RTU Attīstības fonds
Parādīt izvēlni
RTU Attīstības fonds

Piešķirtas SIA “ITERA Latvija” un Latvijas Zinātņu akadēmijas gada balvas

20. janvāris
.
.

Pateicoties SIA "ITERA Latvija" finansiālam atbalstam, nodibinājums Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) jau kopš 2006. gada organizē konkursu ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem. Balvas šogad saņēma Dr.agr. Edgars Rubauskis un Dr.chem. Dzintars Začs.

Balvas ieguvējs Dr.agr. Edgars Rubauskis, kuru balvas saņemšanai izvirzīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūts, izstrādāja darbu kopu “Zinātniski pētnieciskais darbs ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanai augļkopībā”. Savukārt balvas ieguvējs Dr.chem. Dzintars Začs, kuru izvirzīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, veica pētījumu par farmaceitisko savienojumu atlikumu un noturīgo organisko piesārņotāju izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām.

Kā min balvas ieguvējs Dr.agr. Edgars Rubauskis, darbu kopa „Zinātniski pētnieciskais darbs ilgtspējīgu un vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanā augļkopībā” ir savā ziņā apkopojums par līdz šim paveikto, jomām, kurās sadarbojos ar kolēģiem Dārzkopības institūtā, bez kuru ieguldījuma šis sasniegums nebūtu iespējams. Darbs tika sākts pieredzējušu kolēģu vadībā gan augļkopībā (Dr.agr. Māra Skrīvele), gan ūdenssaimniecībā – vairāk gan apūdeņošanā (Dr.ing. Vilnis Berlands). Liela nozīme bija arī Dr.agr. Ivara Dimzas padomiem un pieredzei t.sk. risinājumos, kas saistīti ar barības vielu nodrošinājumu augļaugiem, datu izvērtēšanu un analīzi.

Balvas saņēmējs Dr.agr. Edgars Rubauskis
Balvas saņēmējs Dr.agr. Edgars Rubauskis

Pētījumi tika virzīti uz ilgtspējas nodrošināšanu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu dārzkopībā, efektīvi izmantojot esošos resursus, tai pašā laikā veicinot saudzīgu to izmantošanu. Kā dažus no risinājumiem var norādīt pilienveida apūdeņošanas / fertigācijas efektivitātes novērtēšanu, kas ir daļa no risku mazinošām tehnoloģijām, tāpat kā segumu sistēmas augļkokiem. Liela vērība veltīta dārzu sistēmām, kur viens no pamatelementiem ir šķirņu un potcelmu kombinācijas, kur akcents jaunākos pētījumos ir likts uz slimībizturīgām šķirnēm ābelēm. Turpmākie pētījumi nenoliedzami saistāmi ar efektīvu resursu izmantošanu. Dārzu sistēmu izvērtēšana, t.sk. vainagu formu, dārzu blīvuma u.c. elementu pētījumiem, kas dotu iespēju daudz efektīvāk augļaugiem asimilēt saules enerģiju, ceļot produktivitāti un ražošanas efektivitāti. Šai kontekstā bez uzmanības nav atstājami augļaugu fizioloģiskie aspekti. Turpināmi pētījumi par augļaugu nodrošinājumu iespējām, t.sk. uzlabojot barības vielu nodrošinājumu, augsnē esošo resursu, augsnes īpašību izmantošanu, līdzdarbojoties pakalpojumaugiem dārzā u.t.l.. Neiztikt arī bez viedo tehnoloģiju ieviešanas dārzkopībā, kuru apguvei un izzināšanai būs jāvelta ne mazums laika. Būtiska loma arī turpmākajā darbā būs zināšanu pārnese nozarei un mijiedarbībai ar to, tādejādi ļoti cerot uz augļkopības attīstību Latvijā, balvas ieguvējs Dr.agr. Edgars Rubauskis. 

