Arhitektūras un dizaina institūts
Parādīt izvēlni
Arhitektūras un dizaina institūts

RTU aicina runāt par klimata pārmaiņām, sēžot kokos

26. jūnijs, 2018
.
.
.
Foto: Andra Babre

Gatavojoties sarunu festivālam LAMPA, Cēsu pils parka kokos top īpaša trīs līmeņu platforma KO-KĀ; uz tās Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar partneriem festivāla apmeklētājus aicina diskutēt par klimata pārmaiņām un katra atbildību un rīcību pārmaiņu mazināšanā.

Savstarpēji savienotās platformas, kas veido trīs līmeņu būvi, top no baļķiem, kas ar trīša un roku spēku uzvilkti kokā, tiek sastiprināti ar virvēm, izmantojot īpašus sējumus, būtiski palielinot būves izturību, ar aizrautību stāsta Matijs Babris, RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras students un «TreeHouse Place» līdzdibinātājs. «TreeHouse Place», kas audzis RTU studentu biznesa pirmsinkubatorā «IdeaLAB», bet šobrīd startē lielākajā zaļo biznesa ideju konkursā «Climate Launchpad», jau trešo gadu būvē platformas kokos. Pirmajā gadā tapa viena platforma Ķegumā, pērn – astoņas Strenčos, pārbaudot, kā savienot vairākas platformas, bet šogad, būvējot platformas festivāla vajadzībām, plānots testēt, kā šāds objekts «strādā» komerciālā vidē. Tas M. Babri interesē īpaši, jo viņš šobrīd raksta maģistra darbu par viesnīcu kompleksu kokos un atzīst, ka, lai arī pasaulē ir ap 300 kompāniju, kas pievērsušās būvju kokos attīstīšanai, tika retā no tām pievērsusies publiskas lietošanas būvēm kokos.

Idejiski un praktiski

KO-KĀ ir trīs līmeņu būve, kas idejiski sasaucas ar RTU un sadarbības partneru festivālā aktualizēto jautājumu par individuālo, kolektīvo un valstisko atbildību klimata pārmaiņu novēršanā trīs laika nogriežņos (pagātne, tagadne, nākotne) un trīs atbildības līmeņos. «Katrs no mums pieņem individuālos lēmumus kā rīkoties, ko attīstīt, atbalstīt. Mēs vēlamies caur savu noformējumu atspoguļot iniciatīvas, kas tapušas pateicoties jauniešu entuziasmam, zināšanām, izpratnei un cieņai pret vidi un mums dotajiem resursiem. Uz tikšanos kokos!» teic Liene Rubina, RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja, «Climate-KIC HUB Latvia» vadītāja. Turklāt, izvēloties platformu būvēt no koka un lielākoties lietojot atkārtoti izmantojamas materiālus, piemēram, šķirotus Gaujas plostu materiāliem, nevis izmantot, piemēram, teltis, «mēs ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem parādām, ka mums rūp vides izmaiņas un ir būtiski būt videi draudzīgiem,» papildina Matijs. Vienlaikus šādu trīs līmeņu risinājumu izvēlēties mudinājuši ļoti racionāli apsvērumi, piemēram, lai debatētāji būtu skatītājiem labi redzami, atzīst Matijs. Platformas augstākais līmenis atvēlēts diskusiju un sarunu dalībniekiem, vidējais līmenis – klausītājiem, zemākais – tiem, kuri vēlas apstāties, padomāt, satikties un atpūsties.

Atšķirībā no pērn Strenčos koku galotnēs izbūvētajām platformām, šīs būs tuvākas zemei, lai sarunu dalībniekiem un klausītājiem tās būtu ērti pieejamas. Ņemot vērā, ka festivālu apmeklē liels daudzums cilvēks, šādu risinājumu diktē arī drošības apsvērumi. Matijs piebilst, ka pie katras platformas būs instruktors, kurš gādās par drošību.

