RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs
Parādīt izvēlni
RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs

Zinātnieki pēta, kā ar daļiņu paātrinātāja palīdzību kuģošanu padarīt zaļāku

9. septembris
.
.
Foto: Elīna Karaseva

Jūras transports ir viens no lielākajiem piesārņojuma radītājiem pasaulē. Lai to mazinātu, apjomīgā projektā pētnieki un inženieri no Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN), Polijas un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izstrādā inovatīvu tehnoloģiju kuģu izplūdes gāžu attīrīšanai,  sestdien, 7. septembrī, informēja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Aculiecinieks».

«Latvija piedalās projektā, kuram nav analoga. Mēs liekam daļiņu paātrinātāju uz kuģa. To vēl neviens nav darījis,» raidījumā saka CERN zinātniskais līdzstrādnieks, RTU profesors un RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Toms Torims. Viņš skaidro, ka CERN koordinētā ARIES (Accelerator Research and Innovation for European Science and Society) projektā top prototips tehnoloģijai, ar kuras palīdzību būs iespējams kuģu izplūdes gāzes padarīt nekaitīgas, zaļas. Proti, ar elektronu paātrinātāju apstarojot izplūdes gāzes, tās tiek sadalītas sīkākās daļās, kas pēc tam, izmantojot ūdens ķīmiskos filtrus, tiek attīrītas. Līdz šim daļiņu paātrinātāju tehnoloģija nav tikusi savienota ar ķīmiskās attīrīšanas procesu. Prototipa pirmais izmēģinājums notika Rīgas Kuģu būvētavā. 

«Šis projekts ir labs piemērs tam, kā mēs zinātni varam pārnest uz sabiedrību, tam, kā zinātne var atrisināt tādas problēmas kā vides piesārņojums. Mēs daudzus gadus nodarbojamies ar daļiņu paātrinātājiem. Latvijā notiek svarīga izmēģinājuma fāze. No Vācijas atvests daļiņu paātrinātājs, no Polijas – attīrīšanas sistēma. Iekārtas uzstādītas Rīgas Kuģu būvētavā, bet visu koordinē RTU. Tas pierāda, ka mēs Eiropā varam strādāt kopā un radīt lielas lietas,» pauž CERN projekta ARIES vadītājs Mauricio Vretenars. 

Savukārt Fraunhofera elektronstaru un plazmas tehnoloģiju institūta pētnieks Gesta Mataušs iezīmē projekta aktualitāti: «Piecpadsmit lielākie pasaules kuģi rada tik daudz slāpekļa monoksīda un sēra dioksīda, kā visa automašīnu flote kopā.» 

Pasaules flotē ir ap 60 tūkstošiem kuģu, un jūras transports ir viens no lielākajiem emisiju avotiem. Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Eiropas Komisija noteikusi, ka no 2020. gada būtiski jāsamazina izmešu apjoms. Kā tēlaini izsakās zinātnieki, šobrīd kuģi dedzina un brauc ar asfaltu – tik smaga un netīra ir to degviela, kas sadegot rada sēra dioksīdu un slāpekļa monoksīdu.

2019. gada 7. septembra raidījums «Aculiecinieks»

Plašāk par projektu

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

9. septembris plkst. 14:10

Līdzīgi raksti

Ziņas