Inženierekonomikas un vadības fakultāte
Parādīt izvēlni
Inženierekonomikas un vadības fakultāte

Būt daļai no universitātes uz mūžu

20. jūnijs
.
.
Lielākā daļa absolventu vēlas sadarboties ar savu universitāti, savā promocijas darbā secinājusi RTU Absolventu asociācijas izpilddirektore Anita Straujuma

20. jūnijā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) jau trešo reizi norisināsies viens no gada iespaidīgākajiem un saviļņojošākajiem notikumiem – Lielais izlaidums, kad Arēnā Rīga diplomus saņems aptuveni 1257 RTU studentu, piepulcējoties RTU absolventu kuplajai saimei. Daļa no viņiem turpinās studijas nākamajā akadēmiskajā līmenī, taču daļa universitāti atstās. Jautājums – vai absolventi saglabās saikni ar savu Alma Mater arī pēc tās absolvēšanas? 

Latvijā pamazām attīstās absolventu asociāciju tradīcijas – pasaulē izplatīts universitāšu un absolventu sadarbības koncepts privāto līdzekļu piesaistīšanai augstākās izglītības un pētniecības attīstībai. Tomēr pie mums, līdzīgi kā citviet Baltijā un Ziemeļvalstīs, absolventi biežāk izvēlas savās augstskolās investēt zināšanas, nevis finanšu līdzekļus.

Senas tradīcijas

ASV, kur Jeilas universitātē pirmā absolventu asociācija tika nodibināta jau 18. gadsimtā, tās kļuvušas par tikpat organisku augstākās izglītības iestāžu sastāvdaļu kā, piemēram, rektorāts. Finansējuma piesaiste no absolventiem ir miljonos mērāma industrija, kas apaugusi ar dažādiem pakalpojumiem un biznesu. Līdzekļi veiksmīgi tiek piesaistīti gan studiju un pētniecības infrastruktūrai, gan zinātnes attīstībai – jaunu laboratoriju un izpētes centru izveidei, ēku būvniecībai, lietišķiem un fundamentāliem pētījumiem, stipendijām u.t.t. Arī Apvienotajā Karalistē ir vērā ņemamas absolventu asociāciju tradīcijas, kuras nostiprinājušās, mainoties augstākās izglītības finansējuma modelim, proti, samazinoties publiskajam finansējumam.

Arvien aktīvāk ziedojumu kultūru sāk attīstīt arī Ziemeļvalstu universitāšu absolventu asociācijas, kurām tas ir izaicinājums augstākajai izglītībai un pētniecībai atvēlētā dāsnā publiskā finansējuma dēļ. Līdz šim Ziemeļvalstīs absolventu asociācijas attīstījušas tīklošanos, īstenojušas kopīgus uzņēmējdarbības un zinātnes projektus, lielu uzmanību pievērsušas mentoringa aktivitātēm, bet šobrīd ar dažādām iniciatīvām sāk piesaistīt privāto finansējumu. Tiek izmantoti dažādi paņēmieni, teiksim, finansējums tika vākts cēlam mērķim, piemēram, Karolinskas institūta vēža izpētes centram Zviedrijā. Savukārt Helsinku Universitāte Somijā izmantoja motivācijas sistēmu – pirms vairākiem gadiem tā vienojās ar valdību, ka pretim katram absolventu ziedotajam eiro tā liek trīs eiro valsts finansējuma. Absolventos pozitīvu atsaucību radīja fakts, ka viņu nauda trīskāršosies.

Izpratne tikai veidojas

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē izstrādātajā promocijas darbā «Zināšanu vadības pielietojums absolventu ilgtermiņa iesaistei augstākās izglītības un pētniecības iestādēs» apzināju absolventu organizēto kustību vēsturi un pētīju, kādas sadarbības formas starp universitāti un tās absolventiem ir un var būt veiksmīgas Baltijā un vai mēs varam tieši pārņemt ASV un Apvienotās Karalistes pieredzi. Mēs vēl nevaram sagaidīt, lai lielo universitāšu absolventu asociāciju, kas Latvijā izveidojušās pēdējo desmit gadu laikā – RTU pirms septiņiem gadiem –, darbība būtu tikpat vērienīga kā iepriekš minētajās valstīs. Turklāt sabiedrībā izpratne tikai veidojas, nereti ir pārpratumi pat par terminoloģijas lietošanu. Man ir gadījies telefonsarunās, uzrunājot absolventus, dzirdēt: «Ziniet, es neesmu absolvents, es jau esmu pabeidzis universitāti.»

Lietuva un Igaunija šajā ziņā mums nav priekšā – Lietuvā ir divas universitātes, kur ir absolventu asociācijas ar izveidotu organizācijas struktūru un vismaz vienu darbinieku. Igaunijā ir līdzīga situācija, reti kurā ir algoti darbinieki, viens no izņēmumiem – Tallinas Tehnoloģiju universitāte. Latvijā izveidota gan RTU, gan Rīgas Stradiņa universitātes absolventu asociācija, gan Latvijas Universitātes Absolventu klubs.

Dalīties zināšanās

Aptaujājot Baltijas universitāšu absolventus, secināju, ka lielākā daļa vēlas sadarboties ar savu universitāti. Tiesa, vēlmi un gatavību ziedot līdzekļus pauda tikai 10% pētījuma dalībnieku. Te gan jāņem vērā, ka Latvijā cilvēku gatavība iesaistīties sabiedriskajās organizācijās ir ļoti zema, ko rāda arī pētījumu centra SKDS dati. Arī pasaules ziedošanas indeksā Latvija ierindojas pēdējās vietās (World Giving Index 2018 – Latvija ieņem 137. vietu no 144 valstīm).

