Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē skatāma jauno arhitektu diplomprojektu izstāde «100% organiski arhitekti», kurā var aplūkot 24 jauno arhitektu izstrādātos darbus. Saruna ar fakultātes mācībspēkiem un jaunajiem arhitektiem par mūsdienu tendencēm arhitektūrā un diplomdarbos risināto tematu loku 27. janvārī izskanēja Latvijas Radio raidījumā «Kultūras rondo».
«Ja vērtējam arhitektūras procesu kopainu, tad tas ir pietiekami sazarots un daudzveidīgs, un arī tie apmluā, kurus pārstāv mūsu jaunie kolēģi, kopumā atbilst šai daudzveidīgai kopainai, jo katrs no viņiem ir mēģinājis atrast to iešaurinājumu, kas varbūt viņiem ir šķitis interesantāks, tuvāks. Kopumā, protams, šie darbi ierakstās tajās aktualitātēs, par kurām mēs lasām masu medijos. Droši vien atslēgas vārdi, kas raksturo šī brīža arhitektūras tendences, nav būtiski mainījušies,» uzsver Arhitektūras fakultātes dekāns profesors Uģis Bratuškins. Dekāns atklāj, ka jauno arhitektu uzmanības lokā ir mantojuma saglabāšana visplašākajā šā vārda nozīmē, tajā skaitā relatīvi nesena, ko mēdzam dēvēt arī par padomju laika mantojumu.
Arhitektūras projektēšanas katedras profesore Sandra Treija uzver, ka jaunajiem arhitektiem aktīvi jādomā, un to viņi arī dara, par atbildību – cik atbildīgs ir vides veidotājs, cik atbildīgam viņam ir jābūt, un par ko viņš atbild – par estētiskām un funkcionālām vērtībām, vai arī viņam jāskatās daudz plašākā kontekstā. Profesore atzinīgi novērtē Arhitektūras fakultātes absolventu nopietno pieeju atbildībai, izstrādājot diplomdarbus, - viņi pārdomāti izturas gan pret vidi, gan plašākiem sociāliem procesiem.
Par noslēguma darbu izstrādi un to tematu izvēles pamatojumu raidījumā stāsta Alise Leite, kuras diplomdarbs saistīts ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza vides attīstīšanu, veidojot kalnu biotopa dzīvnieku ekspozīciju kompleksa projektu, Viktorija Verenkova, kura apskatīja sabiedriskā centra nozīmi Latgales priekšpilsētā, izstrādājot centra izveidošanas priekšlikumu, kā arī Raivis Jānis Mucenieks, kurš izmantojot Skandināvijas valstīs izplatīto ieslodzījuma vietu konceptu, radījis projektu cietumam Pierīgā.
A. Leite uzsver atbildības sajūtas lielo nozīmi arhitekta profesijā, jo īpaši ņemot vērā, ka šobrīd pasaulē norit pastiprināta ekosistēmas graušana. V. Verenkova akcentē studiju biedru, kolēģu nozīmi, ar kuriem ikdienā ir cieša saskarsme – katrs nāk ar savām idejām un vienlaikus kalpo kā iedvesma pārējiem. Viņasprāt, veiksmīgai sadarbībai, savstarpējai komunikācijai un ciešām sociālajām saitēm ir liela nozīme arhitekta darba gala rezultātā.
2020. gada 27. februāra Latvijas Radio raidījuma «Kultūras rondo» sižets
