RTU Attīstības fonds
Parādīt izvēlni
RTU Attīstības fonds

STUDENTA ACĪM / Par zinātni, ķīmiskām reakcijām un studenta dzīvi

13. oktobris, 2022
.
.

Par zinātni, jaunākajiem atklājumiem un kosmosu viņš interesējas ne tikai studiju ietvaros, bet arī savā brīvajā laikā. Viņš lasa sci-fi (Science Fiction) grāmatas, labprāt spēlē videospēles un apmeklē gan sporta zāli, gan mūzikas koncertus, ja vien rodas iespēja. Paralēli darbam Jauno ģeogrāfu skolas žūrijā viņš nodarbojas arī ar savu sirdslietu - vēstures rekonstrukciju klubā “Rodenpoys”, kur vēsturiski un arheoloģiski precīzi atspoguļo 13. gs. Livonijas ordeņa sadzīves, bruņojuma un ieroču tradīcijas. Tieši tik daudzpusīgs ir Miks Bleija.

Šobrīd Miks jau ir 2. kursa maģistrantūras students Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) programmā “Materiālzinātne un nanotehnoloģijas”. Savas intereses viņš apvieno ar pamatdarbu jeb zinātniskā asistenta amatu RTU “Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes” (MLĶF) Polimērmateriālu institūtā, kur pēta biopolimērus jeb bioplastmasu un to kompozītus. Intervijā Miks Bleija atklāj, kā izlēmis mācīties RTU, kāda bijusi bakalaura studiju pieredze, kādas prasmes un zināšanas ieguvis savā programmā. Students atklāj arī savu skatījumu, kāpēc vispār vērts studēt materiālzinātnes, kā arī noslēgumā ne tikai ieskicējis savus nākotnes plānus, bet sniedzis gūtās atziņas jaunajiem studentiem. 

Kā un kāpēc izvēlējies studēt materiālzinātnes?

Miks norāda, ka, izvēloties bakalaura studijas, viņš vairāk koncentrējies tieši uz sev interesējošajām programmām, nevis kādu konkrētu fakultāti vai universitāti. Varianti bijuši vairāki, proti – RTU materiālzinātnes, ķīmijas tehnoloģija, mehānika vai arī ģeoloģija Latvijas Universitātē. Tā kā vidusskolā Mikam padevusies ķīmija, matemātika un fizika, viņš izvēlējies par labu tieši materiālzinātnēm. Lai gan, piesakoties šai programmai, students īsti nezinājis, kas no tās sagaidāms, ar izdarīto izvēli viņš tomēr bija un joprojām ir apmierināts.

Studiju pieredze – no kavētām nodarbībām līdz bakalaura darba izstrādei laboratorijā

Savu pirmo nodarbību Miks nokavējis par veselu stundu, tomēr tā nebūt nav spilgtākā atmiņa no kopējās studiju pieredzes. Jau intervijas sākumā Miks Bleija norāda, ka viņš ne tikai savu programmu absolvējis vienīgais, bet arī izdarījis to ar izcilību, iegūstot sarkano diplomu. Lai gan sākumā mācības uzsācis kopā ar aptuveni 22 citiem studiju biedriem, laika gaitā to skaits strauji sarucis. “No vienas puses, liels pluss bija tas, ka man tika sniegta ekskluzīva iespēja – individuāla mācību pieeja. Varēju uzdot visus sev interesējošos jautājumus pasniedzējiem. No otras puses, man tomēr pietrūka šī pilnvērtīgā studiju pieredze, jo neizveidojās kontakts ar citiem studiju biedriem. Ja būtu iespēja atgriezties laikā, darīt lietas citādāk, es noteikti aktīvāk iesaistītos studentu dzīvē un valdē,” atzīst Miks. Students gan norāda, ka šo trūkstošo sociālo aspektu atsvēra darbs laboratorijā, kur viņš iepazinies ar ļoti pozitīvu, atvērtu un jautru kolektīvu.

Miks apliecina, ka studijas bijušas vērtīgas. Universitātē viņš, protams, guvis akadēmiskās zināšanas, iemaņas atrast nepieciešamo informāciju, kā arī pilnveidojis savas prasmes prezentāciju veidošanā. Kā nozīmīgāko ieguvumu Miks gan norāda perspektīvas maiņu: “Materiālzinātņu studijas pilnībā izmainīja manu domāšanu. Vairāk sāku redzēt kopsakarības. Paskatoties uz kādu iekārtu, pirmā doma ir par to, kā tā uzbūvēta, kā veidota un kādiem procesiem tā tiek izmantota.” Pats Miks smejoties atzīst, ka šo īpašību iesaucis par ‘inženierzinātņu kretīnismu’.

Katram studentam, kas mācās MLĶF, tiek sniegta iespēja izstrādāt savu bakalaura darbu kādā no daudzajām laboratorijām. Miks profesora aicinājumu bakalaura darba izstrādei saņēmis kādā no lekciju starpbrīžiem. Students aicinājumam piekritis un darbu veicis laboratorijā, gatavojot nanokompozītus ar dažādām nanodaļiņām un iegūstot elektrovadošus materiālus. Šos materiālus vēlāk iespējams pielietot elektronikas un iepakojumu rūpniecībā, kā arī citās jomās, kur nepieciešami elektromagnētisko interferenci mazinoši un ekranējoši materiāli.

