RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs
Parādīt izvēlni
RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs

Izglītības un zinātnes ministre atzinīgi novērtē doktorantu sniegumu daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās

14. janvāris
.
.
CERN strādājošie Latvijas inženieri - (no kreisās) Guntis Pikurs, Luca Piacentini, Toms Torims, Andris Ratkus un Kristaps Paļskis. Foto: Vitālijs Vinogradovs, RTU

Jaunajiem zinātniekiem, kuri studē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» 14. janvārī bija iespēja tiešsaistē tikties ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci un pastāstīt viņai par savām pētniecības interesēm un darbu Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN). Ministre atzinīgi vērtēja studentu sniegumu, kas apliecina Latvijas iespējas piedalīties unikālos un būtiskos pētījumos. Viņa arī norādīja, ka šī programma ir iespēja stiprināt vienotu Baltijas izglītības un zinātnes telpu.

Doktoranti studē un veic pētījumus daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās. Izstrādājot promocijas darbu pētījumus, viņi tiks iesaistīti dažādos CERN eksperimentos, kuros jau strādā Latvijas zinātnieki.

Piemēram, inženieri strādā pie risinājumiem ļaundabīgu audzēju agrīnai profilaksei un ārstēšanai. Tiek pētīts, kā varētu izmantot paātrinātāju tehnoloģijas, lai izstrādātu nākamās paaudzes staru terapijas tehnoloģijas, ar smagajiem joniem apstarojot vēža šūnas un starojuma devu piegādājot lielā ātrumā – sekundes simtdaļu laikā. 
Tiek strādāts arī pie jaunu efektīvu zāļu izstrādes onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai. Iecerēts šīs jaunās tehnoloģijas dažādās valstīs, arī Latvijā, izmantot nukleārajā medicīnā.  

Latvijas doktoranti CERN arī attīsta jaunas inovatīvas ražošanas tehnoloģijas. Piemēram, aditīvo ražošanu, kas veidos jaunas pieejas ražošanai, kā arī nākotnes produktus un rūpnīcas, jo šajā procesā, lietojot nepieciešamo materiālu, objektus izgatavo slāni pa slānim pēc iepriekš izstrādāta 3D modeļa. Šādā veidā ir iespējams izstrādāt dizainiski daudzveidīgākus objektus, kā arī process ir ekonomiski pamatots, jo tā izgatavošanai patērē mazāk materiāla. Piemēram, pēc RTU pētnieka Gunta Pikura dizaina, pirmoreiz izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģijas, no tīra vara ir izgatavots CERN Radio frekvences paātrinātāja prototips. 

Fiziķi strādā pie daļiņu pētījumiem. Piemēram, pēta Higsa bozona īpašības, jo, kaut arī Higsa bozona eksistence CERN tika pierādīta pirms desmit gadiem, tomēr fiziķi joprojām par šo daļiņu zina ļoti maz. Taču, izzinot šīs daļiņas īpašības, fiziķi iegūs daudz vairāk informācijas par Visumu, piemēram, par tumšo matēriju, par Visuma stabilitāti. 

«Kaut gan Latvijas dalība CERN aizsākusies salīdzinoši nesen, esam kļuvuši par pilntiesīgu spēlētāju augstākajā zinātnes līmenī, kurā top globāli nozīmīgas inovācijas, kas būtiski maina pasauli. Esmu pārliecināta, ka divu spēcīgu universitāšu sadarbības rezultātā Latvijas vārds aizvien vairāk izskanēs visā pasaulē, arī pienesums valstij nākotnē būs aizvien jūtamāks. Ceru, ka mūsu studentu līdzdalība dažādos unikālos pētījumos kalpos par iedvesmu līdzīgām studiju programmām citās jomās,» tiekoties ar doktorantiem, uzsvēra A. Muižniece. 

Savukārt studiju programmas direktors, RTU profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims akcentēja, ka lepojas ar doktorantūras studentiem, viņu spējām, aizrautību, motivāciju un skaidra mērķa izjūtu, gan arī ar to, ka Latvija piedāvā visaugstākā līmeņa studiju programmu.

«Ar pilnu pārliecību varam teikt, ka mūsu valsts labākie šīs jomas studenti spēj veiksmīgi risināt pašus izaicinošākos CERN zinātniskos un tehniskos uzdevumus, un tas ir skaidrs un saprotams apliecinājums jēgpilnai Latvijas dalībai CERN. Tā kā Latvija ir CERN asociētā dalībvalsts un mums ir atbilstoša doktorantūras studiju programma, šie studenti ir palikuši mācīties Latvijā, nevis to dara kādā citā pasaules līmeņa augstskolā. Šo studentu iegūtās zināšanas, prasmes un starptautiskā pieredze ir tiešas investīcijas Latvijas nākotnē,» saka T. Torims.

Tikšanās laikā ministre atzinīgi novērtēja doktorantu plašo pētījumu spektru no fizikas līdz ražošanas tehnoloģijām, norādot, ka šī ir patiešām redzama un jēgpilna Latvijas dalība CERN. Ministri gandarīja arī doktorantu nākotnes karjeras ieceres, jo pārsvarā visi viņi apgalvoja, ka savu turpmāko profesionālo dzīvi, vai tā attīstīsies zinātnē vai industrijā, viņi plāno saistīt ar Latviju un savas zināšanas veltīt savas valsts izaugsmei.  

RTU un LU kopīgi veidotā doktorantūras studiju programma «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» izstrādāta kopā ar CERN zinātniekiem RTU īstenotajā ESF projektā «Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana». 2021. gada rudenī studijas tajā sākuši pirmie doktorantūras studenti. Studiju programmas realizēšanai ir piesaistīti pasaules līmeņa mācībspēki, arī vadošie CERN un Baltijas valstu speciālisti.

Programmā sagatavo speciālistus, kuri ir spējīgi radīt inovācijas, balstoties uz savām zināšanām daļiņu fizikā, paātrinātāju tehnoloģijās, kā arī plašāk - inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģiju lietošanā komplicētu procesu vadībā, lielo datu praktiskā apstrādē un izmantošanā zinātnē un tautsaimniecībā, kā arī modernās sensoru un detektoru sistēmās dažādu tehnoloģisku procesu kontrolei un vadīšanai.

Programmā studējošie doktoranti specializējas daļiņu fizikā vai paātrinātāju tehnoloģiju virzienā, tāpat paredzēts, ka studiju laikā doktoranti zinātniskos pētījumus veiks klātienē arī CERN. Tas ir iespējams, izmantojot Latvijai kā CERN asociētajai dalībvalstij piedāvātās studentu programmas.

Latvijas tautsaimniecībā pārsvarā dominē zemo tehnoloģiju nozares, taču, kā pārliecinoši rāda CERN pieredze, zināšanu pārnese no daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģijām uz tautsaimniecībai svarīgām jomām ir sevišķi efektīva un ar augstu pievienoto vērtību. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

14. janvāris plkst. 16:31

Līdzīgi raksti

Jaunumi