E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte
Parādīt izvēlni
E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte

RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags LTV nosauc RTU jaunās vadības svarīgākos uzdevumus

13. janvāris
.
.
LTV raidījuma «Rīta Panorāma» ekrānuzņēmums

Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) un tās jaunajai vadībai būs daudz izaicinājumu, no kuriem svarīgākie – attīstīt vēl ciešāku sadarbību ar industriju, starptautiskajos reitingos iekļūt starp pasaules 500 labākajām universitātēm un ciešāk sadarboties ar skolām, lai palīdzētu jauniešiem apgūt eksaktās un dabaszinātnes. Par šiem RTU padomes izvirzītajiem mērķiem 13. janvāra Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» stāstīja RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. 

RTU padome minētos mērķus ir nodefinējusi jaunā RTU rektora meklēšanas procesā, kas patlaban ir ievirzījies finiša taisnē – pēc rūpīgas atlases 12. janvārī padome balsojumam RTU Satversmes sapulcē virzīja divus kandidātus – RTU Rīgas Biznesa skolas direktoru Jāni Grēviņu un RTU zinātņu prorektoru akadēmiķi Tāli Juhnu. 

«Pats nāku no industrijas un esmu ar savu un padomes skaidru vīziju, kas jādara tālāk,» raidījumā saka A. Vanags, akcentējot nepieciešamību RTU kā zinātnes universitātei vēl ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem, lai Latvijā ieviestu jaunas tehnoloģijas un inovācijas, kā arī lai palielinātu RTU sadarbību ar ārzemju universitātēm un paaugstinātu zinātnisko kapacitāti. A. Vanags arī uzskata, ka RTU ir visi priekšnoteikumi iekļūšanai 500 pasaules labāko universitāšu skaitā, pie tam «abiem kandidātiem ir skaidrs redzējums, kā mums tur ir jābūt, un kā tur nokļūt». Savukārt padome sevi redz kā dzinējspēku, RTU jauno vadību visu laiku turot pie vārda, lai solījumi un izvirzītā stratēģija tiktu pildīta. 

Runājot par citiem izaicinājumiem, A. Vanags, sevi definējot «kā rūpnieku» saka: «Lai izveidotu labu produktu, ir vajadzīgas kvalitatīvas izejvielas,» tāpēc, viņaprāt, vēl viens svarīgs RTU nākotnes uzdevums – vēl ciešāk sadarboties ar vidusskolām, lai atbalstītu pedagogus STEM (science, technology, engineering and mathematics) priekšmetu mācīšanā un skolēnus – to apgūšanā. 

Viņš uzskata, ka Latvijā jau ir izveidots «labs rāmis, kā jāstrādā labai vidusskolai, un tā ir RTU Inženierzinātņu vidusskola,» kuras absolventi ir «tuvu supercilvēkiem – labiem inženieriem.» Taču, saprotot, ka Latvijā trūkst eksakto un dabaszinātņu pedagogu, norāda – arī universitātes mācībspēkiem ir jābūt gataviem atbalstīt vidusskolēni zināšanu apguvē, kā arī ir jāveido sadarbība ar skolotājiem. A. Vanags min piemēru no savas pieredzes RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF), kuras konventu kā absolvents un industrijas  pārstāvis – uzņēmuma «Sakret» padomes priekšsēdētājs – ir ilgi vadījis. MLĶF jau gadiem atbalsta ķīmijas skolotājus, rīkojot seminārus un pasniedzot motivācijas balvas pedagogiem, kuru audzēkņi guvuši sasniegumus mācībās. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Jaunumi