Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Šveicē saikne ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) ļoti cieša ir jau kopš 2012. gada, un RTU pat vēl pirms Latvijas valsts parakstīja sadarbības līgumu ar šo pasaules vadošo zinātnes centru. RTU ir arī vienīgā Austrumeiropas universitāte, kurai ir līgums ar CERN. RTU un CERN līgums sniedz iespējas Latvijā regulāri klausīties CERN zinātnieku vieslekcijas, RTU zinātniekiem – viesoties CERN, bet RTU studentiem – piedalīties CERN vasaras skolās, tā Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta RTU profesors Toms Torims.
RTU Materiālu apstrādes tehnoloģijas katedras profesors un RTU rektora padomnieks T. Torims ir arī CERN zinātniskais līdzstrādnieks.
Viņš raidījumā stāsta, ka RTU piedalās nozīmīgā «Horizon 2020» pētījumā, kuru koordinē CERN. Šajā projektā RTU izstrādā vakuumpārklājumus CERN topošajām iekārtām, bet otra lieta, pie kā CERN strādā kopā ar RTU, kā arī Frankfurtes un Darmštates universitātēm, ir plazmas lielgabala – elementārdaļiņu enerģijas avota – jauna koncepta izveide. Trešais sadarbības virziens ir kopā ar Oksfordas universitāti un citām izglītības iestādēm izstrādāt elementārdaļiņu apmācības e-platformu.
Kā teic T. Torims, CERN pamatuzdevums ir «paātrināt zinātni», un tas nenozīmē tikai atomfiziku, bet gan zinātni par elementārdaļiņām, kas ir mazākas par atomiem un protoniem, pat par CERN atklāto Higsa bozonu.
Viņš stāsta, ka patiesībā CERN ir viena milzīga fiziķu laboratorija, kur uz vienu fiziķi strādā 20 inženieri, kuri nodrošina tehnoloģijas, lai zinātnieki varētu veikt pasaulslavenus atklājumus. «Hadronu paātrinātājs, Higsa bozona atklājums ir tikai ķirsis uz tortes, jo šajā pētniecībā ir daudz slāņu,» saka T. Torims un raidījuma klausītājus aicina iztēloties, kāds izskatās hadronu paātrinātājs. Tas atrodas 100 metru zem zemes, izskatās kā 27 km gara metro līnijas caurule, kas pieblīvēta ar vismodernāko elektroniku un materiāliem. Tā ir arī aukstākā vieta Visumā – CERN hadronu paātrinātājā ir divi kelvini jeb 270 grādu zem nulles. Tas ir milzīgs ledusskapis, tēlaini saka T. Torims par vietu, kurā notiek zinātnes atklājumi. Kādam ir jānodrošina, lai šis milzu ledusskapis strādātu, un tie ir inženieri.
Kāpēc elementārdaļiņas būtu jāpaātrina? Tas palīdz mums saprast, kādā veidā ir radusies matērija, kā uzvedas šīs daļiņas, kā notiek to savstarpēja mijiedarbība, saka profesors: «Ja mēs saprotam, kā tas notiek hadronu paātrinātājā, tad mēs saprotam, kā tas notiek arī Piena ceļā.»
Lielais hadronu paātrinātājs būtībā ir liels mikroskops, saka T. Torims un atklāj, ka CERN iecerējis izveidot 100 km garu tuneli, lai izpētītu, kāpēc, piemēram, Higsa bozons uzvedas tieši tā, kā tas uzvedas. Jaunajā tunelī būšot pavisam citi parametri arī elektromagnētiskajam laukam, kas tagadējā ir septiņas teslas, bet nākotnē jābūt 20 teslām. Uzlabot hadronu paātrinātāju paredzēts jau nākamgad. Taču dažādus citādus mazākus paātrinātājus zinātnieki izmanto ne tikai CERN, bet arī, piemēram, vēža ārstēšanā un mākslas darbu vecuma noteikšanā, nesagraujot pašu mākslas darbu.
Kā stāsta profesors, CERN jau 60 gadus nodarbojas ar to, ar ko neviens cits, organizācijas budžets šiem pētījumiem ir miljards eiro. Arī pētījumu lauks ir milzīgs. Tomēr pat šādam centram nepieciešama atelpa, un tas notiek ik gadu ap Ziemassvētku laiku, kad uz vienu diviem mēnešiem tiek izslēgts paātrinātājs, lai veiktu remontdarbus.
Latvija ir spējusi ieinteresēt CERN ar to, ko ražo mūsu uzņēmēji. CERN ir vajadzīga datu pārraide, datu tīkli, programmētāji, ir vajadzīgi lāzeri, optika, vienkārši sakot – dzelži, teic T. Torims. Latvijas uzņēmēji ir gatavi piegādāt šādas tehnoloģijas CERN. Taču, lai kļūtu par CERN dalībvalsti, ar to vien nepietiek – vēl nepieciešama valsts politiskā griba piedalīties starptautiskā organizācijā un valstī jābūt kodolfizikas jeb daļiņu fizikas zinātnei.
Tā kā viena no CERN prioritātēm ir darbs ar sabiedrību, lai tā saprastu, kam tiek tērēta milzīgā nodokļu maksātāju nauda, arī Latvijā šogad no 22. līdz 26. maijam notiks CERN zinātnes nedēļa. Tās epicentrs būs RTU Ķīpsalas studentu pilsētiņā, kur varēs aplūkot gan interaktīvu hadronu paātrinātāja tuneli, gan izstādē iepazīties ar zinātnieku pētījumiem un redzēt, kā darbojas dipolu magnēts. Notiks arī populārzinātniskas lekcijas visiem, kurus interesē CERN – sākot no skolēniem līdz valsts vadītājiem. «CERN interesē arī cilvēku smadzenes, un mums ir gudri cilvēki, izcili inženieri un zinātnieki,» raidījuma nobeigumā teic T. Torims, piebilstot, ka robotika CERN ir stipri atpalikusi no tā, ko var piedāvāt RTU un citas Latvijas augstskolas.
