RTU atklāj zinātnieka Viļņa Eglāja vārdā nosauktu Mašīnu mehānismu dinamikas laboratoriju

Viļņa Eglāja Mašīnu mehānismu dinamikas laboratorijā notiks teorētiskās un praktiskās mācības. Studentiem jau iepirkti 24 datori, laboratorijas telpās izvietoti mehānikas modeļi praktiskajām nodarbībām. Tuvāko divu gadu laikā laboratoriju plānots paplašināt un papildināt ar dažādiem iespaidīgiem uzskates līdzekļiem studentu mācībām.

«Vilnis Eglājs bija inovatīvs. Viņš bija pirmais Latvijā, kurš izteica un pielietoja ideju par laika skaitīšanu pretējā virzienā. Toreiz tas bija kaut kas jauns un nebijis. Tas nozīmēja filmas tīšanu atpakaļ, lai modelētu jau notikušo,» atceras RTU MTAF Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras profesors, RTU MTAF Mehānikas institūta direktors Jānis Vība.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, Viļņa Eglāja domubiedrs un sabiedrotais Rolands Rikards saka: «Viļņa Eglāja devums zinātnē līdz šim vēl nav pienācīgi novērtēts. Viņš ar savām idejām vienmēr gāja pa priekšu, it kā apsteidza laiku. Viņš bija neparasta personība, daudzi viņu nesaprata.»

Izcilais zinātnieks un Latvijas sabiedriskais darbinieks Vilnis Eglājs bija ilggadējs RTU ABA Materiālu pretestības katedras docents un Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks. Visu mūžu strādājis savā Alma Mater – RTU –, kurā bijis asistents, vecākais pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks un docents.

1990. gadā viņš ievēlēts Latvijas Augstākajā Padomē (AP), bijis viens no 4. maija Latvijas Neatkarības deklarācijas līdzautoriem. Līdz 1993. gadam darbojies AP Likumdošanas jautājumu komisijā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

V. Eglāja pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku, eksperimentu plānošanas metodes un sistēmu optimizāciju. Pirmais pasaulē ir formulējis eksperimentu plāna telpas vienmērīgas aizpildes principu. Papildinājis optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimentu plānošanas teoriju un 1977. gadā publicējis eksperimentu plānošanas metodi, kas tagad pazīstama kā Latīņu hiperkubu metode (Latin Hypercube Sampling).