RTU Bērnu un jauniešu universitāte
Parādīt izvēlni
RTU Bērnu un jauniešu universitāte

Kas ir Universitāte un kas tur strādā?

Universitāte (no vācu: Universität, kas no latīņu: universitas — «kopība») ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Kā radās RTU?

Rīgas Politehnikums darbu sāka 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā. Veidota pēc tolaik Eiropas modernāko – Cīrihes un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Darbojās kā privātā augstskola, kuru uzturēja Baltijas muižniecība. Tās sastāvā tika izveidotas sešas nodaļas: Inženierzinātņu, Ķīmijas tehniskā, Lauksaimniecības, Mehānikas, Tirdzniecības, Arhitektūras. No 1869. līdz 1888. gadam darbojās arī Mērniecības nodaļa.

Augstskolā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas, neņemot vērā tautību, reliģijas un kārtu atšķirības. Studijas bija par maksu, un mācības notika vācu valodā.

Uz Rīgas Politehniskā institūta piecu fakultāšu bāzes 1919. gada sākumā izveidoja Latvijas Augstskolu. Nostiprinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, 1919. gada 28. septembrī oficiāli tika atklāta Latvijas Augstskola, kur pirmo reizi Latvijas vēsturē mācības augstskolā notika latviešu valodā. Augstskola 1923. gadā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu, tā bija vienota tipa augstskola, kas apvienoja tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes.

Savukārt 1958. gadā uz Latvijas Valsts universitātes bāzes tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts. Tas atkal kļuva par patstāvīgu augstākās izglītības iestādi.

Savu pašreizējo nosaukumu Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 1990. gada 19. martā. Augstskolā arvien notiek studiju procesa pilnveidošana un modernizēšana, nodrošinot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijas tautsaimniecībai raksturīgajās nozarēs.

RTU ir starptautiski pozitīvi novērtēta un akreditēta Latvijas Augstākās izglītības padomē. Arī RTU piedāvātās studiju programmas ir izgājušas starptautisko ekspertīzi un ir oficiāli akreditētas.

RTU ir deviņas fakultātes: Arhitektūras, Būvniecības inženierzinātņu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas, Enerģētikas un elektrotehnikas, Elektronikas un telekomunikāciju, E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu, Inženierekonomikas un vadības, Mašīnzinību, transporta un aeronautikas, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas.

Kas ir rektors?

Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru tradīcijas nāk no viduslaiku klasiskajām universitātēm, kad to vadītājs bija rektors. Tehniskās universitātes, kas veidojās pēc Eiropas moderno politehnisko augstskolu parauga un bija lietišķas, augstākā amatpersona līdz 20. gs. vidum bija direktors, nevis rektors.

Kas ir dekāns?

Šis jautājums rodas gandrīz katrā augstskolas pirmajā kursā, jo skolā šāda amata nav. Dekāns ir fakultātes vadītājs, universitātes struktūrvienības vadītājs.

Kas ir profesors? Profesors (latīņu: professor — «skolotājs, pasniedzējs») ir augstākais augstskolas akadēmiskā personāla zinātniskā darbinieka nosaukums un amats.

Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, veic aktuālu zinātniskās pētniecības darbu, sagatavo jaunos zinātniekus – lasa augsti kvalificētas lekcijas un vada pētniecisko darbu. Profesora amats pauž atzinību un augstu vērtējumu cilvēka zinātniskajai darbībai un profesionālismam. Lai kļūtu par profesoru, personai ir jābūt doktora grādam. Profesorus amatā ievēl uz noteiktu laiku.

Latvijā izdala profesorus un asociētos profesorus. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesori un asociētie profesori, sasniedzot pensijas vecumu, var saņemt no augtskolas goda nosaukumu — emeritus profesors.

Kas ir semestris?

Universitātē akadēmiskais gads tiek dalīts divos semestros vai pusgados – rudens un pavasara. Nav šaubu, ka tas nāk arī no latīņu valodas «semestris» vai «seši mēneši». Starp semestriem vienmēr ir atvaļinājumu periodi.

Kas ir lekcija?

Skolā tev bija stundas, bet universitātē studenti jaunas zināšanas iegūst lekcijās. Ar lekciju saprot atsevišķu pasākumu, kas parasti ilgst pusotru stundu un sākas vienā un tajā pašā laikā laikā katru nedēļu. Lekcijas var atrast kursu mācību sarakstā.