Būvniecības speciālisti būvē un sasniedz augstākās virsotnes!
Kopš Parīzē tika pabeigta Eifeļa torņa būvniecība, tā projektētāju franču inženieri Aleksandru Gistavu Eifeli dēvē par «dzelzs burvi». Viņa darbs – 320 metrus augstais tērauda tornis – tiek saukts projektētāja vārdā un ir sinonīms galvenajam Parīzes simbolam. Jau vairāk nekā simts gadus apskatīt Eifeļa torni ik dienu ierodas tūkstošiem cilvēku no visas pasaules.
Taču Eifeļa torņa projekts – tā nebija laimīga sagadīšanās, drīzāk – likumsakarība, jo Gistavs Eifelis savulaik bija studējis inženierzinātnes Ecole des Arts et Manufactures Parīzē. Strādājot studiju praksē tēraudlietuvē, viņam radās interese par jauno materiālu – tēraudu. Eifelis sāka pētīt tērauda izmantošanas iespējas būvniecībā.
Būdams tikai 26 gadus vecs, viņš jau bija uzbūvējis pirmo tiltu Bordo, Francijā, bet 36 gadu vecumā nodibināja savu uzņēmumu, kas īstenoja visdažādākos tērauda konstrukciju projektus.
Eifelim piemita prasme pulcināt ap sevi izcilus inženierus, tāpēc Eifeļa uzņēmums konstruēja un būvēja tiltus un dzelzceļa viaduktus ne vien Eiropas, bet arī citu kontinentu valstīs – Bolīvijā, Peru un Ēģiptē.
Eifeļa zvaigžņu stunda pienāca 1886. gadā, kad par godu Lielās franču revolūcijas simt gadu atcerei un Pasaules tirdzniecības izstādei (Exposition Universelle), kas notika Parīzē, viņš tika uzaicināts konstruēt un būvēt torni, kas kalpotu kā ieejas arka izstādē. Eifeļa tornis tika atklāts 1889. gadā. Un tas mainīja ne vien Eifeļa, bet arī visu parīziešu dzīvi. Torni kopš tā uzcelšanas ir apmeklējuši vairāk nekā 200 miljoni cilvēku. Torņa apsaimniekotāji stāsta, ka torņa apmeklētājiem ik gadu pārdoto biļešu svars sasniedz 2 tonnas.
Paša Eifeļa vai uz viņa ideju bāzes konstruētie tilti un ēkas atrodami vai visā pasaulē – ne vien Francijā, Peru, Meksikā, bet pat Latvijā un Igaunijā. Tilts Liepājā pāri kanālam Karostā ir savdabīgs sava laika tehniskās domas piemineklis – Aleksandrs Gistavs Eifelis ir piedalījies tā radīšanā, veicot pirmās būves skices. Eifelis ir projektējis arī veco Roņu salas bāku Igaunijā.
|
|
Pēdējās izmaiņas 15.06.2010. |