Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Parādīt izvēlni
Inženierekonomikas un vadības fakultāte

Digitālajā laikmetā augstākajā izglītībā jāmainās gan studiju saturam, gan formai

29. marts, 2019
.
.
.

Latvijas augstākajai izglītībai jāmainās atbilstoši digitālā laikmeta prasībām. Šāda atziņa dominēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā konferencē «Pārmaiņas ilgtspējīgai augstākajai izglītībai», kurā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, Latvijas augstskolu rektori, industrijas pārstāvji un citi interesenti. 

Lai Latvijas augstskolas spētu konkurēt starptautiskajā tirgū, ir jāmainās gan studiju saturam, gan formātam, jo studenti kļūst prasīgāki un vēlas iegūt mūsdienīgu studiju saturu, kā arī iespēju studiju procesu pagarināt vai saīsināt, pielāgojot to savām vajadzībām. Tāpat pieaug studentu pieprasījums pēc studijām e-vidē. 

«Varbūt nākotnē mainīsies pats augstskolu koncepts — pasniedzēji kļūs svarīgāki par augstskolu, viņi kļūs par zināšanu producentiem. Un universitātes kļūs par «producentu apvienību»,» — futūristiskas vīzijas konferencē zīmēja «Swedbank Group» digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš. Viņš apliecināja, ka mainīsies arī zināšanu apguves paradumi — jaunās tehnoloģijas ļaus mācīties ātrāk un mākslīgais intelekts ļaus pielāgoties cilvēka individuālajām mācīšanās īpatnībām. 

Ņemot vērā studentu vēlmes, RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps ieteica augstskolām nodrošināt plašākas iespējas studējošajiem izmantot «atvērto» studiju programmu priekšrocības, dodot iespēju studentiem noteiktā studiju programmā izvēlēties studiju priekšmetus, formātus un studiju ilgumu. Tāpat viņš iesaka universitātēm kļūt atvērtākām jaunajām tehnoloģijām un studiju procesā arvien vairāk izmantot tādus risinājumus kā virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts un «nopietno» spēļu sniegtās iespējas. Savukārt spējīgākajiem studentiem jānodrošina īpašas «talantu» studiju programmas. 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzina, ka mācībās vispārizglītojošajā skolā un studiju procesā ir svarīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, un akcentēja, ka izglītībā nepieciešams aktualizēt pedagogu līderību. 

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens atzina, ka augstākajā izglītībā sasniegtais patlaban ir adekvāts ieguldītajam finansējumam. Viņš ieteica zinātniekiem vairāk iesaistīties valsts attīstības stratēģiskajā plānošanā un universitātēm kļūt par ekonomikas dzinējspēku, integrējot gan start-up sistēmu, gan arī analizējot, kā attīstās industrijas nozares un to attīstībai pielāgojot studiju programmas.  

Konferencē izskanēja arī ieteikums arvien lielāku lomu pievērst uzņemto studentu profesionālās sagatavotības līmenim, paaugstinot jauno studentu uzņemšanas prasības, lai celtu studiju procesa kvalitāti un samazinātu studentu atbirumu. 

A. Zeps arī akcentēja, ka svarīgi īstenot pakāpenisku augstākās izglītības institūciju konsolidāciju un ciešākas stratēģiskās sadarbības īstenošanu, kā arī veicināt pētniecībā iegūto rezultātu izmantošanu studiju satura veidošanā un specializāciju, ieguldījumus veicot potenciāli spēcīgākajos virzienos. 

Konferencē tika minēts arī Igaunijas piemērs. Kaimiņvalsts Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes un valodas politikas jautājumos Indreks Reimands stāstīja, kā Igaunijā ieviests bezmaksas augstākās izglītības modelis, un uzsvēra, ka augstskolas ar valdību panākušas politisku vienošanos — studentu skaita kritums demogrāfijas dēļ neietekmēs augstskolu finansējumu no valsts budžeta.  

Savukārt industrijas pārstāve — Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska — apliecināja, ka nozarei rūp jauno speciālistu sagatavošana augstskolās, taču par to ir jāsāk domāt jau sākumskolā, tāpēc industrija iesaistās aktivitātēs, lai jauniešus ieinteresētu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs. 

Viņas sacīto, ka industrijai nepieciešami darbinieki, apliecināja RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Agris Ņikitenko, stāstot, ka IT studentus darba devēji «izķer kā karstus pīrādziņus». Diemžēl tas rada arī negatīvu tendenci — bakalaura grāda ieguvēji strādā un vairs nevēlas turpināt studijas, tāpēc sarūk maģistrantu skaits, kas, savukārt, mazina jauno zinātnieku skaitu. 

Konferencē izteiktās atziņas un priekšlikumi tiek apkopoti, lai iesniegtu Saeimas atbildīgajām komisijām un Izglītības un zinātnes ministrijai. Konferences gaisotne apliecināja, ka lēmumu pieņēmēji izprot izglītības nozīmi valsts attīstībā, jo, kā sacīja A. Ašeradens, «šobrīd mums nav svarīgāka jautājuma par augstākās izglītības attīstību».

«HE reforms in Estonia: lessons learned» Indrek Reimand

«Izglītības attīstības tendences un to ietekmējošie faktori Latvijā un pasaulē» Artūrs Zeps

«Nozares un universitāšu sadarbība» Raina Dūrēja-Dombrovska

«Virzītājspēki un tendences» Ģirts Bērziņš

«Zinātniskās pētniecības ietekme uz mācību procesu» Agris Ņikitenko

Konference «Pārmaiņas ilgtspējīgai augstākajai izglītībai»

Konference «Pārmaiņas ilgtspējīgai augstākajai izglītībai» notika Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Rīgas Tehniskās universitātes efektīvas pārvaldības attīstība» (8.2.3.0/18/A/012) ietvaros.

Konference «Pārmaiņas ilgtspējīgai augstākajai izglītībai» notika Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Rīgas Tehniskās universitātes efektīvas pārvaldības attīstība» (8.2.3.0/18/A/012) ietvaros.  

 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

29. marts, 2019 plkst. 11:41

Līdzīgi raksti

Jaunumi