RTU Gada jaunais zinātnieks

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2023. gadā piešķirts RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta vadošam pētniekam Tomam Salgalam.

Viņš šobrīd veido Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju. Laboratorijas mērķis ir RTU attīstīt jaunu pētniecības virzienu – nanofotoniku telekomunikācijās –, pētot un meklējot jaunus optiskos efektus, kas kalpotu par pamatu inovatīvu tehnoloģiju radīšanai, un veicot nanostrukturēto elementu izstrādi un ieviešanu klasiskajās telekomunikāciju un nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Viņa pētījumi saistīti ar optisko šķiedru sakaru tīkliem un tehnoloģiju izpēti un izstrādi, kas nodrošina ātrdarbīgus platjoslas interneta savienojumus, datu centra starpsavienojumus utt. Kopā ar kolēģiem viņš uzstādījis arī vairākus ātrgaitas datu pārraides pasaules rekordus dažādās fotonikas jomās.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2022. gadā piešķirts Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta  Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošajam pētniekam un asociētajam profesoram Jurģim Zemītim. 

J. Zemītis  ir autors vai līdzautors 33 SCOPUS datubāzē indeksētām  publikācijām. Viņš ir arī viena Latvijas patenta līdzautors. J. Zemītis regulāri veic zinātnisko rakstu recenzēšanu izdevniecības Elsevier žurnāliem. Jaunā zinātnieka hirša indekss ir 7.

J. Zemītis pēdējo divu gadu laikā veic patstāvīgus pētījumus gan pēcdoktorantu atbalsta programmas, gan ERAF projekta ietvaros. Kopumā piedalījies astoņu zinātnisko projektu realizēšanā un vienā projektā bijis tā vadītājs. 

Jaunais zinātnieks popularizē institūta pētījumus, gatavojot populāri zinātniskos rakstus un sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļos.

Jurģis Zemītis ir arī Latvijas Zinātnes padomes un Eiropas komisijas eksperts.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2021. gadā piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniekam Kristapam Rubenim.

Jaunais zinātnieks bijis līdzautors kopumā 19 «Scopus» datubāzē indeksētām publikācijām un iepriekšējā gadā publicējis četrus zinātniskos rakstus. Pētnieka Hirša indekss ir 5, un viņš ir viena patenta līdzautors. Zinātniskajos projektos RTU piesaistījis vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kristaps Rubenis vada bakalaura, maģistra un promocijas darbus kā arī aktīvi iesaistās zinātnes popularizēšanas pasākumos, ir piedalījies Skandināvijas Biomateriālu biedrības 2021. gada konferences zinātniskajā komitejā un konferences organizēšanā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2020. gadā piešķirts Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Materiālu un konstrukciju institūta vadošajam pētniekam Ģirtam Būmanim.

Jaunais zinātnieks pētniecības ietvaros sadarbojies ar tādiem uzņēmumiem kā SIA «Sakret», SIA «Baltijas ģipša tehnoloģijas» un SIA «Primekss». Ģirta Būmaņa pēcdoktorantūras pētījuma rezultāti publicēti vairākos zinātniskajos rakstos. Ģ. Būmaņa zinātnisko publikāciju Hirša indekss ir 8. Ģ. Būmanis ir vairāku bakalaura un maģistra darbu, kā arī viena promocijas darba vadītājs.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2020» Ģirts Būmanis tika sveikts 2020. gada 14. oktobrī RTU 61. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2019. gadā piešķirts Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta pētniekam Mārim Šinkam.

 

Māris Šinka ir autors desmit Scopus datubāzē indeksētām publikācijām.  Viņš aktīvi iesaistās pētniecības projektu īstenošanā un piedalās starptautisku zinātnisko konferenču rīkošanā. 

 

Sadarbībā ar indurstriju realizējis dažādu inovatīvu būvniecības materiālu izstrādi un pētniecību.  M. Šinka vadījis viena diplomprojekta izstrādi, kā arī bijis darba vadītājs vienam bakalaura un diviem maģistra darbiem. 

 

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2019» Māris Šinka tika sveikts 2019. gada 14. oktobrī RTU 60. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2018. gadā piešķirts RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta vadošajam pētniekam Andim Supem.

 

A. Supes zinātniskā darbība saistīta ar šķiedru optikas pārraides sistēmu izpēti un uzlabošanu, lai nodrošinātu datu pārraidi lielos attālumos, bet ar mazākām izmaksām, kā tas ir šobrīd.

