Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Parādīt izvēlni
Inženierekonomikas un vadības fakultāte

RTU pētnieki palīdzēs atpazīt un vadīt stresu darbā

19. septembris
.
.
Par stresu darba vietā RTU Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka stāstīja arī aizvadītajā sarunu festivālā LAMPA. Foto: no RTU arhīva

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki starptautiskā projektā izstrādā īpašus apmācības moduļus un praktiskus rīkus, kas palīdzēs organizācijām un darbiniekiem visā Eiropā atpazīt, novērst un izvairīties no negatīva stresa darba vietā.

«Pēdējā laikā bieži sūdzamies par stresu. Bet stress būtu jāuztver kā normāla ikdienas sastāvdaļa. Reizēm tas var kalpot arī mērķa sasniegšanai. Stress var motivēt jūs saņemt paaugstinājumu darbā vai noskriet maratona pēdējo kilometru. Bet, ja neprotam atpazīt un vadīt stresu un tas kļūst ilgstošs, tad tas var nopietni ietekmēt darba kvalitāti un arī veselību. Ikvienam ir dažādi stresa izraisītāji. Saskaņā ar dažādām aptaujām stress darbā ir saraksta augšgalā, un stresori ir dažādi – gan liela darba slodze, garas darba stundas, pārāk liela atbildība, slikta vadība, nesaprotami sasniedzamie rezultāti, nav iesaistes lēmumu pieņemšanas procesā, diskriminācija u.c. Ikkatra stresa līmenis atšķirsies atkarībā no personības un tā, kā reaģējat uz situācijām. Stress darba vidē veidojas  no vairākiem ilgstošiem kairinātājiem, pat no ikdienišķiem sīkumiem, un tad lēnām sāk velties uz priekšu kā milzu sniega bumba, ja laikus nepamanām stresa izraisītājus jeb stresorus, ko ir jāprot atpazīt un ieraudzīt,» saka RTU Personāla nodaļas vadītāja, Inženierekonomikas un vadības fakultātes pētniece un doktorantūras studente Zane Rostoka. 

Rada miljardos mērāmus zaudējumus

Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas pat darbojas kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Tas pasliktina darbinieku darba spējas un darba mūža ilgumu – viņi ātrāk nogurst, strādā paviršāk, pieļauj kļūdas, vairāk slimo, cieš no depresijas. Ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas ap 617 miljardu eiro apmērā, teikts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras ziņojumā «Ar darbu saistītā stresa un psihosociālo risku izmaksu aprēķināšana». Šo summu veido izmaksas par darba kavēšanu, produktivitātes zudumu, veselības aprūpi, invaliditātes pabalstiem. Cits aģentūras visā Eiropā veikts pētījums rāda, ka stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma ap 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai daļā šo uzņēmumu vai organizāciju ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, trūkst kompetenču un speciālistu. 

Samazināt vismaz par 10%

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte ir viena no partnerēm Erasmus+ līdzfinansētā starptautiskajā projektā «Vadības kompetenču pilnveide izcilībā balstītai stresa novēršanai un darbam organizāciju ilgtspējīgai attīstībai Eiropā» (Improving management competences on Excellence based Stress avoidance and working towards Sustainable organisational development in Europe – IMPRESS). Projektā zinātnieki un eksperti no Vācijas, Spānijas, Latvijas un Īrijas universitātēm un organizācijām izstrādā risinājumu kopumu, kas ļauj gūt izpratni par to, kā stress ietekmē visus uzņēmējdarbības aspektus, piemēram, vadības stilu, darba kavējuma izmaksas, darba organizāciju, darba un privātās dzīves līdzsvaru, demogrāfiskās izmaiņas, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, informācijas plūsmu, kā arī palīdz identificēt stresa riska faktorus un preventīvi tos novērst. 

Jau ir veikts plašs pētījums visās projekta dalīvalstīs, lai noskaidrotu, kādi individuālie faktori darba vidē veido iesaistīšanos un apmierinātību (motivāciju), analizējot mijiedarbību tādiem organizācijas vadības procesiem kā darba saturs/uzdevumi, darba nosacījumi un slodze, komanda un sadarbība, amata loma un atbildība, attieksme un uzvedība, organizācijas klimats un sadarbība, kontrole un skaidrība, vadītāja loma un atbalsts, labizjūta (well-beeing) un stress, darbinieku apmierinātība un iesaiste. 

