Mēs katrs savā ikdienā kaut reizi esam nonākuši pie atziņas, ka ar 24 stundām diennaktī ir par maz, lai paveiktu visu iecerēto. Studentam it īpaši, tam jāpaspēj apmeklēt lekcijas, izpildīt uzdotos uzdevumus, apvienot universitāti ar praksi vai darbu, kā arī reizē rūpēties par savu veselību un personisko dzīvi. Realitāte gan ir citādāka. Ikdienas plānoto norisi apgrūtina neparedzēti pasākumi, sastrēgumi, motivācijas un spēka zudums. Studentu atbalstam RTU Attīstības fonds apkopojis labākos ieteikumus sekmīgākam laika menedžmentam.
Pirmkārt, ir nepieciešams noskaidrot pašreizējo laika sadali. Tas palīdz saprast, cik laika aizņem katra aktivitāte, kuras ir vislaikietilpīgākās un kuras neprasa lielu piepūli. Laika sadales apzināšana sniedz arī ieskatu tajā, cik daudz vispār iespējams dienā paveikt. Veicot šo laika auditu, tiek noskaidrots, cik daudz laika patērēts neproduktīvām domām, sarunām un aktivitātēm. Šis paņēmiens var palīdzēt arī identificēt studenta produktīvāko dienas periodu, kurā turpmāk veikt radošo un laikietilpīgo projektu izstrādi.
Nākamais solis ir dienas plāna izstrāde. Svarīgi katru dienu uzsākt ar jau gatavu, organizētu darba plānu. Tas ļauj ne tikai mierīgi pamosties, bet arī doties pie miega, lieki neuztraucoties par kādu aizmirstu darbu vai tikšanos. Plāna izveide noteikti prasa mazāk laika, nekā nekoordinēta lēkāšana no viena uzdevuma uz otru. Šis solis palīdz katram identificēt prioritātes. Būtiski, lai uzdevumu saraksts tiktu organizēts, ņemot vērā uzdevuma svarīguma pakāpi, ne steidzamību. Svarīgie uzdevumi tendēti uz personiskajiem mērķiem, turpretim steidzamiem pienākumiem nepieciešama tūlītēja uzmanība, mazākas koncentrācijas spējas, tie saistīti ar citu mērķiem. Tas, protams, nenozīmē, ka steidzīgo uzdevumu izpildi var atlikt.
Laika plānošanai var palīdzēt arī tāda metode kā vienlīdzīgu darbu apvienošana. Tādejādi iespējams taupīt laiku un enerģiju. Piemēram, prātīgi sadalīt stundas, kurās tiks atbildēti zvani, kurās e-pasti, kurās tiks iesniegti dokumenti, kurās veikti praktiskie uzdevumi utt. Svarīgi arī izvairīties no vēlmes darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Lai gan tas varētu šķist vilinoši, patiesībā šāda prakse mazina koncentrēšanās spējas, līdz ar to arī produktivitāti. Kā liecina jaunākie pētījumi, nemanāmo laika zagļu (telefons, planšetes u.c.) lietošana Covid-19 pandēmijā dubultojies, studentam vidēji pavadot pie ekrāna nu jau 7,7 stundas. Šī iemesla dēļ ieteicams arī stingri noteikt katra uzdevuma gala termiņu.
Mūsdienās studentam talkā nāk arī dažāda veida aplikācijas un tehnikas. Piemēram, Pomodoro tehnika ļauj uzdevumus sadalīt intervālos, nezaudējot motivāciju un koncentrēšanās spējas. Līdzīgi katrā viedierīcē pieejamas ‘time limit’ opcijas, ierobežojot konkrētas aplikācijas darba laiku. Ikdienas gaitā nedrīkst aizmirst par atelpas brīžiem un kafijas pauzēm, lai nerastos pārslodze, nogurums, motivācijas trūkums. Apgūstot šīs prasmes un ieteikumus, studentam būs daudz vieglāk plānot savu dienu. 24 stundas diennaktī būs pietiekami, lai paveiktu uzdoto universitātē un skolā, kā arī atrastu laiku sev, saviem hobijiem, draugiem un ģimenei.
