņa teiktā, pietrūkst ilgtermiņā vērstas sistēmiskas pieejas šiem jautājumiem. «Šobrīd tiek gatavots Nacionālais attīstības plāns nākamajam termiņam. Tas atkal būs virsrakstu apkopojums, tomēr jācenšas, lai tajā iekļautu vismaz vienu rindiņu, ka attīstīs arī augstāko izglītību un zinātni. Te jau ir tas joks, ka zinātniskajā pētniecībā ir dažādas jomas un arī jaunos tautsaimniecībai nepieciešamos produktus attīsta noteiktā laika periodā. Visgarākais termiņš ir jaunu medikamentu radīšanā, tie ir 15–20 gadi, kas attiecīgi prasa visu šo laiku nepārtrauktu finansējumu. Ja kādu gadu finansējums pārtrūkst, tas nozīmē, ka šī izstrāde faktiski beidzas un pēc tam viss jāsāk no jauna. Tas nozīmē, ka pētniecībai un attīstībai nepieciešamajiem līdzekļiem jābūt pieejamiem nepārtraukti,» uzsver RTU rektors.
Viņš arī atgādina, ka augstākā izglītība, nevis tikai tehnikumi un kompetences centri, ir pamats tautsaimniecības attīstībai. «Mūsu nav daudz, tāpēc – jo vairāk būs uzņēmēju, kuri ražos pasaulē konkurētspējīgas preces, jo mūsu kopējā labklājība būs daudz augstāka. Turklāt mums jāiemācās amerikāņu pieeja, ka pēc pirmās biznesa neveiksmes nevajag uzskatīt sevi par neveiksminieku. Ir jāmēģina vēl un vēl, kamēr izdodas. Un teju ikkatram ir potenciāls, ka izdosies. Taču, kā jau minēju, pats svarīgākais un nereti izšķirošais faktors ir augstākā izglītība.»
Intervijā rektors iezīmē arī RTU nākotnes attīstības plānus – stratēģisko virzību ne vien uz ceturtās paaudzes (viedā digitalizācija), bet arī piektās paaudzes universitāti, kur viens no pamatiem ir viedo pārmaiņu vadība, un Ķīpsalas studentu pilsētiņas otrās kārtas pabeigšanu.
Visa intervija lasāma 3. jūnija laikrakstā «Diena».
Ribickis: augstākajai izglītībai ir izšķiroša nozīme attīstībā (Diena, 03.06.2019.)
Ribickis: augstākajai izglītībai ir izšķiroša nozīme attīstībā 2 (Diena, 03.06.2019.)
