Fakultāte dibināta 1958.gadā, kā viena no pirmajām jaunā Rīgas Politehniskā institūta fakultātēm, atdalot no Latvijas Valsts universitātes (LVU) Mehānikas fakultātes (MF).
Dekāni: doc., t. z. k. J. Kuzmins (1958–1961), doc., t. z. k. Ē. Jankops (1961–1964), doc. E. Šterns (1964–1975), doc., t. z. k. G. Obuševs (1975–1988), doc., t. z. k. J. Gerhards (1988–1990), doc., t. z. k. J. Bažbauers (1990–2001), prof. J. Gerhards (2001–2011), prof. O. Krievs no 2011.g.
Darbības pirmajos gados fakultātē ietilpa katedras, kas pastāvēja jau LVU MF – Vispārīgās elektrotehnikas un Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu, kā arī jaunizveidotās – Rūpniecības un transporta elektrifikācijas un Siltumenerģētikas. Šajās katedrās strādāja 22 mācību spēki. Fakultātē bija arī Augstākās matemātikas (iekļauta 1959/60. m. g.) un Elektrosakaru un automātikas katedras, kas 1961. gadā tika iekļautas jaunizveidotajā Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē (ASTF).
Turpmākajos gados fakultātē turpinājās specialitāšu skaita palielināšanās. 1961.g. valstī izmainīja specialitāšu nomenklatūru. Dažas specialitātes tika sadalītas uz vairākām specialitātēm, kā arī izveidoja jaunas specialitātes. Drīzumā fakultātē sāka uzņemt studentus sekojošās specialitātēs: Elektriskie tīkli un sistēmas; Elektroenerģijas ražošanas un sadales automatizācijas; Elektriskā piedziņa un rūpniecības iekārtu automatizācija; Rūpniecības uzņēmumu, pilsētu un lauksaimniecības elektroapgāde; Elektriskās mašīnas un aparāti; Rūpniecības siltumenerģētika; Siltumenerģētisko procesu automatizācija.
Pēc augstskolu reformas noteica jaunu specialitāšu nomenklatūru. Tāpēc 1988. gadā fakultātē tika izmainīti specialitāšu nosaukumi: Elektroenerģētiskās sistēmas un tīkli, Elektroapgāde, Rūpniecības siltumenerģētika, Siltumenerģētisko procesu automatizācija, Elektromehānika, Elektroenerģētisko sistēmu automātiskā vadība, Rūpniecības iekārtu un tehnoloģisko kompleksu elektropiedziņa un automatizācija.
No 1958. līdz 1971. gadam EEF bija dienas un vakara nodaļas. Neklātienes studentiem apmācību organizēja neklātienes fakultātē. 1971. gadā tika reorganizēta speciālistu sagatavošana pēc vakara un neklātienes apmācību sistēmas. Lai dotu iespēju iegūt augstāko izglītību nepārtraucot darbu, kā arī, lai samazinātu inženieru pieplūdumu Latvijā no citiem reģioniem, atvēra vakarā un neklātienes nodaļas ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē un Jēkabpilī. Esošie vakara un neklātienes studenti tika iekļauti jaunizveidotajās fakultātēs un mācību konsultatīvajos punktos.
1958.–1990. gados EEF dienas nodaļā inženiera elektriķa un siltumtehniķa diplomu saņēmuši 3644 fakultātes absolventi.
No 1990.gada līdz 2000.gadam fakultātes vēsturē bija lielo pārmaiņu un satricinājumu laiks. Tas bija laiks, kad līdz ar mūsu valsts iekārtas maiņu mainījās gan RTU struktūra un studiju sistēma līdz ar visas valsts izglītības sistēmas maiņu kopumā.
1993.g. nomainīja Elektroenerģētikas fakultātes nosaukumu uz Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte.
RTU struktūras un mācību procesa reorganizācijas gaitā Siltumenerģētikas katedrai universitātes vadība 1994.gadā piedāvāja pāriet no Elektroenerģētikas fakultātes uz Mehānikas un mašīnbūves fakultāti (tagad Transporta un mašīnzinības fakultāte).
Daļa Siltumenerģētikas katedras darbinieku palika EEF sastāvā, kur vēlāk izveidoja divas profesora grupas: siltumapgādes sistēmu profesora grupu: vadīja prof. Ivars Veidenbergs, vides zinātnes profesora grupu: vadīja prof. Dagnija Blumberga.