Pētījumā analizēti šie procesi mijiedarbībā ar individuāliem faktoriem. Pētījums Latvijā uzrādījis, ka tāds faktors kā «skaidrība un kontrole» tiek vērtēts augstāk nekā «vadība un atbalsts». Tomēr faktoram «vadība un sociālais atbalsts» ir lielāka ietekme uz «labklājību un spriedzi». Tādi faktori, kā «organizācijas vide un kultūra», «loma un atbildības līmeņi» un «darba apstākļi un darba slodze» būtiski ietekmē labklājību, kā arī iesaistīšanos un apmierinātību. Kā galvenos stresa faktorus respondenti min nepietiekamu darba plānošanu, pārmērīgu darba slodzi, pretrunīgas prasības un neskaidri noteiktus darba pienākumus, arī lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darbiniekiem, neiesaistot viņus šajā procesā, neefektīvu komunikāciju, vadības un kolēģu atbalsta trūkumu u.c. Kopumā augstu spriedzes līmeni apstiprināja vien 2,1%, bet augstu iesaistīšanos un apmierinātību darbā – 56,8% pētījuma respondentu no Latvijas. 

Šovasar izstrādāti arī mācību moduļi, kuru aprobēšana sāksies rudenī. RTU pētnieki atbilstoši savām kompetencēm izstrādājuši moduļus, kas ietvers šādas tēmas: stress, stresori, to atpazīšana darba vidē, darba vides procesu organizēšana, darba apstākļu ietekme uz produktivitāti, izmaiņas darba saturā un vidē, jaunu darba formu (piem., attālināts darbs) vadīšana, darba slodzes un darba procesu pārvaldīšana, organizācijas darba vide, kultūra, komandas sadarbība, darbinieka attieksme un uzvedība, prasības un uzdevumi darbiniekam, to atbilstība darba slodzei u.c. 

Latvijā tiks aprobēti gan moduļi, ko izstrādājuši Latvijas, gan citu dalībvalstu pētnieki. Plānots, ka tos aprobēs RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes studenti un nozares eksperti.

Pēc aprobēšanas visi moduļi tiks apvienoti inovatīvā stresa novērtēšanas un pārvaldīšanas rīkā. Tas ļaus atpazīt un novērtēt stresa līmeni, ar elektronisku apmācību materiālu palīdzību noskaidrot, kā novērst individuālu stresoru palielināšanos, bet ar speciālu testu – novērtēt sasniegtās izmaiņas. IMPRESS mērķis ir samazināt stresa cēloņus par 10%, kas Eiropas ekonomikai 2035. gadā varētu ļaut ietaupīt vairāk nekā desmit miljardus eiro. 

Kas rada stresu darbā? 

Digitālo pārmaiņu laikmetā, kad arvien vairāk procesu tiek automatizēti un daudz tiek runāts par robotiem, kuri atņems darbu cilvēkiem, digitalizācija ir tikai viens no stresoriem. Turklāt lielā mērā stresu raisa nevis jaunās tehnoloģijas kā tādas – dažādi pētījumi liecina, ka sabiedrība ir atvērta jauninājumiem –, bet gan vadītāju nepietiekamās zināšanas to lietošanā un darbinieku nesagatavošana jaunajiem darba apstākļiem. Pētnieki secina, ka būtisks stresors darbā ir darba nosacījumi, neskaidri un nesakārtoti procesi, tā sauktais multitaskings un pārtraukumi darba procesā. 

