Lai izstrādātu pilnīgu, skaidru, saprotamu un samērīgu nodokļu regulējumu darījumiem ar kriptovalūtām, nepieciešams veicināt aktīvu sociālo dialogu, iesaistot šajā procesā kriptoaktīvu tirgus subjektus; par neskaidriem jautājumiem jāveic pētījumi sadarbībā ar Latvijas augstskolām un pētniecības institūtiem. Tā žurnālā «iFinanses» pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pasniedzēja Justīna Hudenko.
Kopā ar kolēģi Māri Jurušu viņa žurnāla «iFinanses» rubrikā «Nodokļu smilšu kaste», kas tapusi sadarbībā ar RTU Muitas un nodokļu katedru, turpina analizēt tuvā nākotnē sagaidāmus izaicinājumus nodokļu jomā tehnoloģiju attīstības rezultātā. M. Jurušs, noslēdzot vairākos žurnāla numuros risinātu sarunu par darījumiem ar kriptovalūtam, norāda uz vairākām vājajām vietām: «Decentralizēta darījumu reģistrācija un lietotāju anonimitāte neļauj identificēt darījuma vietu un nodokļu maksātāju, platformas nav pakļautas normatīvajam regulējumam, jo var tikt nodibinātas ārpus jebkādas jurisdikcijas, darījumu vērtība nav identificējama, jo tā mainās atkarībā no izvēlētā maiņas punkta un laika. Turklāt blokķēdes platformas uzturēšanas izmaksas ir līdzīgas parasto transakciju izmaksām, tātad no mikroekonomikas viedokļa tas nav viennozīmīgi izdevīgāk. Savukārt no makroekonomikas viedokļa alternatīvi maiņas līdzekli pavājina nacionālās valūtas un rada telpu ēnu ekonomikai.»
Savukārt J. Hudenko uzsver, ka kriptoaktīvu stiprās puses – drošība, transakciju ātrums, aizsardzība no inflācijas, ja darījumā ir iesaistītas puses ar nestabilu naudas sistēmu, vienkārša reģistrācija u.c. – ir kā radītas tieši sadarbības ekonomikai. «Protams, tikai pie nosacījuma, ka kriptoaktīvus izmanto godprātīgi. Tāpēc jādod iespēja kriptoaktīvu platformām attīstīties, tādā veidā radot attīstības iespējas tautsaimniecībai kopumā,» viņa piebilst.
RTU IEVF pasniedzēji arī piedāvā aptuvenu nodokļu piemērošanas attīstības shēmu darījumiem ar kriptovalūtam. Tā paredz, ka Finanšu ministrija, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), varētu uzņemties pilnveidot nodokļu piemērošanu darījumos ar kriptoaktīviem divos virzienos – uz leju, pakāpeniski attīstot jau izstrādātās vadlīnijas «Nodokļu piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu», un uz augšu, iesaistoties Eiropas Parlamentā, Finanšu darījumu darba grupā un citās sadarbības platformās. Eiropas līmenī varētu būt jārisina jautājumi, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot kriptoaktīvus.
Žurnāla «iFinanses» jūlija numura raksts «Darījumi ar kriptovalūtām – nodokļu risinājumi» – 52.lpp.
Žurnāla «iFinanses» jūlija numura raksts «Darījumi ar kriptovalūtām – nodokļu risinājumi» – 53.lpp.
Žurnāla «iFinanses» jūlija numura raksts «Darījumi ar kriptovalūtām – nodokļu risinājumi» – 54. lpp.
Žurnāla «iFinanses» jūlija numura raksts «Darījumi ar kriptovalūtām – nodokļu risinājumi» – 55. lpp.
«iFinanses» šopavasar aizsāka jaunu rubriku «Nodokļu smilšu kaste», popularizējot studentu zinātniski pētniecisko darbību. Tajā studentiem kopā ar J. Hudenko un M. Jurušu dota iespēja dalīsies pārdomās par blokķēdēm, mākslīgo intelektu, digitālo identifikāciju, kolektīvo finansēšanu, čatbotiem, bezseguma naudu, viedlīgumiem un citām aktuālām tēmām.
RTU ir vienīgā mācību iestāde Latvijā ar starptautiski akreditētu studiju programmu «Muitas un nodokļu administrēšana», kurā var iegūt augstāko izglītību muitas un nodokļu jomā. Unikālā studiju programma veidota sadarbībā ar PMO un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu un muitas iestādēm. Tā ir pirmā pasaulē atzītā muitas un nodokļu administrēšanas studiju programma, kas saņēmusi PMO sertifikātu par atbilstību šiem standartiem.
RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes SESMI institūtā muitnieku apmācība notiek kopš 1994. gada, savukārt nodokļu speciālistu apmācība – kopš 2004. gada.
