Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un LU Ķīmiskās fizikas institūta zinātnieki iesaistījušies «Horizon 2020» projektā par inovatīvu medicīnas radiofarmpreparātu programmas PRISMAP izveidi. Latvijas pārstāvju uzdevums būs veidot sadarbības tīklu starp zinātniekiem, medicīnas speciālistiem un ražotājiem, kā arī izstrādāt nanodozimetrus, ko izmantot vēža terapijā. Projektu koordinē Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN), par kura pilntiesīgu asociēto dalībvalsti Latvija kļuva 2. augustā.
Konkrētajā projektā LU un RTU konsorcija uzdevums ir veicināt Eiropas radiofarmpreparātu industriālo un farmaceitisko partneru, kā arī klīnisko medicīnisko un zinātnisko struktūru sadarbību Eiropā, lai uzlabotu pieejamību jaunu radiofarmpreparātu ražošanai un apritei medicīnā – onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas kā vadošais partneris iesaistījusies šajā izpētes un sadarbības projektā.
Projekta lielākais ieguvums būs pieeja informācijai par pētījumiem un ražošanas inovācijām radioloģijas jomā visā Eiropā. «Vienkāršā valodā runājot, piemēram, ja onkoloģijas pacientam būs nepieciešams specifisks preparāts vai procedūra, kas kādu iemeslu dēļ nav pieejama Latvijā, mēs spēsim ātri noteikt, kā pacients šo pakalpojumu var saņemt no citas valsts – vai ir iespējama pakalpojuma vai produkta transportēšana, vai labāk pacientam doties uz vajadzīgo valsti. Tas ir tikai viens mazs piemērs, kā mēs varam veidot sadarbības tīklu zinātnei un medicīnai diagnostikā un ārstēšanā vēža pacientu mērķa grupā,» saka LU Medicīnas fakultātes profesore un Latvijas Radiologu asociācijas prezidente Maija Radziņa
Savukārt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta zinātnieki projektā izstrādās nanodozimetrus, lai mērītu vēža terapijā izmantojamās starojuma dozas, ko absorbē tik mazi objekti kā cilvēka šūnu DNS molekulas. Patlaban trūkst iespēju, lai izmērītu, cik lielu dozu šūnu nanoizmēra struktūras saņem un kā starojums uz tām iedarbojas, jo viena DNS molekula ir ļoti, ļoti maza – tās diametrs ir tikai 2 nanometri jeb 100 000 reižu mazāks par cilvēka mata platumu. Savukārt CERN iegūst staru terapijā izmantojamos radioaktīvos izotopus, kuriem piemīt augsta tīrības pakāpe un kas nesatur piejaukumus. Precīzos starojuma dozu mērījumus šūnu nanoizmēra struktūru līmenī, kā arī izotopus bez piejaukumiem varēs izmantot vēl precīzākā un drošākā cilvēkam nelabvēlīgo vēža šūnu apstarošanā un iznīcināšanā.
«Iespēja vadīt vienu no milzīga projekta nozīmīgām daļām ir augsts novērtējums Latvijas medicīnai un zinātnei. Būtībā ar šo soli Latvija «tiek uzlikta» uz CERN kartes, atzīmējot mūs kā ģeogrāfiski svarīgu punktu Eiropas zinātnē,» uzskata M. Radziņa.
Projekta gaitā Latvijas zinātnieki arī plāno sekmēt PRISMAP pakalpojumu integrāciju zinātnes un industrijas vajadzībām un veicināt Latvijas nukleārās medicīnas zinātniskās aktivitātes un iekļaušanos PRISMAP konsorcijā.
