RTU svarcelšanas treneris Alberts Bagojans atklāj, kā pedagoga darbs pirms 40 gadiem atšķiras no mūsdienām

28. jūnijs, 2017
.
.
.
Foto – Anrijs Požarskis

«Cilvēkiem novēlu darīt vairāk laba citiem, bet senioru vecumā uz pasauli raudzīties labsirdīgākām acīm,» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Sporta katedras docents, svarcelšanas treneris Alberts Bagojans. Viņš jau 51 gadu strādā RTU – ilgus gadus svarcelšanā trenējis universitātes izlases komandu, savukārt no 1982. gada – svarbumbu cēlājus. Viņš savos 74 gados joprojām trenē jauniešus un spēj šarmēt ar autoritāti un pasaules redzējumu, raksta portāls «Diena».

Alberts Bagojans dzimis Gruzijā, Tbilisi, četru bērnu ģimenē. Ar sportu viņš sācis nodarboties jau skolā, izmēģinājis spēkus arī vingrošanā un boksā, taču labs piemērs viņam bijis brālēns, kurš nodarbojies ar svarcelšanu. «Nokļuvu pie laba trenera, kādreizējā pasaules čempiona Pāvila Gumašjana, kurš izaudzinājis arī pirmo olimpisko spēļu čempionu. Kāds ir labs treneris? Mans treneris kā profesionālis iedvesa cieņu un bijību, viņš bija autoritāte,» paskaidro A. Bagojans.

Treneris salīdzina pedagogu darbu pirms 40 gadiem un mūsdienās – kādreiz skolotājs un treneris bijis tas, kurš iedod savu zināšanu artavu audzēknim. Tagad skolotāju izkonkurē internets.

«Jaunietis jau ir teorētiski izglītots, viņš daudz ko saprot. Ar zināšanām viņu vairs nevar pārsteigt, jo viss atrodams internetā. Viņš varbūt zina pat vairāk! Zināšanas jau ir viegli nodot, bet saprašana katram jāizstrādā pašam. Ja jaunietis jūt, ka tu kā treneris esi viņam interesants, esi autoritāte un spēj dot impulsu mācīties, augt, sadarbība ir patīkama. Tad jaunajam cilvēkam ir patīkami, ka viņš pats kļuvis gudrs, līdz kaut kam ir aizdomājies, kaut ko apguvis. Cilvēkiem patīk mācīties, bet viņiem nepatīk, ka viņus māca.»

1963. gadā Sporta biedrība «Dinamo» Volgogradā organizējusi Vissavienības sacensības, Alberts tajās ieguvis 1. vietu. Pēc sacensībām notikuši mācību treniņi. Alberts tajos bijis vienīgais no Gruzijas, tāpēc viņš «piestiprināts» pazīstamajam Latvijas izlases trenerim Mihailam Fraifeldam, kurš piedāvājis braukt uz Latviju un pārstāvēt Latvijas izlasi. «Rīgā līdz tam pabiju vienreiz, Vissavienības studentu sacensībās. Man te iepatikās, ļoti patika arī svarcēlāju komanda. Tā pārcēlos uz Rīgu. Drīz vien treneris piedāvāja darbu Rīgas Politehniskajā institūtā, kur bija vajadzīgi svarcelšanas treneri. Aprunājos ar sporta entuziasti, Sporta katedras pamatlicēju Veru Molčanovu, un – lūk, jau 51 gadu esmu Rīgā, strādāju Rīgas Tehniskajā universitātē, esmu Sporta katedras docents,» stāsta A. Bagojans, kurš ir lepns par savu audzēkņu sasniegto.

«Sapratu, ka svaru bumbu celšanā iesācējus ir vieglāk sagatavot un «piejaucēt» sportam nekā smagatlētus – tiem vajadzīgs maksimāls spēks. Tas ir labs studentu sporta veids,» uzskata Alberts. Treneris rāda garu sarakstu ar RTU izlases komandas jauniešu sasniegumiem pēdējos septiņos gados, starp tiem ir Latvijas rekordisti, pasaules un Eiropas čempionātu ASV, Somijā, Īrijā, Krievijā uzvarētāji – zelta, sudraba, bronzas medaļu ieguvēji. Starp viņiem arī meitenes, Latvijas čempiones un kausu ieguvējas. «Arī starp meitenēm svaru bumbu celšana ir populārs sporta veids. Turklāt meitenēm ir ļoti labi panākumi,» skaidro treneris.

Portāls «Diena», raksts «Jaunības un spēka akumulators» (24.06.2017.)

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

28. jūnijs, 2017 plkst. 13:56

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi