«Pēc aizbraukšanas uz Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN) es sapratu, ka fizika būs arī mana sirdslieta,» saka Paula Malnača, kura pagājušajā gadā bija viena no pieciem skolēniem, kuri Ēnu dienā devās uz Šveici, lai ēnotu CERN strādājošos Latvijas zinātniekus. Par saviem iespaidiem CERN viņa 9. martā stāsta Latvijas Radio 1 raidījumā «Starpbrīdis». Arī šogad vidusskolēniem ir iespēja vēl līdz 13. martam Ēnu dienas mājaslapā pieteikties ēnot piecus CERN strādājošos Latvijas pētniekus – trīs fiziķus un divus inženierus.
Paula iedrošina ikvienu vidusskolēnu, kuram interesē eksaktās zinātnes, nebaidīties un pieteikties šai patiešām ekskluzīvajai iespējai Ēnu dienā doties bezmaksas braucienā uz Šveici un iepazīties ar CERN strādājošajiem zinātniekiem. Ēnas uz Šveici ceļos ar lidmašīnu, un ceļa un viesnīcas izdevumi tiks apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma, kas nodrošina CERN kontaktpunkta darbību Latvijā.
«Es nebūtu es CERN aizbraukusi, ja nebūtu atteikusies no stereotipiem vai pārdomām, ka mani jau nepaņems,» atzīst Paula.
Viņa uzsver, ka ļoti nozīmīgi ir uzrakstīt tādu motivācijas vēstuli, lai zinātniekus pārliecinātu, ka konkrētais jaunietis patiesi ir ieinteresēts zinātnē un CERN notiekošajos eksperimentos. Viņa potenciālajām CERN ēnām iesaka motivācijas vēstulē izklāstīt, ko konkrētais skolēns jau ir darījis zinātnē vai arī kādi ir viņa panākumi eksaktajos priekšmetos, un tad to sasaistīt ar nākotni – ko vēlas darīt tālāk. «Es rakstīju, ka vēlos studēt Latvijā. Noteikti rakstītu, ko vēlos darīt zinātnē un ka redzu sevi kā eksakto priekšmetu un tieši fizikas cilvēku,» stāsta Paula.
Viņa CERN ēnoja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku Gunti Pikuru, kurš pēta aditīvās ražošanas tehnoloģiju lietošanu paātrinātāju komponenšu izgatavošanā. Tieši Ēnu dienā CERN viņa guva apstiprinājumu tam, ka nākotni vēlas saistīt ar fiziku, un pēc Siguldas Valsts ģimnāzijas absolvēšanas, patlaban studē Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē.
Tā kā Latvija patlaban ir CERN asociētā dalībvalsts, tad tas paver iespējas Latvijas studentiem piedalīties dažādās CERN programmās, piemēram, vasaras skolā, kurā var pieteikties vecāko kursu bakalaura, kā arī maģistrantūras studenti. Paula plāno maģistrantūras un doktorantūras laikā izmantot iespējas, ko piedāvā CERN. Patlaban jau otro gadu doktorantūras studenti var mācīties RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopējā doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un savus promocijas darba pētījumus izstrādāt CERN.
Taču Latvija ir ceļā uz pilntiesīgas CERN dalībvalsts statusu, ko varētu iegūt jau 2026. gadā, un tas Latvijas studentiem, zinātniekiem un uzņēmējiem pavērs vēl plašākas sadarbības iespējas ar šo pasaulē vadošo zinātnisko centru, kurā jau gadrīz 70 gadus notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi – ir radīts internets un pierādīta Higsa bozona eksistence.
