«Rīgas piesātinājums ar jūgendstilu ir tik intensīvs, ka tam nevar līdzināties neviena Eiropas pilsēta,» intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors Jānis Krastiņš. Profesors ir pazīstams kā jūgendstila pētnieks un viņa 2018. gadā izdotā grāmata «Jūgendstila arhitektūra Latvijā» atzīta par vienu no aizvadītā gada sasniegumiem teorētiskajā zinātnē Latvijā.
Tagad top grāmata par jūgendstilu Eiropā. «Jūgendstils ir mākslas – īpaši arhitektūras un dizaina – stils, kas strauji izplatījās Eiropā 19. gadsimta pašās beigās, kļūdams par spēcīgu kultūras virzienu laikā līdz Pirmajam pasaules karam. Jūgendstila («jaunais» stils - no vācu valodas) pamatā ir mākslu sintēze, kas izpaužas gan lietišķajā, gan tēlotājmākslā, gan arhitektūrā. Tas ir stils ar tuvošanos simbolisma filozofijai. Arhitektūrā tas ienāca ar jaunu radošo metodi - no ērta un praktiska telpu izveidojuma atvasināt celtnes ārējo veidolu. Jūgendstilā raksturīgi arī stilizēti augu motīvi, liektas, neregulāras līnijas un asimetriska kompozīcija, taču ornamenti nav šī stila būtība,» stāsta J. Krastiņš.
Profesors uzskata, ka jūgendstils ir viens no visinteresantākajiem arhitektūras stiliem – tas ir ļoti radošs un daudzveidīgs. Taču daudzi mūsdienu mākslas zinātnieki joprojām neizprot šā stila jēgu un būtību. «Tas ir mūsdienu arhitektūras mākslinieciski radošās metodes pamatu pamats – radīt lietderīgu, ērtu, cilvēkiem patīkamu telpisko struktūru un pēc tam, izvēloties atbilstošus būvmateriālus un tehnoloģiskos paņēmienus, atvasināt ēkas ārējo tēlu,» skaidro profesors.
2019. gada 15. februārī «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» publicēto interviju var izlasīt laikraksta portālā.
