Atzīmējot RTU 140. jubileju, augstskola klajā laidusi grāmatu Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. Līdz ar to pirmo reizi latviešu valodā apskatīta Latvijas augstākās tehniskās izglītības vēsture. Ņemot vērā darba lielo apjomu, redakcijas kolēģija nosacīti sadalīja to trijās daļās. Pašlaik lasītāju vērtējumam nodota grāmatas l. daļa. Rīgas Politehnikums. Rīgas Politehniskais institūts. 1862–1919.

Grāmatas autori ir tehnisko zinātņu vēstures pētnieki: J. Stradiņš, H. Guļevskis, I. Grosvalds, J. Klētnieks, J. Briedis, A. Zigmunde, I. Strazdiņš. RTU 43. Starptautiskās zinātniskās konferences Tehnisko zinātņu vēstures sekcijas sēdes vadītājs Helmuts Guļevskis grāmatas autoru vārdā pateicas rektoram Ivaram Knētam, ar kura morālu un materiālu atbalstu un ievadu grāmata iznāca, un visiem tiem RPI-RTU vēstures pētniekiem, kuru vārdi nav nosaukti grāmatas autoru uzskaitījumā, bet bez kuru ieguldījuma šis apjomīgais darbs nebūtu bijis paveicams.

2004. gada pavasarī dienasgaismu ieraudzīja arī grāmatas otrā daļa, kas aptver laika posmu no 1919. gada rudens līdz 1958. gadam. Šajā laikā augstāko tehnisko izglītību varēja iegūt, studējot Latvijas Universitātes (Rīgas Universitātes un Latvijas Valsts universitātes) tehniskajās fakultātēs. 1919. gada vasarā Latvijas Augstskola (LA) atjaunoja darbību, un ar valdības rīkojumu tajā iekļāva visu bijušo RPI īpašumu, atzīstot RPI par slēgtu. LA mācības atsākās 1919. gada 29. septembrī Arhitektūras, Ķīmijas, Inženieru, Mehānikas, Lauksaimniecības, kā arī Tautsaimniecības un tiesību un Medicīnas fakultātēs. 1923. gadā Latvijas Republikas Saeima apstiprināja Augstskolas Satversmi, un tā ieguva Latvijas Universitātes nosaukumu.

Grāmatas priekšvārda autors ir RTU rektors akadēmiķis I. Knēts. Grāmatas materiāls iedalīts piecās nodaļās, ievērojot tolaik Latvijā esošo politisko iekārtu. 1. nodaļa aptver LU neatkarīgās Latvijas apstākļos, 2. – padomju okupācijas laiku no 1940. līdz 1941. gadam, 3. – nacistiskās Vācijas okupācijas gadus (1941-1944), 4. nodaļā apskatīts LU tehnisko fakultāšu mācībspēku un absolventu pedagoģiskais un zinātniskais darbs emigrācijā, bet 5. nodaļa aptver laiku no pēckara gadiem līdz 1958. gadam, kad tika atjaunota Rīgas Politehniskā institūta darbība. Par atjaunoto RPI top grāmatas Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā trešā daļa. Grāmatas autori un redakcijas kolēģija – akadēmiķi Ivars Knēts un Jānis Stradiņš, atbildīgais redaktors bioloģijas zinātņu doktors Juris Briedis, inženierzinātņu doktori Ilgars Grosvalds un Helmuts Guļevskis, docents Jānis Klētnieks un pedagoģijas maģistre Alīda Zigmunde – ir paveikuši milzu darbu, lai taptu šis izdevums.

Sagaidot RTU 145. jubileju, autoru kolektīvs 2007. gada rudenī sagatavojis grāmatas Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā 3. daļu, kas aptver laika posmu no RPI atjaunošanas 1958. gadā līdz 1990. gada martam, kad līdz ar lielajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā RPI reorganizēja par Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).

Šajā grāmatā aprakstītajā laika posmā mācības notika atbilstoši PSRS standartiem un tradīcijām. Augtstāko tehnisko izglītību gandrīz visās galvenajās inženierzinātņu jomās, kā arī arhitektūrā un inženierekonomikā, varēja iegūt Latvijas lielākajā tehniskajā augstskolā – RPI.

2011. gada vasarā, ieskandinot RTU 150 gadu jubileju, universitātes autoru kolektīvs laida klajā «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» 4. daļu. Šis vēsturiskais apcerējums lasītājam universitātes durvis paver vaļā 1990. gadā – laikā, kuru mēs varam vērtēt daudznozīmīgi šī vārda visās nozīmēs. Politehniskās augstskolas nosaukuma maiņa nebija tikai formāls «kosmētiskais remonts», bet arī ļoti nozīmīgs akts, kas pārkrāsoja ne tikai fasādi, bet arī iedzīvināja tās iekšējo struktūru atbilstoši universitātes tipa augstskolai un deva iespēju tai nolikt savu karogu kopējā Eiropas izglītības sistēmā.

Šis laiks sakrita ar politisko atkušņu sakritībām Latvijā – trešās Atmodas laiks, ar tā kulmināciju 1990. gada 4. maijā – LPSR Augstākās Padome pieņem deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», kas radīja drošu pamatu turpmākajiem RTU akadēmiskā, zinātniskā un saimnieciskā darba pārkārtojumiem. Šī deklarācija iemeta augstākās izglītības tālākos procesus valstī kardinālā formāciju jūklī, ieviešot ievērojamas izmaiņas RTU darbā. Piemēram, būtiski mainījās studiju sistēma, ieviešot profesionālās, bakalaurantūras, maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas.

Grāmatas priekšvārda autors ir iepriekšējais RTU rektors Ivars Knēts. Grāmatas pirmās rindas viņš nosauc simboliski – RTU – stūrakmens Latvijas sekmīgam progresam. Grāmatas materiāls iedalīts trijās nodaļās, atklājot lasītājam universitātes gaiteņus (lasi – struktūru), akadēmisko darbību, sabiedriskās un saimnieciskās dzīves virtuvi. Grāmatas otrajā daļā autori lasītājam atklāj RTU fakultāšu nozīmi uz universitātes kopējā mundiera. Trešajā daļā autori izgaismo lasītājam RTU patstāvīgās filiāles, institūtus un studiju departamentus.

Grāmatas var iegādāties RTU grāmatnīcā Kaļķu ielā 1.