Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
Parādīt izvēlni
Būvniecības inženierzinātņu fakultāte

RTU zinātnieki izstrādā vadlīnijas nemainīgi labas ūdens kvalitātes nodrošināšanai Rīgā

29. septembris
.
.
SIA «Rīgas ūdens» speciālā aprīkojuma ūdensvada skalošanas iekārta darbībā. Foto: F64, SIA «Rīgas ūdens» publicitātes foto

Lai uzturētu augstu dzeramā ūdens kvalitāti, Rīgā nepieciešama regulāra ūdensvadu skalošana. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pēc Latvijas lielākā ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens» pasūtījuma izstrādājuši vadlīnijas rīcībai turpmākajos gados.

«Dzeramā ūdens kvalitāte Rīgā ir laba, krāna ūdeni var droši dzert. Tomēr mēdz būt īslaicīgas problēmas, kuras apliecina gan RTU zinātnieku divu gadu garumā veikti ūdensvadu saduļķošanās potenciāla mērījumi visās galvaspilsētas apkaimēs, gan uzņēmuma fiksētās iedzīvotāju sūdzības. Saduļķošanos var novērst, regulāri skalojot cauruļvadus,» uzsver RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta direktors Jānis Rubulis.

RTU zinātnieki jau 2008.–2009. gadā uzņēmumam «Rīgas ūdens» demonstrēja ūdensvada skalošanas pasaules labo praksi. Šo gadu laikā uzņēmums ir nostiprinājis tīklu skalošanas prasmes, ir iegādājies speciālu aprīkojumu, ir kompetents personāls. Taču skalošana jāintensificē un obligāti jāskalo arī lielā diametra ūdensvadi – galvenās līnijas, pa kurām dzeramais ūdens tiek piegādāts rīdziniekiem, turpina RTU zinātnieks. Lielo vadu skalošana ir tehniski izaicinošāka un prasa iecietību no patērētāju puses, jo skalojot var īslaicīgi pasliktināties ūdens kvalitāte lielākam iedzīvotāju skaitam. RTU izstrādātas vadlīnijas palīdzēs uzņēmumam efektīvāk risināt problēmas un samazināt dzeramā ūdens saduļķošanās gadījumu skaitu līdz minimumam. 

Ūdens saduļķošanās tīklā ir regulāri novērota parādība gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Būtiskākais iemesls, kādēļ tīklā uzkrājas daļiņas, ir ūdensvadu projektēšanā ietvertā prasība par papildu drošību ugunsdzēsības vajadzībām. Proti, maģistrālo ūdensvadu diametrs tiek projektēts lielāks, nekā būtu nepieciešams, raugoties no ūdens kvalitātes viedokļa. Līdz ar to šie posmi darbojas kā daļiņu nostādinātāji. Jo īpaši tas ir novērojams, ja samazinās ūdens patēriņš. Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās gadu laikā patēriņš ir samazinājies. Vēl viens faktors ir ūdens kvalitāte ieguves vietās, piemēram, niecīga (zemāka nekā definēta noteikumos par dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti) dzelzs un mangāna koncentrācija gruntsūdenī. Sava loma ir arī mikrobioloģiskiem un korozijas procesiem pašos cauruļvados. Pasaules prakse rāda, ka daļiņu akumulācija un uzduļķošanās notiek arī cauruļvados, kas izgatavoti no plastmasas. 

Savukārt ūdens plūsmas ātruma izmaiņas, kuras izraisa ugunsdzēsības hidrantu ikgadējās obligātās pārbaudes, cauruļvadu plīsumi, plānotie remontdarbi, ugunsdzēsēju pieslēgšanās hidrantiem ugunsgrēka dzēšanas laikā izkustina sīkās daļiņas, un ūdens īslaicīgi saduļķojas, skaidro RTU zinātnieks. 

