RTU Attīstības fonds
Parādīt izvēlni
RTU Attīstības fonds

Kā kļūt par profesionālu inženieri studiju laikā

12. februāris
.
.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), sadarbojoties ar karjeras un izglītības portālu prakse.lv, jau piekto gadu pēc kārtas atzinusi, ka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti ir uzņēmumu visieteiktākie jaunie profesionāļi. Līdz ar to rodas pamatots jautājums, kas motivē RTU studentus* jau studiju laikā uzsākt praksi, tādējādi veicinot profesionālo izaugsmi. Kopīgi ielūkosimies bakalaura darba “Praktikantu piesaistes process un iesaistīto pušu mērķu realizēšana, izmantojot prakses iespējas inženierzinātņu jomā” pētījuma galvenajos secinājumos**, lai veiksmīgi izprastu studentu vēlmes un pieredzi, uzsākot praksi kādā no Latvijas inženierzinātņu uzņēmumiem.

Kopumā var secināt, ka inženierzinātņu jomas studenti aktīvi izmanto prakses iespējas - no aptaujātajiem studentiem 60% ir bijuši praksē, savukārt praksē vēl nav bijuši galvenokārt 1. un 2. kursa studenti. Svarīgākā motivācija doties praksē bijusi nepieciešamība iziet obligāto studiju praksi, tomēr gandrīz 27% respondentu norādījuši, ka praksi uzsākuši, lai iegūtu profesionālu pieredzi un pārliecinātos par profesijas piemērotību jau pirms noteiktās studiju prakses laika.

Nozīmīgi prakses uzdevumi labākai profesijas izpratnei

Studenti kā galvenos ieguvumus prakses laikā min praktisku pieredzi, veicot atbildīgus pienākumus, un problēmsituāciju risināšanu. Īpaši atzinīgi studenti novērtē iespēju darboties vadošajos Latvijas uzņēmumos, piedaloties arī starptautisku projektu realizācijā. Arhitektūras un būvniecības studenti uzskata, ka svarīgs ieguvums ir arī sabiedrībā zināmu un kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku projektēšana un uzraudzība. Tādēļ uzņēmumiem ir īpaši svarīgi apzināties, ka atbildīgu darbu uzticēšana ļauj veiksmīgāk pārliecināties par praktikanta atbilstību uzņēmuma prasībām. Ņemot vērā mūsdienu darba vidi, jaunieši atzinīgi novērtē iespēju iepazīties ar dažādu profesiju ikdienu un pilnveidot komunikācijas prasmes darbā ar klientiem. Visbeidzot aptaujātie norāda, ka prakses laikā ļoti nozīmīgas ir atsauksmes no uzņēmuma pārstāvjiem jau prakses laikā, lai labāk apgūtu nepieciešamās prasmes. 

Interesanti, ka 21% studentu, kuri prakses laikā pildījuši, viņuprāt, maznozīmīgus uzdevumus, pēc pastāvīga darba piedāvājuma saņemšanas biežāk atteikuši uzņēmumam, salīdzinot ar tiem, kuri prakses laikā uztverti par pilnvērtīgiem uzņēmuma darbiniekiem. Tāpat arī tie studenti, kuri prakses laikā veikuši dažādu pozīciju uzdevumus, visbiežāk pēc prakses izlēmuši neuzsākt pastāvīgu darbu uzņēmumā. Visbeidzot jāmin, ka 30% aptaujāto studentu, pārsvarā no Būvniecības inženierzinātņu fakultātes un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes, par praksi saņēmuši arī atalgojumu.

Iegūt pastāvīgu darbu jau studiju laikā

Vairums studentu norāda, ka pēc obligātās studiju prakses labprāt turpina praksi uzņēmumā, apzinoties, ka darbošanās jau studiju laikā var kļūt ne tikai par kvalitatīvu karjeras sākumu, bet, ļoti iespējams, par pirmo pastāvīgo darba vietu pēc RTU absolvēšanas. Svarīgi atzīmēt, ka šādos gadījumos prakses ilgums ir vairāk nekā divi mēneši. Arī uzņēmumu pārstāvji pauž, ka tikai pēc garākas prakses ir iespējams objektīvi novērtēt jaunā inženiera spējas un prasmes. Studentiem ir ļoti vērtīgi atcerēties, ka, palielinoties prakses ilgumam, palielinās arī iespēja, ka prakses devējs piedāvās pastāvīgu darbu. Gadījumā, ja prakse ilgst vismaz sešus mēnešus, 55% gadījumu uzņēmuma pārstāvji lemj par darba piedāvājuma izteikšanu. Tāpat iespēja saņemt darba piedāvājumu strauji pieaug, ja praksē pavadīti vairāk nekā 10 mēneši – tādā gadījumā piedāvājums tiek izteikts 85% gadījumu. Tajā pašā laikā respondenti, kuri vēl nav darbojušies praksē, kā vēlamo prakses ilgumu norāda divus līdz četrus mēnešus.                                                               

Uzņēmumam, kas kaļ tālejošus attīstības plānus, ir aktuāli zināt ne tikai studentu vēlmes saistībā ar praksi, bet arī to, kā sasniegt studentu auditoriju ar aicinājumu uzsākt prakses gaitas. Tādēļ jāatceras, ka 47% studentu informāciju par prakses vietu iegūst no personīgajiem kontaktiem, bet 27% augstskolas organizētajos pasākumos, piemēram, karjeras dienās, informatīvajos materiālos un citur. Vismazāk iespēju sasniegt studentu auditoriju saistībā ar praksi, kā noskaidrots, ir sociālajos tīklos un uzņēmumu mājaslapās.

* Pētījumā iekļauti 386 respondenti no RTU Arhitektūras fakultātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes, Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes.

** Bakalaura darba “Praktikantu piesaistes process un iesaistīto pušu mērķu realizēšana, izmantojot prakses iespējas inženierzinātņu jomā”, kas veikts Banku augstskolā, autors ir Edgars Ozolnieks, “RTU Attīstības fonda” projektu vadītājs.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

12. februāris plkst. 10:11

Līdzīgi raksti

Ziņas