RTU studējošie valsts budžeta finansētajās vietās var saņemt ikmēneša stipendiju. Tāpat RTU studējošie var pieteikties citām stipendijām, kuras finansē un piešķir dažādi fondi. Informācija par stipendiju piešķiršanas kārtību
Arhitektūras fakultātes studenti var pretendēt arī uz vairākām mecenātu stipendijām:
Profesora Ivara Strautmaņa (1932–2017) 2015. gadā iedibinātā Latvijas reģionālās arhitektūras prēmija konkursa kārtībā reizi gadā tiek piešķirta vienam RTU Arhitektūras fakultātes diplomandam. Tās apjoms ir 600,00 EUR.
Prēmijas mērķis ir veicināt kopējo harmoniju Latvijas pilsētu un lauku vides attīstībā un mudināt topošos arhitektus vairāk domāt par piedāvāto paņēmienu klāstu gan plānojumu, gan arhitektūras formālo risinājumu veidošanā Latvijas pilsētu un lauku vides attīstībai.
Profesors Ivars Strautmanis ir pirmais Latvijas arhitekts, kas aizstāvējis arhitektūras zinātņu doktora disertāciju. Viņš bija ilggadīgs RTU mācībspēks, vairāku pilsētbūvniecisku projektu, dzīvojamo un sabiedrisko ēku autors, Salaspils memoriālā ansambļa līdzautors. 2002. gadā Ivars Strautmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Profesors ir pirmais fakultātes mācībspēks, kurš bija gatavs ne tikai nodot topošajiem kolēģiem savu pieredzi un zināšanas, bet arī materiāli atbalstīt viņu izaugsmes centienus. Paša profesora zinātniskā darbība bija saistīta ar vietējo, reģionālo problēmu nozīmes izpēti mūsdienu arhitektūras profesijā. Šai tēmai viņš veltīja savu diplomdarbu un tā bija viņa interešu lokā gan kā praktizējošam arhitektam, gan strādājot ar studentiem universitātē.
Plašāka informācija par profesora Ivara Strautmaņa Latvijas reģionālās arhitektūras prēmiju pieejama RTU Attīstības fonda mājaslapā.
Kristapa Morberga stipendija ir nodibināta ar mērķi finansiāli atbalstīt izcilus un sabiedriski aktīvus studentus pilnvērtīgu studiju īstenošanai. Kopš 2001. gada ik gadu stipendijas piešķir, pamatojoties uz Latvijas Universitātes (LU) rektora paziņojumu par pieteikšanos Kristapa Morberga stipendijai un LU Fonda Kristapa Morberga stipendijas nolikumu.
Uz stipendiju var pretendēt visu LU fakultāšu bakalaura programmu studenti, sākot no 2. kursa, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Transporta, mašīnzinību un aeronautikas fakultātes studenti un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti.
Kristaps Morbergs (1844–1928) ir visu laiku lielākais Latvijas Universitātes mecenāts.
Kristaps Morbergs jau krietni pirms nāves nodarbinājusi doma par to, kā izlietot savus materiālos uzkrājumus cilvēces labā. Viņam bija ideāls mērķis – palīdzēt savai tautai pacelties garīgi un ētiski. Tāpēc visu savu mantu viņš ziedojis Latvijas Universitātei.
Kristaps Morbergs testamentā izvēlējās Latvijas Universitāti par savu ģenerālmantinieci un 1928. gadā novēlēja tai astoņus namīpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā. Savu mantojumu Kristaps Morbergs atstāja ar mērķi padarīt augstākās izglītības iegūšanu pēc iespējas pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
SIA «ITERA LATVIJA» ik gadu sniedz finansiālu atbalstu Latvijas zinātnei, izglītībai, kultūrai, sportam un projektiem, kuri ir saistīti ar apkārtējās vides sakārtošanu un ekoloģiju.
SIA «ITERA LATVIJA» kopš 2011. gada konkursa kārtībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sekmīgākajiem studentiem uz 10 mēnešiem piešķir 4 ikmēneša stipendijas, katru 150 EUR vērtībā. Konkursā uz šīm stipendijām aicināti pieteikties RTU Arhitektūras fakultātes bakalaura un maģistra līmeņa studenti.
Konkurss tiek īstenots sadarbībā ar RTU Attīstības fondu.