Noturīgie organiskie piesārņotāji – nav dabas produkti, bet antropogēnas vielas, kas nonāk apkārtēja vidē cilvēku darbības rezultāta (piem., tehnoloģiskie procesi, atkritumu utilizācija). Šie savienojumi ir stabilas toksiskas vielas, kas rāda ievērojamas bažas sakarā ar to nonākšanu apkārtējā vidē un potenciālo apdraudējumu vides ekoloģijai un cilvēku veselībai. Īpaša uzmanība tiek uzsvērta Baltijas jūras reģionam, noturīgo organisko piesārņotāju paaugstinātā fona dēļ. Farmaceitiskie preparāti nepārtraukti nonāk apkārtējā vidē galvenokārt farmācijas uzņēmumu ražošanas procesu un neatbilstošas likvidēšanas dēļ, kā arī cilvēku un dzīvnieku metabolisma ceļā, savukārt ražošanas procesu un patēriņa preču nepareizās utilizācijas rezultātā noturīgie organiskie piesārņotāji ievērojamos apjomos emitējās vidē. Vēl viena no svarīgām problēmām ir hormonu nonākšana apkārtējā vidē, kuru atlikumi var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumus ūdens organismiem un inducēt feminizāciju, balvas ieguvējs Dr.chem. Dzintars Začs. Pētījuma tika izstrādātas vairākas jaunas instrumentālas metodes un stratēģijas, kas ļauj analizēt gan zināmus piesārņotājus, gan vielas kas līdz šīm netika analizētas un par kuru klātbūtni nav informācijas. Izstrādātās metodes ļauj selektīvi noteikt apkārtējas vides piesārņojumu ultra-zemu koncentrāciju līmeņos. 


Balvas saņēmējs Dr.chem. Dzintars Začs

Darba gaitā mēs konstatējām, ka kopumā Latvijas apkārtēja vide ir mazāk piesārņota, salīdzinot, piemēram, ar Eiropas industriāliem reģioniem. Tomēr jāņem vērā to, ka iespējams arī Latvijas teritorijā eksistē punkti, kur piesārņojums ir paaugstināts un no kuriem piesārņojums var migrēt. Mēs arī konstatējām jauno piesārņotāju klātbūtni, kar kuriem līdz šīm informācija nebija pieejama. Tas norāda uz to, ka piesārņojuma problēma kopumā ir ļoti kompleksa un vairākas jomas nav izpētītās. Joprojām ir atklāts jautājums par vairāku grupu toksicitāti. Šie dati nav pieejami, bet, ņemot vērā to, ka daudzi jaunie piesārņotāji tika konstatēti apkārtējā vidē, iespējams, ka cilvēki ir pakļauti to nelabvēlīgai iedarbībai.

Līdz šim informācija par to, kāds ir Latvijas apkārtējas vides piesārņojuma statuss, bija ļoti ierobežota. Darba gaitā mēs izveidojām vairākas datu kopas par dažādu piesārņotāju grupu klātbūtni, ka arī izvērtējām iespējamos riskus. Iegūtos datus turpmāk var izmantot arī jauno likumdošanas instrumentu izstrādei, attiecībā pret jauno piesārņotāju maksimāli pieļaujamām normām apkārtējā vidē. Veiktie pētījumi ļauj izmantot izstrādātās metodes un stratēģijas turpmākiem apkārtējas vides objektu pētījumiem un monitoringa programmu realizācijai, ka arī paver sadarbības iespēju stiprināšanu ar ārzemju institūtiem, jo farmaceitisko savienojumu un noturīgo organisko piesārņotāju problēma apkārtējā vidē ir aktuāla visiem pasaules reģioniem un BIOR izstrādātās analītiskās metodes un stratēģijas spēj attīstīt šāda veida pētījumus jaunā kvalitātē globālā mērogā.

Balvu piešķir ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Konkursa nolikums paredz piešķirt divas vienreizējas balvas gadā, kas nozīmē, ka laureāti saņem naudas balvu 3000 EUR apmērā pirms nodokļu nomaksas, zelta piemiņas medaļu un diplomu. Kopš 2006. gada balvas saņēmuši jau 30 laureāti.

Vēlreiz apsveicam laureātus, kā arī izsakām pateicību konkursa ilggadējiem atbalstītājiem un sadarbības partneriem SIA “ITERA Latvija” un Latvijas Zinātņu akadēmijai!

 

 

Kopīgot rakstu

Jaunumi