 

2017./2018. gadā A. Supe publicējis trīs publikācijas pilna teksta konferenču rakstu krājumos. Pētniecības projektos viņš RTU piesaistījis gandrīz 134 000 eiro. Gada jaunais zinātnieks ir trīs patentu autors. Šobrīd viņa vadībā tiek izstrādāts arī viens promocijas darbs.

 

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2018» A. Supe tika sveikts 2018. gada 12. oktobrī RTU 59. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2017. gadā piešķirts RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvniecības un rekonstrukcijas institūta asociētajam profesoram Jānim Šliserim.

J. Šlisera zinātniskā darbība saistīta ar būvmateriālu un būvkonstrukciju izpēti, lai uzlabotu to stiprības īpašības. Viņš ir RTU Būvmehānikas katedras vadītājs un aktīvi piedalās būvmehānikas mācību kursu satura papildināšanā, uzlabošanā un studentu iesaistīšanā pētniecībā. J. Šlisera vadībā tiek izstrādāti maģistra un promocijas darbi.

2016./2017. gadā J.Šliseris publicējis vienpadsmit SCOPUS datubāzē indeksētas publikācijas.

No 2016. līdz 2017. gadam jaunais zinātnieks RTU piesaistījis vairāk nekā 812 000 eiro.

J. Šlisera un viņa komandas izstrādātais būvmateriāls 2016. gadā ieguva pirmo vietu Starptautiskajā izgudrojumu un inovāciju izstādē MINOX.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2017» J. Šliseris tika sveikts 2017. gada 14. oktobrī RTU 58. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2016. gadā piešķirts RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta docentam Sandim Spolītim.

S. Spolītis ir RTU Telekomunikāciju institūta Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijas vadītājs. Augstā zinātniskā līmeņa un tehniskā nodrošinājuma ziņā šī ir vienīgā šāda laboratorija Baltijas valstīs.

2015. un 2016. gadā jaunais zinātnieks bijis līdzautors septiņpadsmit SCOPUS datubāzē indeksētām publikācijām. S. Spolīša publikāciju Hirša indekss ir 5.

S. Spolītis ir starptautisko zinātnisko konferenču «International Workshop on Fiber Optics in Access Networks – FOAN» un «Advances in Wireless and Optical Communications – RTUWO» tehniskās programmas komiteju loceklis. Jaunais zinātnieks līdzdarbojies piecu starptautisku zinātnsko projektu īstenošanā. Viņš ir trīs Latvijas patentu līdzautors.

Par promocijas darbu «Ātrdarbīgu optisko piekļuves sakaru sistēmu izstrāde un novērtējums» S. Spolītis 2015. gadā saņēma Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2016» S. Spolītis tika apbalvots 2016. gada 14. oktobrī RTU 57. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2015. gadā piešķirts RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošajam pētniekam Jānim Zaķim.

2015. gadā Jānis Zaķis vadījis trīs zinātniskos projektus Latvijā un divus zinātniskos projektus ārpus Latvijas. Viņš aktīvi piedalījies arī sešu starptautisku zinātnisko projektu un trīs komercprojektu (saistīti ar uz tirgu orientētiem pētījumiem un jaunu produktu izstrādi) realizēšanā ārvalstīs. Jāņa Zaķa vadībā RTU piesaistīts finansējums 471 495 EUR apmērā.

Jānis Zaķis 2014./2015. gadā ir divu promocijas darbu zinātniskais vadītājs. 
Viņš ir līdzautors diviem patentiem un diviem iesniegtiem patentu pieteikumiem Latvijā un Igaunijā.

2014./2015. gadā J. Zaķis publicējis 20 publikāciju, kas indeksētas SCOPUS un Web of Science datubāzēs. Viņa zinātniskie raksti ir publicēti gan augsta ranga industriālās informātikas žurnālā (IEEE Transactions on Industrial Informatics) un nozīmīgākajās spēka elektronikas konferencēs pasaulē IEEE Applied Power Electronics Conference and Exposition (APEC), Amerikā un 9th International Conference on Power Electronics – ECCE Asia (ICPE 2015-ECCE Asia), Korejā.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2015» Jānis Zaķis tika apbalvots 2015. gada 14. oktobrī RTU 56. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2014. gadā piešķirts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta vadošajam pētniekam Dr. sc. ing. Andrim Šutkam.