Mērījumi liecina, ka atsevišķās Rīgas daļās, piemēram, Purvciemā, Dreiliņos, Avotu ielas apkaimē, Grīziņkalnā un Brasā saduļķošanās riski ir lielāki. Šajās apkaimēs caurulēs satiekas ūdens no pazemes ūdensgūtvēm «Baltezers–Zaķumuiža» un ūdens, ko no virszemes ūdensgūtves sagatavo Katlakalnā stacijā «Daugava». Lielāks dzeramā ūdens saduļķošanās risks ir arī attālākajās pilsētas apkaimēs – Bolderājā, Daugavgrīvā un Vecmīlgrāvī. Mērījumi korelē ar iedzīvotāju sūdzībām, ko uzskatāmi parāda RTU BIF Ģeomātikas katedras asociētā profesora Māra Kaļinkas ģeotelpiskās informācijas sistēmas tīmekļa platformā izveidota telpiskā vizualizācija. 

Izstrādājot vadlīnijas un nosakot prioritāri skalojamos ūdensvadus, zinātnieki ņēma vērā gan sūdzību skaitu, gan saduļķošanās potenciāla mērījumus, iedzīvotāju skaitu un ūdensvada tīkla garumu apkaimē, kā arī maģistrālo cauruļvadu skaitu apkaimē, jo RTU pētījums rāda, ka no maģistrālajiem cauruļvadiem daļiņas nonāk arī mazāka izmēra vados, kas pienāk ēkām, un izraisa dzeramā ūdens saduļķošanos. 

Pēdējos gados «Rīgas ūdens» ik gadu veic cauruļvadu skalošanu vairāk nekā 100 km garumā. Ar esošiem resursiem turpinot, visu vairāk nekā 1480 km cauruļvadu skalošanu būs nepieciešami 13 – 14 gadi. J. Rubulis norāda, ka vadlīnijas piedāvā šos darbus veikt efektīvāk un īsākā laika periodā – astoņu gadu laikā. Viņš arī uzsver, ka Lielbritānijas pētnieku rezultāti parāda, ka vienmērīgi augstas dzeramā ūdens kvalitātes uzturēšanai skalošanu būs jāatkārto ik pa 2 – 2,5 gadiem. Tāpat vadlīnijās ieteikts apvienot saduļķošanās monitorēšanu ar ikgadējo ugunsdzēsības hidrantu pārbaudi un iedzīvotājiem vairāk skaidrot skalošanas nepieciešamību. 

SIA «Rīgas ūdens» kopš 2016. gada realizē plānveida ūdensvadu skalošanas programmu, kuras rezultāti ir acīmredzami – pēdējos gados uzņēmuma Ūdensvadu un kanalizācijas tīklu dienesta operatīvais vadības centrs saņem ievērojami mazāk iedzīvotāju sūdzību par ūdens uzduļķojumiem, pauž uzņēmumā. Pēc datiem uz 2021. gada sākumu, kopumā šādā veidā izskaloti jau ap 43% ūdensvada tīklu, kuru kopējais garums ir 1482 km, bet šogad tiks izskaloti vēl 110 – 120 km. Igaunijas un arī citu valstu pieredze liecina, ka ūdensvadu posmu skalošana veicama vismaz reizi divos vai trīs gados, un šādu modeli vajadzētu ieviest arī Rīgā. RTU zinātnieku paveiktais būs lielisks palīgs uzņēmuma darbā, lai varētu precīzāk plānot prioritāri skalojamās ūdensvada tīklu apkaimes, norāda SIA «Rīgas ūdens».

«Skalojot cauruļvadus, uzlabojas ūdens kvalitāte un garšas īpašības, samazinās daļiņu ietekme uz dzeramā ūdens skaitītājiem, proti, palielinās to precizitāte, proaktīvi tiek sakārtota ūdensvada infrastruktūra – regulāri tiek veikta aizbīdņu, hidrantu pārbaude un nepieciešamības gadījumā to nomaiņa. Līdz ar to rodas līdzekļu ekonomija. Samazinās iedzīvotāju sūdzību skaits, kas savukārt pozitīvi ietekmē uzņēmuma tēlu un reputāciju,» uz ieguvumiem norāda RTU zinātnieks. 

RTU, Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija un uzņēmums «Innocent Cafe», izveidojot iniciatīvu «Ū vitamīns», jau vairākus gadus aktīvi aicina iedzīvotājus ikdienā lietot krāna ūdeni.  
 

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

29. septembris plkst. 9:57

Līdzīgi raksti

Jaunumi