Par RTU Goda biedru var ievēlēt Latvijas un citu valstu zinātnes, izglītības, kultūras, sabiedriskos, tautsaimniecības un administratīvos darbiniekus, kuri sekmējuši universitātes būtisku attīstību.

Ievēlētajam Goda biedram izsniedz diplomu, kas izgatavots pēc Senāta apstiprināta parauga. Diplomu paraksta RTU rektors un Senāta priekšsēdētājs. To pasniedz RTU dibināšanas gadadienas Senāta svinīgajā sēdē.

	Georgs (Džordžs) Armitsteds 1847–1912 Viens no ietekmīgākajiem sava laika rīdziniekiem, Rīgas pilsētas galva (1901–1912), Rīgas Politehnikuma absolvents (ar izcilību 1868). Ievēlēts 2012. gadā (post mortem).
	Hugo Celmiņš 1877–1941 Politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, RPI absolvents (1903). Ievēlēts 2012. gadā (post mortem).
	Zigfrīds Anna Meirovics 1887–1925 Izcils Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, RPI apsolvents (1911). Ievēlēts 2012. gadā (post mortem).
	Ignācijs Moscickis 1867–1946 Poļu ķīmiķis, valstsvīrs, Polijas prezidents (1926–1939), Rīgas Politehnikuma students. Ievēlēts 2012. gadā (post mortem).
	Andris Bērziņš 1944 LR Valsts prezidents, RPI absolvents (1971). Ievēlēts 2012. gadā.
	Mihails Doļivo-Dobrovoļskis 1862–1919 Inženieris un izgudrotājs, trīsfāžu maiņstrāvas elektropārvades sistēmas radītājs, RPI students (1878–1881). Ievēlēts 2012. gadā (post mortem).
	Frīdrihs Canders 1887–1933 Zinātnieks, raķešu pētnieks un konstruktors, starpplanētu lidojumu pamatlicējs, RPI absolvents (ar izcilību 1914). Ievēlēts 2012. gadā (post mortem).
	Voldemārs A. Innus (Voldemar A. Innus) 1946 Ņujorkas štata universitāte Buffalo State (ASV) finanšu un administrācijas viceprezidents. Ievēlēts 2012. g.
	Pauls Valdens (Paul Walden) 1863–1957 Ķīmiķis un vēsturnieks.  RPI direktors, rektors (1902-1905, 1917-1918). Ievēlēts 2011. g. (post mortem).
	Konrads Ostervalders (Konrad Osterwalder) 1942 Matemātiķis, teorētiskās fizikas speciālists, Cīrihes (Šveice) Federālās tehniskās augstskolas profesors, rektors. Ievēlēts 2002. g.
	Jānis Stradiņš 1933 Ķīmiķis, dabas zinātņu un kultūras vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1998–2004),septiņu ārvalstu zinātņu akadēmiju īstenais loceklis. Ievēlēts 2000. g.
	Bernhards fon Šūberts (Bernhard von Schubert) 1849–1923 Inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918). Ievēlēts 1918. g.
	Maksimiliāns Glāzenaps (Maksimilian Glasenapp) 1845–1923 Ķīmijas tehnologs, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta profesors. Ievēlēts 1914. g.
	Nikolajs Žukovskis 1847–1921 Krievu zinātnieks, aeronautikas speciālists. Ievēlēts 1912. g.
	Sergejs Vinogradskis 1856–1953 Krievu zinātnieks, mikrobiologs. Ievēlēts 1912. g.
	Nikolajs Petrovs 1836–1920 krievu zinātnieks, inženieris, ģenerālis. Ievēlēts 1912. g.
	Hironims Kitners (Hironymus Kittner) 1839–1929 Krievu būvinženieris, arhitekts. Ievēlēts 1912. g.
	Ivans Janžuls 1846–1914 Krievu zinātnieks, ekonomists, statistiķis. Ievēlēts 1912. g.
	Svante Areniuss (Svante Arrhenius) 1859–1927 Zviedru ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (1906). Ievēlēts 1912. g.
	Augusts Teplers (August Töpler) 1836–1912 Vācu fiziķis un ķīmiķis, Rīgas Politehnikuma profesors (1864–1868). Ievēlēts 1906. g.
	Vilhelms Ostvalds (Wilhelm Ostwald) 1853–1932 Modernās fizikālās ķīmijas pamatlicējs, filozofs, Rīgas Politehnikuma profesors (1881–1887), Nobela prēmijas laureāts (1909). Ievēlēts 1903. g.