Laikā no 01.01.2013. līdz 01.09.2014. Andris Šutka publicējis piecpadsmit zinātniskās publikācijas, kas indeksētas SCOPUS datubāzē un vienu monogrāfiju, kā arī iesniedzis referātus deviņās konferencēs Japānā, Francijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Kā vieslektors Andris Šutka pasniedz Tartu universitātē, viņa vadībā RTU izstrādāti un aizstāvēti trīs studiju noslēguma darbi un trīs promocijas darbi.

Andris Šutka ir vadījis trīs zinātniskos projektus, RTU piesaistot finansējumu 99 tūkstošu eiro apmērā. Viņš ir 2012//2013 gada citētāko publikāciju autors RTU, kā arī Ludviga un Māra jansona balvas fizikā laureāts par promocijas darbu «Ar sola-gēla metodi sintezētu nanostrukturētu niķeļa-cinka ferītu fizikālās īpašības».

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2014» – Andris Šutka tika apbalvots 2014. gada 14. oktobrī RTU 55. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2013. gadā piešķirts RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošajam pētniekam docentam Dr. sc. ing. Jānim Ločam.

Laikā no 01.01.2012. līdz 01.09.2013. J. Ločs publicējis deviņas zinātniskās publikācijas, kas indeksētas SCOPUSdatubāzē un vienu monogrāfiju, kā arī uzstājies ar ziņojumiem deviņās konferencēs Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, ASV, Norvēģijā, Beļģijā, Polijā.

Pētījumi, kuros strādājis Jānis Ločs – «Kalcija fosfātu kaulu cements un tā pagatavošanas paņēmiens» un «Poraina hidroksilapatīta keramika ar bimodālu poru sadalījumu un tās izgatavošanas paņēmines» – saņēmuši Latvijas patentus, savukārt pētījums «Method for producing monolithic titanium suboxide TiOx ceramic electrode for water electrochemical treatment and electrode produced using same» iesniegts Eiropas patentam.

Jānis Ločs ir vadījis piecus zinātniskos projektus un līgumdarbus, piesaistot finansējumu RTU vairāk nekā 150 tūkstošu latu apmērā.

Jānis Ločs ir RTU senators, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedrs, Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības biedrs, Latvijas Jūras administrācijas zinātnes padomes loceklis, COST Action MP1005 «From nano to macro biomaterials 
(design, processing, characterization, modeUng) and applications to stem cells regenerative 
orthopedic and dental medicine (NAMABIO)» Management Committee loceklis, «The 1st Virtual International Conference on 
Advanced Research in Scientific Areas» International Scientific Committee loceklis, «The Tenth Students' Meeting, SM-2013» International Scientific Committee loceklis, COST Action MP 1301 «New Generation Biomimetic 
and Customized Implants for Bone Engineering»Management Committee loceklis.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2013» – Jānis Ločs tika apbalvots 2013. gada 14. oktobrī RTU 54. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2012. gadā piešķirts Būvniecības fakultātes, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta profesoramDr. sc. ing. Anatolijam Borodiņecam.

Laikā no 01.01.2011. līdz 01.09.2012. Anatolijs Borodiņecs publicējis divpadsmit zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos un divas publikācijas citos zinātniskajos žurnālos, kā arī piedalījies piecās ārvalstu konferencēs. Viņa vadībā aizstāvēti trīs maģistra darbi un trīs doktora disertācijas. Anatolijs Borodiņecs piedalījies piecos zinātniskajos projektos un bijis trīs zinātnisko projektu vadītājs, piesaistot RTU aptuveni 258 tūkstošus latu.

Nozīmīgākie projekti:

• INTERREG IV A projekts: «Sadarbība energoefektivitātes un pilsētplānošanā Centrālbaltijas ietvaros»;
• «Ēku renovācijas pieredze: rekomendācijas un apmācības programmas uzlabošana»;
• «Norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko īpašību ietekme uz telpas gaisa termodinamisko parametru stabilitāti»;
• FP7 programmas projekts STEP-UP «Strategis Towards Energy Performance and Urban Planning»;
• Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un uzmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un klimata degradācijas ierobežošanai – LATENERGI: 2. projekts «Latvijas reģionu energoresursu daudzveidības analīze un pasākumu izstrāde energoresursu efektīvai izmantošanai nodrošinot ilgtspējīgu energoapgādi».