Kāpēc vērts studēt materiālzinātnes?

Bieži studenti nobīstas no materiālzinātņu programmas, jo īsti nesaprot, ko tajā dara un pēta. Protams, arī Miks sākumā saskāries ar šo problēmu. “Runājot vienkāršiem un saprotamiem vārdiem, materiālzinātnes palīdz izprast to, kā strādā pasaule, kā arī izprast sakarības, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet neredzamas,” skaidro students. Lai sniegtu spilgtāku ieskatu, Miks Bleija min 3 galvenos iemeslus, kāpēc vērts studēt šo programmu.  

1. Plašas studiju iespējas

Tā kā materiālzinātnes ir ļoti plaša nozare, interešu virzienus šeit iespējams rast dažnedažādām gaumēm. Jaunā un starpdisciplinārā RTU programma “Materiālu inženierija” radīta, lai aizvietotu un uzlabotu iepriekšējo, tāpēc tā uzskatāma par ko unikālu un Latvijā vēl nebijušu. Šajā programmā iespējams apgūt biomateriālus, kas izmantojami medicīnā (kaulaudu aizvietošana, audu inženierija, implantu izveide u.c.), neorganiskos materiālus (būvmateriāli, saistvielas, pusvadītāji, nanomateriāli u.c.), polimērus un kompozītmateriālus (plastmasa, tehniskais tekstils, dabas polimēri, kompozīti u.c.), kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma konservāciju un restaurāciju.

Programmas mērķis ir sagatavot progresīvi domājošus, atbildīgus, uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu orientētus un augsti kvalificētus materiālzinātnes un inženierijas jomas profesionāļus. Studiju programma šobrīd ir licencēšanas stadijā, par to vairāk iespējams uzzināt šeit.

2. Darbs laboratorijā

Darbs laboratorijā ir reizē laba iespēja gan darboties praktiski, gan spert pirmo soli karjeras ceļā. Mikam laboratorijas darba pieredze sniegusi ne vien zinātnisko izpratni, bet arī spēcīgu bāzi laba un konkurētspējīga CV izveidei. Students uzsver, ka tieši bakalaura darba izstrādes laikā sācis darbu Polimērmateriālu institūtā kā zinātniskais asistents. Paralēli šim amatam viņš piedalījies arī starptautiskās konferencēs un šobrīd strādā pie pirmās zinātniskās publikācijas izveides.

3. Iespēja sevi pierādīt

Rīkojot dažādus projektus un konkursus, materiālzinātņu studenti regulāri tiek mudināti darboties gan savā interešu nišā, gan aplūkot citus zinātnes virzienus. Tā, piemēram, 2021. gadā Miks Bleija ieguva “Light Guide Optics” atbalsta stipendiju diviem mācību semestriem. Lai gan Miks specializējas polimēru izpētē, šis konkurss viņam ļāva uzzināt vairāk par optisko šķiedru ieguvi. To, cik daudz un dažādas ir iespējas, apliecina arī citi studenta sasniegumi: iegūtais maģistra grants un aktīvā dalība projektos. Svarīgi minēt, ka šīs programmas absolvēšana paver durvis uzņēmuma vadītāja un vadošā pētnieka amatam nākotnē.

Miks Bleija gan atgādina: “Uzreiz jāsaka, ka šīs studijas nav domātas visiem. Tas labi secināms pēc manu kursa biedru pieredzes. Par spīti tam, ja cilvēks ir zinātkārs un interesējas par tehniskām lietām un jomām, tad šī pavisam noteikti ir īstā studiju programma.”

Mika desmitgades plāns un nākotnes ambīcijas

Maģistra students vienmēr vēlējies savu karjeru saistīt ar kosmosa zinātni. Kā viņš pats saka: “Mans sapnis, ko potenciāli varētu sasniegt, ir kļūt par astronautu.” Pirmajā brīdī varētu gan šķist, ka šī iecere ir nerealizējama, tomēr, Latvijai iegūstot Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociētās dalībvalsts statusu, tiek izziņotas ar vien jaunas vakances, kas pierāda pretējo. Lai piepildītu šo sapni, students apņēmies absolvēt maģistra programmu, gūt trīs gadu nodarbinātību savā nozarē, kā arī izpildīt citus nepieciešamos nosacījumus. Viņš norāda, ka labprāt izietu praksi, ko EKA piedāvā maģistra absolventiem pēc studijām. Miku interesē jebkura prakses programma, kas saistīta ar visuma izpēti. Sākot no tādām tehniskajām zinātnēm kā materiālzinātnes, beidzot ar dabas un humanitārajām zinātnēm kā, piemēram,  jurisprudence. Miks Bleija apgalvo, ka paralēli visam minētajam agrāk vai vēlāk apņēmies gūt arī doktora grādu. 

Intervijas noslēgumā Miks uzrunā jaunos studentus ar paša gūtu atziņu: “Nekad nedrīkst baidīties izmēģināt kaut ko jaunu vai pārbaudīt savas spējas. Ja rodas kāda iespēja, tā ir jāizmanto! Cilvēki neapzinās, ka daudzas iespējas rodas tikai vienu vai dažas reizes dzīvē.”

Kopīgot rakstu

Jaunumi