«Nereti lepojamies, ka spējam veikt vairākus darbus vienlaicīgi. Varam sapulces laikā atbildēt uz e-pastiem, zvaniem, risināt it kā neatliekamas problēmas. Vai tiešām mana iesaiste ir nepieciešama nekavējoties? Varbūt šo jautājumu var atrisināt nedaudz vēlāk, nepārtraucot sākto darbu? Kā plānojam savu darba laiku? Vai izmantojam vienu plānotāju darba un privatās dzīves aktivitātēm? Vai saliekam sanāksmes vienu pēc otras, bet dienas izskaņā nevaram saprast, kad izdarīt to, par ko esam vienojušies sanāksmēs? Un sanāksmju laikā esam vēl iesākuši risināt citus darba uzdevumus e-pastos, paralēli īsziņās kārtojot arī ģimenes aktivitātes. Nereti netiek ieplānots laiks, lai veiktu darbus, ko esam uzņēmušies realizēt. Tā rodas laika trūkums un neplānoti garas darba stundas, bet pārslodze rada stresu,» ar ikdienišķu piemēru situāciju iezīmē RTU pētniece. 

Stresu rada arī iesaistīšanās procesos, kuru izpildei trūkst kapacitātes. «Šķiet, vēsturiski latvieši sevi apzinās kā apzinīgus izpildītājus – bieži ir grūti pateikt nē. Nav runa par atteikšanos kaut ko darīt, bet par plānošanu. Situācijā, kad saņemam kārtējo jauno darba uzdevumu, pareizi būtu izvērtēt kapacitāti, resusrus un pašam sev arī pateikt – es paveikšu iesākto darbu un tad uzņemšos nākamo. Ta vietā nereti mēs uzņemamies visus darbus, strādājam daudzuzdevumu (multitasking) režīmā un velkam laiku, nespējot visu paveikt noteiktajos termiņos. Rezultātā cieš pilnīgi visi. Ja mēs mācētu labāk plānot darba resursus, mēs paveiktu vairāk,» turpina Z. Rostoka. Viņa arī norāda, ka, sakārtojot procesus, iespējams izvairīties no virknes nevajadzīgu darbību, kuras tiek veiktas ieraduma pēc, prasa lielus cilvēku, laika un finanšu resursus, bet pēc būtības ir novecojušas, nelietderīgas. 

Tiesa, darbinieku atslogošana no kādiem ilgstoši veiktiem pienākumiem var radīt viņos stresu, jo cilvēki baidās par sevi un savām spējām apgūt jaunas kompetences, īpaši tas vērojams gados vecāku darba ņēmēju vidū. «Lielu stresu rada nestabilitāte par nākotni. Lielās organizācijās tiek īstenotas dažādas pārmaiņas, neiesaistot darbiniekus un kārtīgi viņiem neizstāstot, kas tiks mainīts. Darbiniekiem ir savi pieņēmumi, viņi baidās no atbrīvošanas no darba, kamēr vadītājam ir pavisam citi plāni, tikai savā aizņemtībā viņš to nav pastāstījis darbiniekiem,» saka Z. Rostoka. Vadītājiem šobrīd ir jāmāk rīkoties gudri, viņa piebilst, sakot, ka ir vērojama tendence pieaugt vadītāju vēlmei izglītoties, meklēt atbildes, jo arī darba tirgū valda krīze, nav pietiekami brīvu darba roku 

Jauna motivācija

Vadītājiem šobrīd lielāko stresu rada darbinieku nepietiekamība, ir sarežģīti piesaistīt speciālistus, motivēt gados jaunos darba ņēmējus. «Darbinieki uzstāda augstas prasības, īpaši gados jauniem darba ņēmējiem ir lielas ambīcijas, visi grib no pirmās darba dienas lielu algu un vadīt. Jauniešiem darba vidē ļoti būtisks ir interesants darba saturs, bet nereti arī trūkst pašiniciatīvas bez vadītāja instrukcijām uzņemties papildu pienākumus. Gados jaunie darba ņēmēji dara darbu, kamēr tas viņiem ir interesants, viņi ir atvērti, ceļo, pastrādā pie viena darba devēja, pie otra,vēlas baudīt dzīvi, neuzņemoties liekas saistības,» uz darbinieku motivācijas izmaiņām norāda RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes pētniece. Viņa atzīst – vadītāji nereti ir apjukuši un nezina, kā šādu darbinieku vadīt. Proti, vadītāji prasmīgi spēj vadīt neapzinātos (higiēnas) motivācijas faktorus: atlīdzību un darba apstākļus. Bieži darba devēji un arī darbinieki galvenokārt operē ar finanšu un citiem materiāliem motivatoriem. Tomēr būtiski ir prast novērtēt un vadīt neapzinātos motivatorus – organizācijas kultūru, vērtības un mērķus, vadības spēja pārstāvēt vērtības, izvirzīt mērķus, motivēt un attīstīt komandu, iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanas procesā; piederības sajūtu, profesionālās attīstības, karjeras (horizontālās un vertikālās) izaugsmes iespējas, ieskaitot apmācības un spēju attīstības programmas, darba un personīgās dzīves integrāciju, to savstarpējo sasaisti; profesionālo darbību kā pašizpausmi. Motivatori ir mainīgi un attīstās līdz ar ekonomisko un sabiedrības izaugsmi. Šodien darbiniekiem motivācijas centrā ir darba mērķis, misija, un darba un personīgās dzīves integrācija. 2014. gadā Deloitte University Press publicēts starptautisks pētījums liecina, ka mūsdienās darbiniekus darba saturs motivē divreiz vairāk nekā karjeras ambīcijas. 