Jaunais zinātnieks saņēmis ASV Fulbraita pētnieku stipendiju 6 mēnešu zinātniskajam darbam Pensilvānijas Valsts Universitātē, kā arī devies pieredzes apmaiņas braucienā uz University of Washington College of Built Environments, kur vīzītes laikā lasīja lekciju «Building energy efficiency: building envelopes and building systems» arhitektūras fakultātes studentiem.

Kopš 2004. gada septiņi Anatolija Borodiņeca raksti iekļauti SCOPUS, PROQUEST unWEB of Science datubāzēs.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2011. gadā tika piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras asociētajam profesoram Remo Merijam-Meri.

Laikā no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 1. septembrim R. Merijs-Meri par veiktajiem pētījumiem publicējis 24 nozīmīgus koferenču rakstu krājumus, vienu rakstu RTU Zinātnisko rakstu krājumā, septiņas publikācijas zinātniskajos žurnālos. Ar priekšlasījumiem piedalījies astoņās Latvijas un 16 ārvalstu (Portugālē, Francijā, Ukrainā, Itālijā, Lietuvā, Rumānijā, Ungārijā, Spānijā) zinātniskajās konferencēs. Viņa vadībā aizstāvēti divi maģistra darbi.

Nozīmīgākie projekti:

• Modificētu daudzfunkcionālu polimērkompozītu iegūšana no reciklējamiem materiāliem, to struktūras dizains, īpašības un tehnoloģiju izstrāde;
• ES 7. Ietvarprogrammas projekts «Prevention of Late Stent Thrombosis by an Interdisciplinary Global European effort»;
• ES 7. Ietvarprogrammas atbalstītais COST projekts MP0701 «Polymer Nanocomposites with novel functional and structural properties»;
• ES 7. Ietvarprogrammas atbalstītais COST projekts FA0904 «Eco-sustainable Food Packaging based on Polymer Nanomaterials»;
• ES 7. Ietvarprogrammas atbalstītais COST projekts Action MP1005 «From nano to macro biomaterials (design, processing, characterization, modeling) and applications to stem cells regenerative orthopedic and dental medicine (NAMABIO)»;
• ERAF projekts «Perspektīvu nanokompozītu izveide uz otrreizējo polimēru bāzes un to iegūšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrāde»;
• ESF līdzfinansētais projekts «Jaunu grūti kūstošu savienojumu nanopulveru iegūšanas paņēmienu un nanostrukturētu kompozītmateriālu izstrāde»;
• ERAF līdzfinansētais projekts «Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju Valsts nozīmes pētniecības centra zinātniskas infrastruktūras attīstība»;
• Baltijas-Vācijas augstskolu biroja un Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta projekts «Nanostrukturētu polimēru kompozītu struktūras un ekspluatācijas īpašību kompleksi pētījumi» («Vorbereitung von Nanostrukturierte Kunststoff-Matrix Kompositmaterialen»).

R. Merijs-Meri ir piedalījies līgumdarbu, pētniecības darbības projektu un valsts pētījumu programmu projektu izpildē, piesaistot Rīgas Tehniskajai universitātei vairāk nekā 378 tūkstošus latu.

Jaunais zinātnieks ņēmis dalību vairākos organizatoriskos darbos: COST projektos un projekta sanāksmēs, starptautiskajā konferencē «Baltic Polymer Symposium» un daudzos citos. R. Merijs-Meri ir tehniskā nodrošinājumu vadošais speciālists RTU Polimēru materiālu pārbaužu laboratorijā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2010. gadā tika piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta (OĶTI) direktoram, asociētajam profesoram Dr. chem. Mārim Turkam.

Laikā no 01.01.2009. līdz 01.09.2010. M. Turks par veiktajiem pētījumiem publicējis 30 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, 2 rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumā, 13 rakstus zinātniskajos žurnālos. Ar priekšlasījumiem piedalījies 2 Latvijas un 7 ārzemju (Austrija, Ukraina, Čehija, Itālija u. c.) zinātniskajās konferencēs, pieteicis 6 patentus. Laika posmā no 01.01.2009. līdz 01.09.2010. viņa vadībā aizstāvēti 2 maģistra darbi. 
M. Turks vada 2 doktora disertācijas. Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

