Kaut arī Eiropas Kodolpētniecības centrs (CERN) ir veidots kā fundamentālās pētniecības organizācija, tomēr daudzi tehnoloģiski risinājumi, kuri tapuši, pateicoties CERN, tiek plaši lietoti katru dienu. Un internets ir tikai viens no tiem. Par CERN ietekmi ikdienā Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā» 1. jūlijā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis.
CERN izveidots 1954. gadā pēc lielajiem 20. gadsimta politiskajiem konfliktiem, lai zinātne attīstītos pozitīvā virzienā, nevis «barotu kara mašīnu», pie tam, kas zīmīgi, centrs izveidots neitrālā teritorijā – Šveicē, pie Francijas robežas.
«CERN ir izveidots kā fundamentālās pētniecības organizācija, nevis ar domu, ka no tā «nāks ārā tehnoloģiskie risinājumi. Taču, kad nepieciešams izveidot ko jaunu vai pētīt ko jaunu, rodas tehnoloģiski atzari, kas nebija plānoti, bet ir kļuvušas par labām lietām,» stāsta K. Dreimanis.
Daudzas ar CERN darbu saistītas tehnoloģijas ir nonākušas medicīnā, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas, dažāda veida skeneri, ko izmanto vēža diagnosticēšanā, jonu terapijas ierīces, un pavisam nesen radīti silikonu pikseļu detektori, ar kuru palīdzību ir iespējams iegūt trīsdimensionālu un krāsainu rentgena staru attēlu, kas palīdzēs slimību diagnostikā.
Jau pavisam drīz – jūlijā – Latvija kļūs par CERN asociēto dalībvalsti, un Kārlis uzsver – valsts pievienošanās CERN nav jāuztver kā smadzeņu aizplūšana no Latvijas, bet gan kā zināšanu apmaiņa, Latvijas zinātniekiem būs iespējams kādu laiku stādāt CERN, iegūt jaunas zināšanas, jaunu pieredzi, lai, atgriežoties mājās, pētījumus turpinātu.
Interviju ar Kārli Dreimani iespējams noklausīties raidījumā «Zināmais nezināmajā» pirms sarunas ar «L'ORÉAL» balvas ieguvējām.
