Šis un vēl divi datu vākšanas periodi, un tad Lielais hadronu paātrinātājs (Large hadron collider – LHC) savu uzdevumu būs izpildījis, jo lielāku enerģiju tas vairs nespēs sasniegt, taču līdz tam Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošie fiziķi vēl cer atklāt līdz šim neizzinātus fenomenus. Par LHC trešo datu vākšanas periodu un fiziķu gaidām Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» 28. jūlijā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis.
Ikdienā Kārlis ir ļoti cieši saistīts ar LHC darbību, jo vada Latvijas zinātnieku grupu vienā no nozīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS (Compact Muon Solenoid), kura mērķis – atklāt jaunus fizikas fenomenus. CERN fiziķu lielākais mērķis – atbildēt uz fundamentālajiem jautājumiem, kāpēc Visums darbojas tā, kā tas darbojas, tātad – izveidot teoriju, kas apraksta pilnībā visu mūsu Visuma fundamentālo uzbūvi un tā likumus. Vai šis mērķis kādreiz tiks sasniegts, patlaban to prognozēt grūti.
Taču LHC trešajā datu vākšanas periodā jeb Run 3 fiziķi iecerējuši iegūt mērījumus, lai precīzāk aprakstītu jau atklātās daļiņas, piemēram, Higsa bozonu, Top kvarku. «Ja uzrastos kāda jauna daļiņa, tas būtu kā saldais ēdiens,» saka K. Dreimanis.
LHC radītās protonu kūļu sadursmes notiek 40 miljonus reižu sekundē. Protams, detektors nevar ievākt visus datus, un, ja pazaudē tikai, piemēram, piecas sekundes, tiek pazaudēti jau daudz notikumi. Tāpēc LHC pirms katra datu vākšanas perioda tiek uzlabots, lai spētu daudz labāk fokusēt starus un sasniegtu lielāku enerģiju.
Tā kā LHC strādā 24/7, arī zinātnieki tā dēvētajā on-line grupā ievāc datus, strādā visu diennakti, darba laiku sadalot maiņās. «Mani fascinē tas, kā vispār notiek datu vākšana, kā strādā aparāti, kā cilvēki sadarbojas, – sociālā puse ir tikpat aizraujoša kā fizika,» saka Kārlis.
Iecerēts, ka pašreizējais, Run 3, datu vākšanas periods ilgs līdz 2025. gada beigām un rezultātus ievākto datu analīzei varēs sagaidīt 2027. vai 2028. gadā. Pēc tam atkal LHC darbībā būs pauze līdz 2029. gadam, kad LHC tiks pārveidots par augstā mirdzuma jeb high-luminosity paātrinātāju – HL-LHC. Un pēc tam līdz 2038. vai 2040. gadam sekos divi nākamie datu vākšanas periodi – Run 4 un Run 5, pēc kuriem gan 27 kilometrus garais LHC būs sasniedzis savas darbības maksimumu, tāpēc CERN plānos ir uzbūvēt jaunu paātrinātāju, kas būtu 80 vai pat 100 kilometrus garš, sasniegtu daudz lielāku enerģiju un līdz ar to – precīzākus mērījumus un lielāku datu apjomu.