• Latvijas-Baltkrievijas sadarbības līgums «Tetrahidroindazoli: sintēze, ķīmiskās pārvērtības un bioloģiskā aktivitāte»;
• EUREKA projekts «Pretvēža un autoimūno slimību ārstējošā preparāta Leakadīns aktivitātes vielas sintēzes tehnoloģijas, analīžu metožu un reģistrācijas dokumentācijas (ASMF) izstrāde atbilstoši ES standartiem»;
• LZP tematisko pētījumu projekts «Jaunu karbopeptoīdu un to triazolanalogu sintēze un otrējo struktūru izpēte»;
• LZP sadarbības projekts «Multiheterociklu ķīmijas attīstīšana jaunu bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai»;
• Līgumdarbs ar Daugavpils Universitāti par «Kodolu magnētiskās rezonanses spektru un infrasarkano spektru uzņemšanu»;
• RTU zinātniskās pētniecības projekts «Cukuru-izoksazolu konjugātu sintēze no 3-nitrometilēnaizvietotiem ogļhidrātiem»;
• RTU fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti: «No glikozes atvasināti spiro-oksazolidinoni kā jauni bioloģiski un katalītiski aktīvi ligandi»; «Ar pagarinātu bistriazolu tiltiņu saistītu disaharīdu sintēze».

Izstrādājot minētos projektus, M. Turks pētījumu veikšanai piesaistījusi RTU aptuveni 77 tūkstošus latus.

Organizatoriskais darbs zinātnes pasākumos un institūtos: RTU Promociju padome 
P-01 loceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes loceklis.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2010» – asociētais profesors M. Turks tika apbalvots 2010. gada 14. oktobrī RTU 51. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunā zinātniece» 2009. gadā tika piešķirts Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātes (DITF) Lietišķo datorsistēmu institūta (LDI) Lietišķo datorzinātņu katedras (LDK) asociētai profesorei Dr. sc. ing. Oksanai Ņikiforovai.

Laikā no 01.01.2008. līdz 01.09.2009. O. Ņikiforova par veiktajiem pētījumiem publicējusi 12 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, 4 rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumā, 2 rakstus zinātniskajos žurnālos, izstrādājusi 1 mācību grāmatu: «Lielu programmsistēmu izstrādes objektorientētā tehnoloģija un rīki». Ar priekšlasījumiem piedalījusies 2 Latvijas zinātniskajās konferencēs.Laika posmā no 01.01.2008. līdz 01.09.2009. viņas vadībā aizstāvēti 7 maģistra darbi un 1 promocijas darbs. O. Ņikiforova vada 4 doktora disertācijas.

Aktīvi piedalījusies un vadījusi vairākus pētniecības projektus:

• LZP projekts «Programmatūras sistēmas struktūras dokumentu identificēšanas metodes un algoritmi».
• RTU iekšējais zinātniskās pētniecības projekts «Konceptuālā modeļa izstrāde pārejai no tradicionālās programmatūras izstrādes MDA orientētajā».
• IZM – RTU pētniecības projekts «Programmatūras sistēmas klašu struktūras ģenerēšanas rīka prototipa izstrāde, pamatojoties uz divpusložu modeli».

Izstrādājot minētos projektus, O. Ņikiforova pētījumu veikšanai piesaistījusi RTU aptuveni 5 tūkstošus latus.

Organizatoriskais darbs zinātnes pasākumos:
Starptautiskās konferences «ADBIS 2009» darba grupas (workshop) «Model – driven arhictecture: foundations, practices and implications» organizatore un vadītāja. RTU zinātnisko rakstu ikgadējā krājuma Datorzinātnes sērijas «Lietišķās datorsistēmas» redkolēģijas locekle, RTU zinātnisko rakstu ikgadējā krājuma Datorzinātnes sērijas «Lietišķās datorsistēmas» redaktore. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences «Lietišķo datorsistēmu» sekcijas priekšsēdētāja. RTU akadēmiskās sapulces locekle. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes domes zinātniskā sekretāre. Valsts pārbaudījumu komisijas locekle.

«RTU Gada jaunā zinātniece 2009» – asociētā profesore O. Ņikiforova tika apbalvota 2009. gada 14. oktobrī RTU 50. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2008. gadā tika piešķirt Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta docentam Dr. sc. ing. Kasparam Kalniņam.  

