Līdz 15. maijam Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde «Arhitektūras zīmējums. 18 - 21. gadsimts».
Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību.
Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai no 18. gs. beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari. Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, te var iepazīties ar Brāļu kapu pirmajiem metiem, kurus 20. gs. 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks, var redzēt kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis 20. gs. 30. gados valdošais autoritārisms, 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi. Vēsture bezkaislīgi fiksējusi arī arhitektūras zīmējuma degradāciju 70. – 80. gados. Tostarp radošais process, kas notiek prāta un rokas mijiedarbībā, arī digitālajā laikmetā atklājas dažu izcilāko latviešu arhitektu – Gunāra Birkerta, Andra Kronberga – zīmējumos. Kontrastā ar oriģinālajiem darbiem, izstādē tiek demonstrēti arī mūsdienu arhitektūras virtuālie zīmējumi jeb vizualizācijas – pēdējos pāris gados konkursos uzvarējušie darbi un sabiedriski nozīmīgākie objekti.
Izstāde veidota no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma materiāliem, papildinot to ar atsevišķiem priekšmetiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un privātkolekcijām.