Gunta Boles prēmiju no 1991. līdz 2019. gadam reizi gadā piešķīra vienam labākajam būvniecības inženierzinātņu un vienam labākajam arhitektūras studentam vai studentei, izvērtējot viņu sekmes, profesionālo aktivitāti ārpus studiju programmas apguves un izstrādātā studiju darba profesionālo kvalitāti.
Guntis Bole – latviešu izcelsmes būvinženieris, ģeodēzists, RTU Goda doktors un Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavalieris. Dzimis Rīgā, 1934. gada 13. jūnijā. 1944. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju. 1949. gadā ģimene pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur apmetusies Ņujorkā. Tur Guntis Bole pabeidzis vidusskolu un sācis strādāt dažādos būvdarbos. Kopš 1959. gada bijis māceklis kādā zemes uzmērīšanas firmā. 1960. gadā salaulājies ar farmaceiti Viju Veinbergu un apmeties uz dzīvi Ņūdžersijā.
Strādādams mērniecībā, Guntis Bole vakarus veltījis inženierzinātņu studijām Newark College of Engineering (kopš 1975. gada šīs universitātes nosaukums ir New Jersey Institute of Technology). 1965. gadā Guntis Bole ieguva mērnieka privātprakses tiesības un 1967. gadā pabeidza universitāti, iegūstot būvinženiera kvalifikāciju. Viņš ir izstrādājis vairākus inženierkomunikāciju projektus ūdensapgādes, kanalizācijas un ceļu būves jomā.
Ieguvis pilsētplānotāja tiesības, Guntis Bole 1970. gadā nodibināja savu uzņēmumu. Tajā bija nodarbinātas divas mērnieku grupas, tehniskie zīmētāji un citi biroja darbinieki. Birojā izstrādāti ēku jaunbūvju projekti, plānojumi un citi būvinženiera kompetencē esoši projekti, kas saistīti ar nekustamajiem īpašumiem.
Savus personīgos līdzekļus Guntis Bole ieguldīja Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes un Arhitektūras fakultātes studiju kvalitātes veicināšanā.
Jāņa Alkšņa stipendiju konkurss sadarbībā ar RTU Attīstības fondu tiek realizēts kopš 2011. gada, apbalvojot studējošos par patstāvīgi veiktiem pētījumiem un piedalīšanos RTU AF studentu zinātniskajā darbā.
Jānis Alksnis (1869–1939) – arhitekts-autodidakts. Iespējams, mācījies Vācijā, kādā būvskolā Kēnigsbergā. 19. gadsimta nogalē strādājis Krievijā, Aizbaikāla dzelzceļa būvdarbos. 1901. gadā Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā ieguvis būvtiesības. Jānim Alksnim bija plaša būvprakse. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelti vairāk nekā 140 daudzstāvu mūra nami – dzīvojamās ēkas, bankas, skolas un citas publiskās ēkas, kā arī ap 60 koka dzīvojamās ēkas. Arhitekta radošā mantojuma lielāko daļu veido mākslinieciskā ziņā eleganti izkoptas stateniskā jūgendstila celtnes. Rīgā viņš bija viens no šī stilistiskā novirziena pionieriem. Viņa celtnes izceļas ar izteiksmīgām fasādēm un augstu plānojuma kvalitāti.
Arhitekta mazdēls IVARS JĀNIS ALKSNIS (1937) 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrēja. Viņš beidzis Adelaidas (Austrālijā) Universitāti, kur studējis filozofiju un vācu un franču valodu. Arī viņa kundze Ingrīda ir valodniece. Kopš 1969. gada viņi dzīvo Ženēvā (Šveicē), kur strādā kā mācībspēki Ženēvas Universitātes Tulku institūtā. Pēc Ivara Alkšņa ierosinājuma un ar viņa atbalstu veikts pētījums par arhitektu Jāni Alksni un 2009. gadā publicēta profesora Jāņa Krastiņa grāmata «Arhitekts Jānis Alksnis 1869–1939 Architect». Ieņēmumi no grāmatas pārdošanas tiek noguldīti nodibinājumā «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds», un no tā ik gadus pavasara semestrī viens Arhitektūras fakultātes (AF) students saņem Jāņa Alkšņa stipendiju.
Pieteikšanās konkursam ik gadu tiek izsludināta aprīlī, un plašāka informācija par to atrodama RTU Attīstības fonda mājaslapā.