Anotation:
Skaitlis 66. Mūsu rakstībā to veido divi cipari 6.
Seši - tas ir pusducis, tātad divi sešinieki veido duci jeb duodecim latīniski, bet skaitliski tas ir 12.
Ducis gadsimtiem cauri ir bijis interesants skaitlis – ducis mēnešu, ducis galveno dievu un dieviešu Senajā Grieķijā un Romā, Jēzum bija ducis mācekļu… ducis…
Arī cilvēka mūžā gadskaitlim 66, iespējams, ir nedaudz ietekmīgāka loma nekā 60 vai 70.
Tāpēc atļāvos izteikt savas pārdomas par dzīvi un «lietām ap mums».
Šīs pārdomas ir veltījums studiju biedriem, kolēģiem, oponentiem, draugiem un nedraugiem. Bez viņiem nebūtu arī ko pārdomāt. Katrs dzīvē sastaptais cilvēks, ar kuru ir bijusi neliela saruna ne tikai par «laiku un suņiem», bet arī par kaut ko nedaudz vairāk, ir devis savu artavu šīm pārdomām.
Kolēģiem manā dzīvē vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, un šajā ziņā man ir veicies – man nekad nav bijuši «riebīgi kolēģi», attiecības ir bijušas (un ir) draudzīgākas vai formālākas, bet vienmēr labas. Paldies viņiem par to!
Visvairāk ir devusi ģimene. Ģimene var atbalstīt, ģimene var kritizēt un neatbalstīt. Sajūtu līmenī tam ir daudz lielāka nozīme nekā pārējās sabiedrības viedoklim. Es vienmēr esmu sajutis šādu atbalstu, esmu par to pateicīgs un patiesi tādu atbalstu novēlu arī citiem.
Šīs ir pārdomas, atskatoties uz dzīves 66 un praktiskās darbības 55 gadiem.
Pārdomas. Tikai pārdomas.