Būvē studenti

Platformas jau otro nedēļu būvē ieinteresēti jaunieši, tajā skaitā RTU Arhitektūras un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes studenti, kuri piedalās īpašā meistarklasē-vasaras skolā. Viņi mācās darboties ar virvēm, mezglot, siet mezglus, stiprināt baļķus, plānot būvniecību, apgūst iemaņas, kas nepieciešamas darbam augstumā utt. Nodrošinātas arī pieredzējušu arboristu lekcijas par koku veselību, tiek attīstīta radošā domāšana. «Domājam ar galvu, pirkstiem un visu ķermeni,» rezumē Matijs.

Platformas top, nekaitējot Cēsu pils parka kokiem, netiek izmantoti nekādi citi stiprinājumi kā vien virves, stāsta «TreeHouse Place» līdzdibinātājs. Tiek izmantoti īpaši sējumi, ko viņš ar kolēģiem apguvis Nīderlandē. Pēc festivāla, nojaucot platformas, atkārti būs iespējams atkārtoti izmantot baļķus un virves. Ir gan efektīvi, gan racionāli parkā izmantot tieši šādu būvniecības metodi, viņš saka, paskaidrojot, ka parkā un parka kokos nemaz nebūtu iespējams atstāt paliekošas pēdas. Jautāts, vai uz šādas platformas būtu iespējams izvietot arī ēkas, viņš atbild apstiprinoši, uzreiz piebilstot – īslaicīgi, piemēram, uz sezonu (6-7 mēnešiem). No racionāla finanšu līdzekļu izlietojuma, īslaicīgu ēku veidošana ne vienmēr attaisnosies. Paliekošu būvju veidošanai labāk izmantot citas stiprinājumu metodes. Tādu netrūkstu – ēkas var sēdināt koku zaros, urbt stiprinājumus stumbros, atbalstīt pret zemi utt. Matijam interesanta šķiet pastāvīgu un īslaicīgu būvju kokos kombinēšana, piemēram, piedāvājot viesnīcām šādi dažādot savu piedāvājumu. Proti, platformas varētu izmantot, piedāvājot klientiem nakšņot zem klajas debess, vakariņot kokā, pastaigāties virs koku galotnēm vai pašiem iesaistīties platformu būvniecībā. Viņš redz perspektīvu arī īslaicīgu milzu platformu izmantošanai publiskos pasākumos, piemēram, dažādos festivālos, brīvdabas koncertos utt. «Pagaidām lielu īslaicīgu konstrukciju izmantošana ir vairāk ārvalstu filozofija, Latvijā speciālu skatuvi katram koncertam būvē Prāta Vētra. Ir lieliski, ka Lampa novērtē mūsu piedāvāto iespēju,» priecājas Matijs.

Platformu būvniecību notiek sadarbībā ar biedrību «Piedzīvojumu gars», Cēsu pašvaldību, Jauno arhitektu klubu, RTU Arhitektu fakultātes studentu pašpārvaldi, «Vivacolor», biedrību «Avantis» un tās iniciatīvu «Young Media Sharks». Jāpiebilst, ka arī «Avantis» un «Young Media Sharks» sarunas ar jauniešiem notiks uz platformas kokos – Cēsu pils parka otrā pusē. Arī to būvē «TreeHouse Place».

Izaudzis «IdeaLAB»