Daudz vairāk ir tādu absolventu, kuri ir un būtu gatavi dalīties ar zināšanām. Uz šiem rezultātiem var skatīties dažādi – nereti ziedot savu laiku universitātei ir dārgāk, nekā iedot naudu, īpaši tas attiecas uz uzņēmējdarbībā aktīvi iesaistītiem cilvēkiem. Tāpat uz šiem datiem var skatīties no aspekta, ka sabiedrība vēl nejūtas komfortabli dalīties ar finanšu līdzekļiem, kamēr savas zināšanas vērtē augstu un ir gatava tās nodot tālāk. Turklāt dalīšanās ar zināšanām var notikt dažādos līmeņos – profesionāļi var gan citus absolventus un studentus iepazīstināt ar savu pieredzi darba tirgū, gan stratēģiskā sadarbībā ar universitāti sniegt konsultācijas par aktuālo darba tirgus pieprasījumu, līdzdarboties pētniecībā utt.

Izveidot mentoringa sistēmu

Dalīšanās zināšanās jau notiek – asociācija organizē dažādus pasākumus, kas ved absolventus atpakaļ uz universitāti, ļauj iepazīties, veidot sadarbību savā starpā vai ar universitāti, integrēties universitātes aktivitātēs. RTU Absolventu asociācija ir sabiedriska organizācija ar valdi deviņu cilvēku sastāvā, kuri pārstāv dažādas industrijas un absolventu kopas, piemēram, ir uzņēmēji, valsts sektora darbinieki, RTU un filiāļu darbinieki. Tas veicina sadarbību dažādās formās, piemēram, pēc uzņēmēju iniciatīvas sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku tiek rīkotas zinātnieku prezentācijas uzņēmumiem. Tiek organizētas vizītes uzņēmumos, tajā skaitā kā studiju procesa sastāvdaļa, ļaujot studentiem dzīvē redzēt, kā notiek dažādi procesi, bet uzņēmumiem – piesaistīt darbiniekus. Vizītes ir vērtīga pieredze arī absolventiem. Viens no aktīvākajiem asociācijas biedriem reiz atzina, ka nav daudz citu iespēju tikt uzņēmumos pie tāda līmeņa vadošajiem darbiniekiem un apskatīt ražošanu, kā tas izdarāms ar asociācijas atbalstu. Tiek organizēti arī dažādi semināri, sporta un atpūtas pasākumi. Ļoti būtisks asociācijas ieviests pasākums, kas šogad notiks jau trešo reizi, ir RTU Lielais izlaidums, kas vienkopus pulcēs 1257 absolventu no visām deviņām fakultātēm, pasniedzējus, darbiniekus un vairāk nekā 7000 viesu. Tas ļauj apzināties RTU varenību un daudzveidīgās iespējas.

Šobrīd esam ļoti apņēmīgi ieviest arī mentoringa sistēmu. RTU izveidota absolventu sadarbības platforma «RTUconnect», ap 20% tās lietotāju ir izteikuši vēlmi kļūt par mentoriem kā studentiem, tā citiem absolventiem. Mēs vēlamies veicināt mentoru reģistrāciju, attīstīt drosmi, apņēmību, izpratni par šo procesu, veidot atbalstošu vidi, piemēram, savedot kopā pieredzes pārņēmējus ar mentoriem, veidojot sadarbību ar uzņēmumiem, organizējot pasākumus, kur iepazīties ar mentoru pieredzes stāstiem utt.

Reputācijas nozīme

Piesaistot absolventus, universitāte iegūst daudz par universitāti informētu un tai lojālu cilvēku, kuri turpina paši izglītoties, mudina to darīt savus bērnus un kolēģus. Tāpat tiek iegūta pieeja viņu zināšanām un prasmēm. Savukārt absolventiem tā ir iespēja piekļūt universitātes vērtībām – uzrunāt topošos profesionāļus, noskatīt labākos nākotnes darbiniekus un notestēt tos praksēs, veidot sadarbību ar pētniekiem, RTU Dizaina fabriku.  

Esmu pārliecināta, ka nākotnē absolventi universitāti bagātinās arī finansiāli. Te liela loma ir universitātes tēlam sabiedrībā. Oksfordai un citām pasaules lielajām universitātēm darbu atvieglo prestižs – tām absolventi nav jāaicina pie sevis, tie paši vēlas savu vārdu saistīt ar universitātes zīmolu. Protams, no svara ir arī tradīcijas, sabiedrības aktivitāte, labklājības līmenis, kultūra un sapratne. Ziedot vēža ārstēšanai vai dzīvnieku patversmei pārtikas iegādei – tas ir ziedojums ar uzreiz redzamu rezultātu. Ziedot universitātei – tā ir investīcija, kurai nav tūlītēja rezultāta. Tāpēc jāvairo sabiedrībā izpratne par to, ka mums ir jādeg par zinātni un ka bez tās mūsu nākotne nav iespējama.

Anitas Straujumas viedoklis publicēts arī laikrakstā «Dienas Bizness» (20.06.2019.) 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

Anita Straujuma, RTU Absolventu nodaļas vadītāja un RTU Absolventu asociācijas izpilddirektore

Publikācijas datums

20. jūnijs plkst. 11:30

Līdzīgi raksti

Ziņas

_