Laikā no 1.01.2007. līdz 1.09.2008. K. Kalniņš par veiktajiem pētījumiem publicējis vairāk nekā 16 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, divus rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumā, kā līdzautors piedalījies divu monogrāfiju izstrādē «Latvijas EK 6. ietvarprogrammā 2002–2006» un «Eksperimentu plānošana un analīze». Ar priekšlasījumiem K. Kalniņš piedalījies trīs Latvijas un deviņās ārzemju (ASV, Kanāda, Vācija, Polija, Ungārija, Izraēla, Austrālija u. c.) zinātniskajās konferencēs. Laikā no 1.01.2007. līdz 1.09.2008. viņa vadībā aizstāvēti divi maģistra darbi. K. Kalniņš vada divas doktora disertācijas.

Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

• FP 6: COCOMAT – Improved material exploitation at safe design of composite by airframe structures accurate simulation of collapse; ENCOMAR-TRANSPORT – Enhanced co-operation between EU member states and associated candidate states in maritime transport.
• FP 7: SEREN – Security research Ncp network – phase 1; COSMOS – Cooperation of space NCPs as a means to optimise services.
• LZP projekts «Dinamiski slogotu kompozīto konstrukciju noturības īpašību skaitliska un eksperimentāla izpēte».
• Līgumdarbs: SIA Arhitektoniskā izpētes grupa «Rīgas Doma jumta vidusjoma tehniskā projekta izstrāde».
• Ministrijas pasūtīts pētījums: «GRID aprēķinu vide: teorija, metodes, pielietojumi».
• RTU iekšējais pētniecības projekts «Skenēšanas metodes telpisku kompozīto konstrukciju kvalitātes kontrolei».
• IZM-RTU pētniecības projekti «Kompozīto konstrukciju nestspējas īpašību skaitliskā modelēšana un eksperimentāla testēšana» un «Ribotu kompozīto konstrukciju nestspējas optimizācija ar eksperimentālu validāciju».

(Izstrādājot minētos projektus, K. Kalniņš pētījumu veikšanai piesaistījis RTU aptuveni 100 tūkstošus eiro).

Organizatoriskais darbs zinātnes pasākumos:

RTU konkursa vidusskolēniem «Nāc un studē RTU!» viktorīnas vadītājs 2007. gadā, viktorīnas žūrijas loceklis 2008. gadā. K. Kalniņš sagatavojis RTU IMS kompozīto konstrukciju pētījumu video prezentāciju RTU stendam Baltijas reģiona inovāciju nedēļai saistībā ar projektu «Inovāciju arēna».

K. Kalniņš piedalījies Latvijas Jūras akadēmijas 9. starptautiskās konferences «Ūdens transports un infrastruktūra 2007» rīkošanā, bijis EK pētniecības sekcijas rīkotājs un plenārsēdes priekšsēdētājs.

K. Kalniņš nominēts IZM nominācijai Latvijas Nacionālais Kontaktpunkts 7-IP prioritātes – Transports, tostarp aeronautika, kosmoss, drošība. IZM nominācija – ESRIF Latvijas pārstāvis.

«RTU Gada jaunais zinātnieks 2008» docents Kaspars Kalniņš tika apbalvots 14. oktobrī RTU 49. zinātniskās konferences plenārsēdē.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks»  2007. gadā tika piešķirts RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās Elektronikas un elektrotehnikas institūta Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedras asociētajam profesoram Dr.inž. Iļjam Galkinam.

Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007. I. Galkins par veiktajiem pētījumiem publicējis vairāk nekā 10 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, sagatavojis 2 rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumam, ar priekšlasījumiem piedalījies 9 Latvijas un ārzemju (Igaunija, Slovēnija, Ukraina, Polija, Spānija, Dānija) zinātniskajās konferencēs. 2006. gadā  aizstāvēti trīs, bet 2007. gadā – četri viņa vadītie maģistra darbi. I. Galkins vada trīs doktora disertācijas. Sagatavojis publicēšanai 3 mācību grāmatas – praktisko uzdevumu krājumu kursā «Energoelektronika», lekciju konspektu «Tehnoloģisko procesu automatizācija arMSP430 mikrokontrolleriem», praktisko uzdevumu krājumu «Tehnoloģisko procesu automatizācija ar MSP430 mikrokontrolleriem».

Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

• ERAF līdzfinansētais projekts «Matricas veida reaktīvas jaudas un augstāko harmoniku kontrolleru vadība ar izplūdušo loģiku»,
• LZP projekts «Pusvadītāju reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu un aktīvo filtru izstrāde un izpēte»,
• RTU pētniecības projekts «Nepārtrauktās barošanas sistēmu ar superkondensatoriem izstrāde un izpēte»,
• IZM-RTU pētniecības projekti «Saules enerģijas fotoelektrisko pārveidotāju pozicionēšanas sistēmas uzstādīšana, spēka pārveidotāja izstrāde un sistēmas analīze».