Tieši «Piedzīvojumu gars» pirms trim gadiem veicināja «TreeHouse Place» rašanos. Viņi vērsās pie tobrīd arhitektūras bakalaura studenta Matija, jautājot, vai būtu interese būvēt mājas kokos. «Protams, ka bija. Sēdējām, domājām, kā to darīt labāk, aizbraucām uz Nīderlandi pamācīties. Latvijā pirms trim gadiem pamēģinājām vienu platformu uzbūvēt, tad piedalījāmies «IdeaLAB», saņēmām tur atbalstu. Pēc «IdeaLAB» absolvēšanas piedalījāmies arī DNB studentu biznesa ideju konkursā, kur guvām atbalstu vairāku platformu idejas realizēšanai. Trīs gadus esam darbojušies,» viņš teic. Matijs domā, ka šobrīd notiekošās diskusijās par to, vai Latvijā daudzstāvu ēku būvniecībā varētu izmantot koka, nav uzdots īstais jautājums. «Ārvalstu pieredze rāda, ka tas strādā, esam redzējuši kontrolētus ugunsgrēkus, degtspēja koka mājām izrādās pat zemāka, nekā mūra mājām ar metāla konstrukcijām. Tas kas būtu jādara - vairāk būtu jākontrolē, kā koka ēkas tiek projektētas un celtas, kādi materiāli tiek izmantoti. Salīdzinājumam - bija diskusija par to, vai ar velosipēdu braucot izmantot ķiveri vai neizmantot. Netiek uzdots pareizais jautājums. Jautājums ir – vai vajag braukt ar velosipēdu, jo daudz kaitīgāk veselībai ir tas, ka cilvēks nekustas. Cilvēku procents, kas gūst traumas, braucot ar velosipēdu ar vai bez ķiveres, ir daudz mazāks, nekā to cilvēku, kuri iet bojā mazkustīga dzīvesveida dēļ. Dažkārt vienkārši ir jāskatās plašāk,» viņš ir pārliecināts.

RTU festivālā piedalās pirmo gadu

RTU šogad pirmo reizi piedalās sarunu festivālā LAMPA, kas notiks 29. un 30. jūnijā Cēsu pils parkā. «Būtiski ir ne tikai nodrošināt akadēmisko pārstāvniecību un izglītot, bet arī izglītoties daloties ar pieredzi, pārņemot to. Piedaloties LAMPA, ar sadarbības partneriem vēlamies nodrošināt šo apmaiņu ar vēlmi nākotnē redzēt pozitīvas, praktiskas pārmaiņas klimata jomā,» uzsver L. Rubina. Sarunu sesiju uz platformas KO-KĀ vienojošais elements ir tēma – klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas ir aktuāls, daudzšķautņains jautājums, kas daudzos pasaules nostūros tiek apšaubīts: «Vai tas notiek? Kurš atbildīgs/ vainīgs? Kas tiek darīts? Vai tiek darīts? Vai es varu, ko darīt?» Intensīvā divu dienu programmā tiks aktualizēts jautājums par individuālo, kolektīvo un valstisko atbildību klimata pārmaiņu novēršanā. Paralēli lekcijām un sarunām, kur piedalīsies dažādu jomu Latvijas un ārvalstu eksperti, tiek organizēta «Ideju skatuve zaļākai Latvijai». No skatuves būs iespējams iepazīstināt plašāku sabiedrību ar savu ideju, topošu vai esošo produktu, pakalpojumu vai iniciatīvu, kas varētu padarīt Latviju zaļāku. Tā arī dos iespēju satikt domubiedrus, dalīties un ģenerēt jaunas idejas, iedvesmoties, atvērt acis jaunai pieredzei un veidot sadarbību. «Ideju skatuvi zaļākai Latvijai» RTU organizē sadarbībā ar kustība «Zero Waste Latvija» un Vidzemes augstskola, jo tic, ka katrā no mums ir novators, kurš var pozitīvi ietekmēt Latviju un tās vides kvalitāti, vai tā būtu plastmasas aizstāšana ar vaskadrānu, jaunas šķirošanas urnas izveide vai saules enerģijas kolektors. Pieteikt savu ideju «Ideju skatuvei zaļākai Latvijai» iespējams šeit

Iepazīties ar RTU programmu sarunu festivālā LAMPA, lektoriem un diskusiju dalībniekiem iespējams iepazīties šeit.

RTU sadarbības partneri festivālā LAMPA ir RTU Cēsu filiāle, SIA ZAAO, AS «Latvenergo», LŪKA, biedrība «Ekodizaina kompetences centrs», kustība «Zero Waste Latvija» un Vidzemes augstskola. Dalība festivālā tiek nodrošināta ar «Climate-KIC HUB Latvia» atbalstu.

RTU studenti gatavo trīs līmeņu platforma kokos RTU dalībai sarunu festivālā LAMPA

Kopīgot rakstu

Jaunumi