1996.g. nodibināja Enerģētikas institūtu, kurā iekļāva 3 katedras, kas 1998. gadā sadalījās 8 profesoru grupās. 1996.g. pie Enerģētikas institūta nodibināja Enerģētikas nodaļu, kurā katru gadu uzņem ap 25 studentiem, lai viņi apgūtu pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmu «Enerģētika un elektrotehnika» ar specializāciju elektroapgādē un elektroiekārtās.
1999. g. uz Elektrisko mašīnu un aparātu (EMA) katedras bāzes izveidojās Elektrisko mašīnu un aparātu profesora grupa, ko vadīja prof. Jānis Dirba. Tomēr prakse pierādīja, ka efektīvāka darba struktūra ir katedra un 2003. g. tika atjaunota EMA katedra.
1995.g. Teorētiskās elektrotehnikas katedra apvienojās ar Elektrotehnikas un elektronikas katedru. Apvienotā katedra saglabāja pēc nozīmes plašāko nosaukumu - Elektrotehnikas un elektronikas katedra. Par katedras vadītāju 1995.g. nozīmēja doc. Ņikitu Nadežņikovu. 1997.g. katedrā izveidoja Elektrotehnikas un Teorētiskās elektrotehnikas profesoru grupas. Par grupu vadītājiem ievēlēja doc. Ņikitu Nadežņikovu un prof. I.Matīsu. 1998.g. uz šo divu grupu bāzes organizējās Elektrotehnikas institūts. Institūtu vadīja prof. Imants Matīss.
2002.g. uz Elektrotehnikas un Teorētiskās elektrotehnikas profesoru grupu bāzes atjaunojās Elektrotehnikas un elektronikas katedra.
No 2004.g. katedru vada asoc.prof. Andris Purviņš.
Līdz 1994. gadam Automātiskās elektriskās piedziņas katedru vadīja doc. Jānis Valeinis.
No 1994. gada līdz 1998. gada aprīlim katedru vadīja prof. Jānis Greivulis.
1998. gada aprīlī katedru sadalīja 3 profesoru grupās:
2001. gada 30. aprīlī tika pieņemts RTU Senāta lēmums par Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta dibināšanu, bet 2002. gada 30. septembrī tika pieņemts RTU Senāta lēmums par jaunas – Industriālās elektronikas un elektotehnoloģiju katedras izveidošanu. Par katedras vadītāju ievēlēja profesoru Leonīdu Ribicki, kurš vienlaikus bija arī 2001. gadā dibinātā Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta direktors.
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) dzimšanas diena ir 2006. gada vasaras saulgriežos (RTU Senāta 29.06.2006. lēmums). VASSI dibināšanas priekšvēsture meklējama 1997.gadā, kad valstī notika zinātnisko un akadēmisko institūciju reorganizācija. Ar RTU Senāta lēmumu 29.09.1997. tika apstiprinātas RTU profesoru vietas, starp kurām bija divas, kas ir jāuzskata par VASSI pamatakmeņiem: «Vides zinātne» un «Siltumapgādes sistēmas». Pēc tam sekoja profesoru grupu izveide ar struktūrvienību sadalījumu pa fakultātēm (RTU Senāta 25.05.1998. lēmums).
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē tika izveidotas 2 struktūrvienības, kuru vadītājus ievēlēja profesoru padomēs:
Abu profesoru grupu vadītāji, cieši sadarbojoties, īstenoja sen loloto sapni uzsākt enerģētikā integrētas vides zinātnes nozares attīstību, sākot no mācībām bakalauru un maģistru līmenī un beidzot ar Latvijā un Eiropā atpazīstamu zinātnisko izpēti vides inženierzinātnēs. Apvienojoties abām profesoru grupām (SAS un VZ), 2002.gada nogalē tika nodibināta Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedra. Un 2006. gadā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē tika izveidots Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts.
2020. gada 27. aprīlī pieņemts RTU Senāta lēmums par Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes nosaukuma maiņu - no 2020. gada 1. maija fakultāte tiek dēvēta par Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāti (EVIF), bet angļu valodā - Faculty of Electrical and Environmental Engineering (FEEE).