(Izstrādājot minētos projektus, I. Galkins pētījumu veikšanai piesaistījis RTU vairāk nekā 105 tūkstošus latu)

Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007. asociētais profesors Iļja Galkins aktīvi sadarbojies ar Tallinas Tehnisko universitāti (TTU) metodiskās un zinātniskās darbības jomā. Ir ieplānots kopā ar igauņu kolēģiem sastādīt divas kopīgas mācību grāmatas «Energoefektivitātes palielināšana ar modernajiem enerģijas uzkrājējiem».

RTU Gada jaunais zinātnieks - asociētais profesors Iļja Galkins tika apbalvots 11. oktobrī RTU 145. jubilejas svinību ietvaros 48. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.

Goda nosaukums «RTU Gada jaunais zinātnieks» 2006. gadā tika piešķirts Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētam profesoram, Dr. sc. ing.Tālim Juhnam.

Laikā no 01.01.2005. līdz 01.09.2006. T. Juhna par veiktajiem pētījumiem publicējis 3 nozīmīgus zinātniskos rakstus konferenču rakstu krājumos, 4 rakstus RTU zinātnisko rakstu krājumā, 2 rakstus zinātniskajos žurnālos, kā līdzautors piedalījies 2 monogrāfiju izstrāde, izstrādājis 3 mācību grāmatas. Ar priekšlasījumiem piedalījies 1 Latvijas zinātniskajā konferencē, kā arī 1 ārzemju konferencē. Laika posmā no 01.01.2005. līdz 01.09.2006. T. Juhnas vadībā aizstāvēti 5 maģistra darbi. T. Juhna vada 2 doktora disertācijas.

Aktīvi piedalījies un vadījis vairākus pētniecības projektus:

• 6IP projekts «Technology enabled universial access to safe water (TECHNEAU)».
• 5IP projekts «Mikrobioloģiskās stabilitātes nodrošināšana un kontrole dzeramā ūdens sadales sistēmās (SAFER)».
• LZP projekts «Jauna tehnoloģija dzeramā ūdens kvalitātes kontrolei sadales tīklā».
• RTU iekšējās pētniecības projekts «Aļģu hepatoksīnu migrācijas modelēšana no pazemes ūdens mākslīgās papildināšanas baseiniem Baltezera ūdensgūtnē».
• IZM-RTU pētniecības projekts «Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtvju kompleksa optimizācija un piesārņojuma migrācijas kaitējuma prognozēšana ar skaitliskās modelēšanas līdzekļiem».
• IZM-RTU pētniecības projekts «Baktēriju skaita izmaiņu modelēšana dzeramā ūdens sadales tīklā».
• Līgumdarbs «Ūdens kvalitātes monitorings dzeramā ūdens sadales tīklā».
• Līgumdarbs «Dzeramā ūdens pārsūknēšanas optimizēšana un pašizmaksu samazināšana».
• Līgumdarbs «Rīgas dzeramā ūdens apgādes sistēmas nogulumu un apaugumu bakterioloģiskā sastāva analīze».
• Līgumdarbs «Organisko vielu koncentrācijas samazināšana dzeramā ūdens mākslīgās papildināšanas procesā ŪAS «Baltezers».
• Līgumdarbs «Pētījums par iespējām intensificēt ūdens attīrīšanu no dabiskām organiskām vielām bioloģijas attīrīšanas procesā ŪAS «Daugava».
• Līgumdarbs «Rīgas ūdensgūtvju saražotā ūdens bakterioloģiskais drošums».

Izstrādājot minētos projektus, T. Juhna  pētījumu veikšanai piesaistījis RTU 245 507 latus.
Organizatoriskais darbs zinātnes pasākumos un institūtos:
Būvniecības fakultātes zinātņu prodekāns, RTU Būvniecības fakultātes Būvzinātnes centra izpilddirektors, Organizējis starptautisko konferenci «Tehnoloģijas tīram dzeramajam ūdenim Baltijas reģionā».
«RTU Gada jaunais zinātnieks 2006» – asociētais profesors T. Juhna tika apbalvots 2006. gada 14. oktobrī RTU 47. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā.