Būvniecības un mašīnzinību fakultāte
Parādīt izvēlni
Būvniecības un mašīnzinību fakultāte

Latvija iekļaujas CERN superdatoru tīklā, paverot zinātniekiem plašākas iespējas veikt sarežģītas skaitļošanas funkcijas

5. jūnijs
.
.
.
RTU rektors Tālis Juhna (pirmais no kreisās), finanšu ministrs Arvils Ašeradens, CERN informācijas tehnoloģijas un pētniecības direktors Joahims Mnihs un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims, Foto – Toms Norde

Latvija ir kļuvusi par daļu no pasaules augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras kopienas, jo ir pievienojusies Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) superdatoru tīklam, tāpēc turpmāk liela apjoma zinātnes datu apstrāde notiks arī Latvijā. Šo vēsturisko brīdi apstiprina saprašanās memorands, kuru 5. jūnijā izglītības un zinātnes ministres vārdā parakstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens un CERN informācijas tehnoloģijas un pētniecības direktors Joahims Mnihs (Joachim Mnich). 

Realitātē tas nozīmē, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola un Latvijas Nacionālā bibliotēka ir apvienojušas savus augstas veiktspējas skaitļošanas (High Performance Computing – HPC) resursus federatīvajā skaitļošanas centrā «Latvia CERN CMS TIER2», daļu no tiem nododot CERN vajadzībām liela apjoma zinātnes datu apstrādei. 

«Lielais hadronu paātrinātājs joprojām ir vislielākais zinātnes datu ražotājs pasaulē,» parakstot memorandu, stāstīja Joahims Mnihs. Latvijas superdatoru resursi kalpos CERN CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentam, kas notiek, ar Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) palīdzību ļoti lielā enerģijā imitējot Lielo sprādzienu un mērījumos meklējot atbildes uz jautājumiem par Visumu, lai atklātu jaunus fizikas fenomenus. Šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki un RTU un LU kopējās studiju programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» studenti, kuri CERN izstrādā savus promocijas darbus. 

«Mūsu zinātnieki varēs izmantot Latvijas superdatora resursus, lai veiktu zinātniskus aprēķinus,» skaidro Latvijas pārstāvis CERN un RTU profesors Toms Torims. 

Vienotais federatīvais tīkls TIER2 Latvijā ir izveidots un pieslēgts LHC pasaules skaitļošanas tīklam (Worldwide LHC Computing Grid – WLCG), pateicoties Latvijas valdības investīcijām. WLCG apvieno aptuveni 170 skaitļošanas centrus vairāk nekā 40 pasaules valstīs un nodrošina skaitļošanas resursus LHC eksperimentos iegūto datu analīzei un uzglabāšanai. 

Datu ievākšana, uzglabāšana un apstrāde notiek vairākos līmeņos. TIER0 līmenī darbības ar datiem norisinās CERN datu centrā, TIER1 – dažos ļoti liela apjoma globālajos pētniecības institūtos, savukārt TIER2, kuram pievienojas Latvija, – institūcijās, ar kurām CERN vienojas par superdatoru resursu izmantošanu.   

Pievienošanās CERN superdatoru tīklam ir vēl viens Latvijas solis ceļā uz mērķi – pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusa iegūšanu, kas varētu notikt pēc dažiem gadiem. Memoranda parakstīšanas pasākumā A. Ašeradens apstiprināja, ka minētajam mērķim ir pilnīgs valdības atbalsts un valdība ir gatava spert nākamo soli, lai Latvija vēl dziļāk integrētos CERN. Patlaban Latvija kopš 2021. gada 2. augusta ir CERN asociētā dalībvalsts. 

Pēc memoranda parakstīšanas J. Mnihs viesojās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kur apskatījās topošo CERN ekspozīciju – mācību klasi, kur Latvijas iedzīvotāji varēs iepazīties ar CERN pētniecību un Latvijas zinātnieku darbu šajā pasaulē nozīmīgajā zinātnes centrā, kur notiek darbs pie iespējami jaunu fizikas fenomenu idntificēšanas. 

Vizītes laikā J. Mnihs LNB Tautas grāmatu plauktam uzdāvināja Džeimsa Gillija (James Gillies) izdevumu «Herwig Schopper. Scientist and Diplomat in a Changing World» ar veltījuma ierakstu. Izdevums vēsta par ievērojamā vācu fiziķa un CERN agrākā ģenerāldirektora dzīves hroniku un profesionālajiem sasniegumiem. 

Federatīvā skaitļošanas centra «Latvia CERN CMS TIER2» atklāšana

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Jaunumi