Vai mēs ceļojam laikā? Daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis, kurš Latvijas zinātnieku grupā strādā Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), saka – jā, matemātiski tas ir iespējams. Par ceļošanu laikā, kā arī citiem lielajiem Visuma pētniecības jautājumiem Kārlis 12. novembrī stāstīja tiešsaistes sarunā projektā «Zinātne.Zoomed.In». Sarunu iespējams noskatīties ierakstā.
Kārlis ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors. Viņš strādā CERN, kur ar eksperimentu palīdzību mēģina atklāt jaunus fizikas fenomenus, kā arī vada CERN strādājošo Latvijas zinātnieku grupu.
«Mēs pētām vismazākās iespējamās fundamentāli nedalāmās lietas, ko varam sastapt mūsu Visumā un ko saucam par elementārdaļiņām, un, tās pētot, mēs cenšamies atbildēt uz vislielāko iespējamo jautājumu, kas ir saistīts ar Visuma rašanos un to, kur Visums virzās,» tiešsaistes sarunā stāsta Kārlis.
Zinātnieki var atbildēt uz lielāko daļu jautājumu, kur atbildes var pierādīt ar konkrētiem aprēķiniem, piemēram, kā ir uzbūvēts Visums. Taču, visticamāk, nekad nespēs atbildēt uz jautājumiem, kas sākas ar «kāpēc?», piemēram, kāpēc ir radies Visums un kāpēc mēs redzam to, ko redzam?
Taču uz jautājumu, vai mēs spējam ceļot laikā, Kārlis atbild – jā. «Ceļošana laikā notiek visu laiku – mēs katru mirkli ceļojam ar ātrumu viena sekunde sekundē, taču visinteresantākais – kāpēc mēs atceramies pagātni, bet neatceramies nākotni?» Uz šo jautājumu pagaidām atbildes nav. Tiesa gan, ceļošana laikā «nav iespējama makroskopiskā ziņā, bet potenciāli matemātiski tā nav aizliegta,» saka Kārlis.
Tiešsaistes sarunā ar Kārli iespējams uzzināt gan par Lielo hadronu paātrinātāju, gan par Higsa bozonu un citām elementārdaļiņām, gan arī par dzīvi un darbu CERN un to, kāpēc Kārlis kļuva par fiziķi.
Sarunu ar Kārli Dreimani iespējams noskatīties Facebook.
Izglītības un zinātnes ministrijas realizētais projekts «Zinātne.Zoomed.In» jeb «Zinātne.Pietuvināta» ir 9.–12. klases skolēnu tiešsaistes sarunas ar Latvijas zinātniekiem. Sarunu laikā skolēni var uzzināt, kas ir zinātne un kur strādā zinātnieki, kādas prasmes viņiem nepieciešamas un cik daudzveidīgi un atšķirīgi ir pētījumi dažādās zinātnes nozarēs, kā izvēlēties savu zinātņu vai studiju nozari un kāpēc valstij un sabiedrībai ir nepieciešama zinātne.
Projektā par savu darbu 11. novembrī stāstīja arī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Arita Dubņika.
