Latvijas pievienošanās Eiropas Kodolpētniecības centram (CERN) ir zinātnes diplomātijas piemērs, un Latvija turpinās veiksmīgi uzsākto sadarbību – tā, 14. jūnijā viesojoties CERN, atzina Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Vizītes laikā viņa guva ieskatu galvenajās CERN darbības aktivitātēs, pārrunāja dažādās iespējas sadarbības paātrinājumam, kā arī tikās ar zinātniekiem no Latvijas, kas strādā CERN, ziņo ĀM.
Parlamentārā sekretāre un delegācija tikās ar CERN Starptautisko attiecību departamenta direktori Šarloti Varakauli (Charlotte Warakaulle), kura atzīmēja Latvijas un CERN veiksmīgo sadarbību gan valdības, gan zinātnes pārstāvju līmenī. Šobrīd notiek darbs, lai iesaistītu Latvijas uzņēmējus CERN iepirkumos.
Savukārt CERN padomnieks attiecībās ar asociētajām valstīm Žeroms Pjerlo (Jérôme Pierlot) plaši iepazīstināja ar CERN attīstības plāniem un darbības stratēģiju.
Z. Kalniņa-Lukaševica pauda pateicību CERN pārstāvjiem par atbalstu veiksmīgai procedūru noslēgšanai Latvijas dalībai CERN asociētās dalībvalsts statusā. Viņa apliecināja, ka Latvija turpinās veiksmīgi aizsākto sadarbību: «Esam apņēmības pilni dot savu ieguldījumu, turklāt uzsāktie projekti parāda, ka mūsu akadēmisko aprindu un uzņēmumi pārstāvji ir motivēti un vēlas veicināt divpusējo sadarbību.»
Parlamentārā sekretāre arī atzinīgi novērtēja CERN Padomes lēmumu par Krievijas agresijas nosodījumu un CERN projektu ar Krieviju apturēšanu, kā arī norādīja, ka pastāvošie izaicinājumi rada nepieciešamību pēc sinerģijas un sadarbības starp starptautiskajiem, valstu un nevalstiskajiem dalībniekiem. «Redzam, ka starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināšanai ir īpaša nozīme, un CERN tam ir lielisks piemērs,» norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
ĀM delegācija tikās arī ar Latvijas zinātnieku grupu CERN, ko vada Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis. Zinātnieki viesus iepazīstināja ar saviem projektiem un ieskicēja nākotnes plānus. Patlaban CERN strādā pētnieki no Latvijas zinātniskajām institūcijām, kā arī doktorantūras un maģistratūras studenti. CERN nodrošina Latvijas zinātniekiem un industrijai piekļuvi izcila līmeņa zinātniskajai infrastruktūrai.
CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādītā Higsa bozona eksistence.
Latvija asociētās dalībvalsts statusā CERN pievienojās 2021. gada 2. augustā.
