RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs
Parādīt izvēlni
RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs

Latvijas gads CERN – piesaistīti jaunie doktoranti, paplašināta zinātniskā darbība

2. augusts
.
.
Latvijas zinātnieks Kārlis Dreimanis 5. jūlijā, strādājot CMS eksperimenta kontroles centrā, piedalījās Lielā hadronu paātrinātāja iedarbināšanā, uzsākot fizikas datu vākšanas trešo periodu. Foto: CERN

Tieši pirms gada, 2021. gada 2. augustā, vienlaikus līgumu parakstot Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) Ženēvā un Izglītības un zinātnes ministrijā Rīgā, Latvija asociētās dalībvalsts statusā tika uzņemta pasaules zinātnes elites kopienā – CERN. Gada laikā Latvija ir stiprinājusi savas pozīcijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā un paplašinājusi zinātnieku kopumu, kas strādā CERN, un tas bijis iespējams, pateicoties arī valsts atbalstam. Tomēr joprojām ir aktuāli ieguldīt jauno zinātnieku izglītībā, lai valsts ilgtermiņā varētu jēgpilni darboties CERN, kļūstot par pilntiesīgu tā dalībvalsti. 

Latvija piedalās CERN zinātniskajā darbā

Latvijas dalība CERN veicina gan cilvēkkapitāla attīstību, gan valsts iesaisti inovatīvu tehnoloģiju izstrādē, gan veicina jaunu zināšanu radīšanu, jo Latvijas zinātniekiem ir iespēja strādāt CERN, Latvijas uzņēmējiem – piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, kas nepieciešami CERN zinātniskās darbības nodrošināšanai, savukārt jauniešiem – iepazīt CERN, iegūt jaunas zināšanas un ieraudzīt perspektīvu, kāpēc mācīties fiziku un inženierzinātnes, lai veidotu savu nākotnes karjeru.  

Pateicoties valsts piešķirtajam finansējumam un stratēģiskās attīstības mehānismiem, Latvijā tiek veiksmīgi īstenota Valsts pētījumu programma «Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas». Latvijas zinātnieki piedalās vairākos CERN eksperimentos, piemēram, CMS, MEDICIS, AEGIS, kā arī CERN paātrinātāju tehnoloģiju projektos, piemēram, I.FAST.

Latvijas zinātnieki jau ir devuši savu ieguldījumu CERN darbā. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir izveidojis daļu no dzesēšanas kontūra, ko varētu izmantot vienā no svarīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus un kurā strādā arī Latvijas zinātnieki. Tāpat pēc G. Pikura tehniskā dizaina, lietojot perspektīvo aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips. 

Tāpat jūlija sākumā arī Latvija kā CERN asociētā dalībvalsts, simboliski sakot, iedarbināja Lielo hadronu paātrinātāju (LHC), kad tas pēc apkopes uzsāka savu darbību un CERN sākās trešais fizikas datu vākšanas periods jeb Run 3. Latvijas zinātnieki RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktora Kārļa Dreimaņa vadībā strādā vienā no zīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS (Compact Muon Solenoid), kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus. 

Ieguldījums topošajos zinātniekos

Gada laikā kopš pievienošanās CERN Latvija ir kāpinājusi savu CERN strādājošo zinātnieku skaitu – patlaban tur darbojas vairāki pētnieki, kā arī savus promocijas darbus CERN izstrādā  studenti, kuri 2021./2022. akadēmiskajā gadā sāka studijas jaunajā RTU un Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas». Drīzumā viņiem varētu pievienoties vēl jauni kolēģi, jo augustā notiks jauno doktorantu uzņemšana minētajā programmā, un atkal Latvijas topošajiem zinātniekiem būs iespēja studēt Latvijā, bet strādāt CERN. Kā atzīst jau esošie doktoranti, tā ir ļoti laba iespēja, jo CERN var piedalīties eksperimentālajā darbā, kāds Latvijā nav iespējams, kā arī klausīties pasaules spices zinātnieku lekcijas un strādāt starptautiskā vidē, kur iespējams mācīties no pieredzējušiem kolēģiem.

Lai paaugstinātu Latvijas zinātniskās spējas sadarbībai ar CERN, ir iecerēts stiprināt zinātnisko kapacitāti RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centram, kurš līdz šim veica Latvijas un CERN sadarbības koordinējošo funkciju. Tāpat, lai jauniešiem sniegtu iespēju iegūt zināšanas, kas nepieciešamas sadarbībā ar CERN, iecerēts Latvijā veidot jaunu maģistrantūras programmu daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās. 

«Ja mēs vēlamies nākotnē pretendēt uz pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusu, tad ir jāaudzē mūsu zinātniskā kapacitāte – jāaug gan skaitā, gan kvalitātē,» uzskata RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors K. Dreimanis. 

Līdzīgi kā Lielais hadronu paātrinātājs katru darbības periodu sāk arvien ar lielāku enerģiju, arī Latvija cenšas kāpināt savu potenciālu sadarbībā ar CERN. Tas ir ilgtermiņa process, kurā visu laiku nākas ieguldīt gan zināšanas, gan enerģiju, taču, ja vien izdosies iecerētais, tad Latvijā, pateicoties dalībai CERN, veidosies jauna zinātnieku paaudze, kas dos gan jaunas zināšanas akadēmiskajā jomā, gan inovācijas tautsaimniecībā.

CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādītā Higsa bozona eksistence.

Aizvadīts pirmais gads CERN asociētās dalībvalsts statusā (Labsoflatvia.com, 02.08.2022.)

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

2. augusts plkst. 15:16

Līdzīgi raksti

Jaunumi