Vienlaikus RTU Personāla nodaļas vadītāja uzsver, ka pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri jau minētās digitalizācijas dēļ ir palikuši bez darba, ir stabils darba resurss, kas šobrīd Latvijā netiek pietiekami izmantots. Viņa aicina uzmeklēt, iedrošināt un atbalstīt viņus pārmaiņām, jo šie cilvēki parasti ir rūpīgi un vērsti uz rezultātu, tādēļ kā speciālisti vai rutīnas darba veicēji ir uzņēmumam vērtīgi. 

Izmantot pieredzi, apmācības un uzdevumus

Projektā IMPRESS veiktais pētījums liecina, ka stresori visā Eiropā ir līdzīgi, taču nedaudz atšķiras to intensitāte, proti, kura faktora ietekme ir lielāka. Piemēram, Eiropas valstīs lielāku stresu rada sieviešu un vīriešu vienlīdzības nodrošināšana darba vidē, savukārt Latvijā šī problēma nav tik aktuāla, lai gan atalgojums par vienu un to pašu darbu sievietēm un vīriešiem joprojām atšķiras, zina teikt Z. Rostoka. Savukārt Latvija atšķiras ar darba vidi un savstarpējo attiecību kultūru – mēs esam noslēgtāki, vairāmies runāt par nepatīkamo, atmosfēra darbā nav tik brīva, līdz ar to pastāv lielāks risks nobriest konfliktam. 

Izstrādājot mācību moduļus IMPRESS, tiek ņemts vērā, ka tiem jābūt vienlīdz efektīviem visā Eiropā. RTU speciālisti tajos apvienojuši gan teoriju un zinātniski pamatotus atklājumus, gan dažādu ekspertu pieredzi un praktiskus uzdevumus, lai gan darba devēji, gan darbinieki spētu uzreiz atpazīt stresorus un pieņemt pareizo lēmumu to mazināšanai. Aprobācijas laikā tiks ņemta vērā arī vietējo un ārvalstu lietotāju un ekspertu pieredze. 

Projekts noslēgsies nākamā gada rudenī. 

Informācijai
Vadības kompetenču pilnveide izcilībā balstītai stresa novēršanai un darbam organizāciju ilgtspējīgai attīstībai Eiropā
Projekts Nr. 588315-EPP-1-2017-ES-EPPKA2-KA
Finansējums: Erasmus+
Partneri: GAIA-Basku zemes elektronikas un informācijas tehnoloģiju nozares asociācija, Barselonas Universitāte, Minhenes Tehniskā universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca», biedrība «Eurofortis», «IBK Management Solutins GmbH.», «The International Industrial Consult IIC AG», Waterford Chamber of Commerce, nevalstiskā organizācija «Mutualia»
Īstenošanas laiks: 01.11.2017. – 31.10.2020.
Avots: RTU, IMPRESS

Par to, kā tikt galā ar stresu darba vidē, var uzzināt arī Latvijas Radio raidījumā «Kā labāk dzīvot» (19.09.2019.)

Kopīgot rakstu

Ziņas

_